Dienas prieciņi

Šī patiesībā bija ļoti kruta filma. Kāpēc? Jo beidzās skumji, bet režisors nečakarēja skatītāju ar ņaudīgu mūziku. Kas, savukārt, bija forša, un noteikti papildinās manu x valodu dziesmu plauktiņu.

Tā, tā. Bet no sākuma. Es izbēgu laicīgi no darba, lai paspētu uz "Tas ko tu nedrīksti zināt"(kā man patīk to dēvēt), jo izdomāju, ka būtu forši klausīties Viktora Freiberga balsī, un jo man ir paradums iet uz viņa vadītajām čehu filmām. Un filma man ļoti patika, pavisam iedvesmojoši viņi ceļoja.
Viss sākās ar to, ka viņi palīdzēja tantiņai, viņu pavedot 20 metrus. Un, secinājuši, ka, ja viņi to nebūtu darījuši, tad būtu jau 3 kmsmth tālāk, tātad visam, kas ar viņiem turmāk notiks, nemaz nebija jānotiek. Vai nav foršs veids kā sākt ceļojumu? Un tad viņi dabūja meiteni, un pļavā rotaļājās ar mašīnu, un darīja itin visu, kas vien ienāca prātā. Un bija laimīgi līdz vienam brīdim.
Piezīmes:
* Čehijas vēstnieks teica, ka beigas meitene varēja izvēlēties pati, jo scenārijs nebija pabeigts, un forši viņa izvēlējās;
* Sverāku ļoti interesē sieviešu kājas (tas citur);
* "Koļā" puisītis tēlo izcili un niansēti (tas - iedvesmai).

Ak, cik izcili tas bija! Subjektīvi, protams, bet es nevarēju vien beigt priecāties par to, cik izcilas bija abas aktrises. Viņas spēja visu laiku noturēt spriedzi un tik perfekti parādīt savu tēlu. Un ir tik valdzinoši vērot cilvēku iekšējo pasauli ar tās mazajiem vājprātiņiem - Bette Davis izcili padevās personības pārejas. Un mani pilnībā netraucēja tas, ka šī filma, tāpat kā visas vecās bija tik ilga, tas tikai deva iespēju aktieriem izvēdsties, prendre son temps, he he.
Beigas bija pilnībā negaidītas, bet tik skaistas savā ziņā - tas, kā Baby Jane dejoja pludmalē, gluži kā bērnībā. Šī filma varētu ieskaitīties pie mīlamajām.

Uz plakāta: Sister, sister, oh so fair, why is there blood all over your hair? (filmā gan nedzirdēju, bet forši)

Ko gan cilvēks vairāk var vēlēties, kā piektdienas vakarā beidzot noskatīties kādu saraksta filmu? Izvēlējos martcores afigkino, protams.
Njā, afigeķ, slimi un awesome vienlaikus. Tas ir tik interesanti, šīs manipulācijas ar mūsu uztveri, viņi it kā ir pieauguši, bet kā bērni tic, ka nokritušas lidmašīnas ir tikpat lielas, kā spēļmantiņas un ka kaķis ir drausmīgs cilvēkēdājs-briesmonis. Vispār, tur bija diezgan daudz agresijas, ko bija grūti skatīties dažiem, kas ir pārmēru jūtīgi. Ja bērnam izkrīt "suņazobs", tad viņš ir pieaudzis un var doties ārpasaulē, tad nu vecākā meita sev to arī izsita. Kas ar viņu notika tālāk, paliek filmas neatrisinātā intriga.
Bet vēl - viņi spēlēja osomīgas spēles, piemēram, kurš ilgāk varēs noturēt pirkstu zem karstā ūdens krāna, vai kurš pirmais pamodīsies no narkozes. Un viņi visi bija šausmīgi skaisti, turklāt runāja grieķiski un arī viņu māja bija tik ideāla. Un krāsas!
Viena no māsām turklāt ir dziedātāja iekš Mary and the Boy.
http://www.youtube.com/watch?v=KLOy4_tzXHY

Tik lieliski, cik vien var būt. Mazie jaukie aristokrāti baltajos uzvalciņos. Būtībā, ir vienkārši jāskatās un jāpriecājas, filma tiešām ir godam uzņemta un grāmata ir pat ļoti cienīta, man šķiet, Bērdžesam ir ar ko lepoties. Īpaši jaukās lietas, ko es atceros bij tas, ka cietumnieki valkā cienījamus uzvalciņus un ka pitons uz gultas saritinājies kā kaķis, aš sagribējās tādu greznību, visām sievietēm bija tik skaistas krūtis un Aleksa bībeles interpretācijas arī ir itin lieliskas. Un tas ir tik ļoti mīļi, ka vārda Alekss grieķiskā izcelsme ir 'aizstāvis', bet Aleksandrs vispār ir 'cilvēku aizstāvis'.
Vispār jāskatās, noteikti vērts to darīt vēl un vēlreiz.

You're insane. But you might also be brilliant!

Ir tik forši, ka tik lieliski cilvēki kā Andy Kaufman ir dzīvojuši! (Bet ir forši, ka ir arī Jim Carrey, man laikam patiešām patīk šis aktieris.) Viņa dzīve laikam gan bija apmēram tāda, par kādu visi sapņo (ne jau burtiski, bet idejiski), I mean, ja vien viņš kaut ko gribēja, vai arī jutās, tā lai kaut ko darītu, tad tas arī notika.

Divas lietas, labas lietas, kad pirmajā reizē laukos atradu šo grāmatu un gribēju to izlasīt, tad jau pēc dažām lappusēm pazaudēju, bet šoreiz gan es to nosargāju un izlasīju līdz galam. Un man ļoti patika. Es itin jauki varētu identificēties ar Feridi jo viņa bija gluži manā gaumē, varbūt vienīgi labāka, bet tieši tāda kāda es gribētu būt. Un tad vēl viņas mīlestība pret Ķamrānu... tas bija sasodīti jauki! Un man ļoti patika visi viņu vārdi, tik smieklīgi neveikli - Ferides hanime, Ķamrāna bejs, Munise... Vienkārši ļoti jauki, bez izskaidrojuma. Un jā, es taču gandrīz beigās arī raudāju! Tas gan vairāk atkarīgs no vispārējā noskaņojuma, bet tomēr!
Ganrīz vai jāieliek tāda arī savā grāmatplauktā.

Šī bija tiešām jauka filma, mani ļoti ļoti sajūsmināja tieši tās vizuālais noformējums - ideāli perfektās un pielaizītās mazpilsētas savrupmājas un, protams Depa sērīgais skatiens, kas spēja izkausēt ikvienas sievietes sirdi. Un viņa frizūra! Un viņa tērpi! Un viņa šķērrokas, kas izskatījās tik organiskas! Tiesa, tas viss gan radīja arī visādas šaubas, piemēram, kāpēc zinātniekam vienkāršāk šķita vispirms uztaisīt šādu veidojumu, nevis normālas rokas vai kā viņš ēda līdz nonākšanai pie cilvēkiem, ja reiz tas radīja tādas grūtības. Bet foršām filmām nepiekasās. Un šajā bija kaut kas, kas to padarīja ļoti īpašu.
UPD. Es pat nevērīgi pārskrienot pāri random kadriem pirms filmas izdzēšanas spēju aizrauties un palikt sēžam un skatamies šo filmu. Lieliski noslīpēti tēli.

Man ļoti patīk, ka mani lauki ir tālu, jo tad es uz tiem varu braukt ilgi un laimīgi 4,5 stundas, darot ko vien es vēlos, visbiežāk - lasot.
- Nu, kas nu tagad labs notiksies, mm?
Tātad, es pabeidzu lielisko Mehānisko apelsīnu. Diemžēl, latviski, tuvākajā laikā jāsadabū eksemplārs angliski salīdzināšanai, kaut tulkojums šķita itin jauks. Un filma, filma, kā gan bez tās! Vispār, tā bija jauka grāmata ko gribēt. Kaut arī nobeigums mani visnotaļ izbrīnīja, es turpināšu priecāties par sākotnējo Aleksu viņa laimīgajās dienās, jauko puisīti ar džentelmeņa goloss.

Un nobeigums:
Bet jūs, ak, mani brāļi, reizumis atcerieties savu mazo Aleksu. Āmen. Un viss šitais cal.