Dienasgrāmata

beidzot elektriski spēlēju Baldur's Gate Enchanted Edition (līdz šim kaut kā nebija līdz tam), ko varu teikt par startu

vispār ļoti kaifs

pirmais, ko ievēro - bultas un pingponga bumbas ir salējuši vienā slotā pa astoņdesmit, nevis divdesmit
līdz ar to problēmas ar pārslogoto inventāru izzūd

tālāk, salējuši jaunus varoņus, nevis veco vietā, bet komplektā. tas, laikam, drīzāk palīdzēs variēt ļauno personāžu kolektīvu (ar kuru es neiesaistos attiec.), taču labie ir visai normāli. gribas pat kādu paturēt bandā, taču tad atceries kivana dps un, tā teikt, ne šoreiz.

treškārt, salējuši veselību miesā un garā vājākajiem ienaidniekiem, lai viņus nevarētu vairāk vanšotot. giberlingi vairāk ne ar ko neslimo. četru giberlingu uzbrukums liek veikt manevrus. piecu giberlingu uzbrukums pārvēršas par kautiņu pie diennakts alkoveikala. desmit giberlingu uzbrukums (pirms gadiem 20 pazīstams, kā giberlingu safari), tagad arī ir safari, bet vairs ne uz giberlingiem.

ar +1 ieročiem un munīciju, cik draņķīgi bija, tik arī ir. kādā piektajā dienā izejot no vienas kartes uz otru, man uzbruka vampīrvilks. un ko lai es ar viņu iesāku? parādīju nesportisku piezīmi un pārlādējos.

mazliet par marta otro pusi:

* 2 nedēļas atpakaļ darbiņā un sajūta it kā nekāds off mēnesis nebūtu bijis. atmosfēra joprojām saspringta, darīt lietas negribas, prokrastrinēju un agonēju + gan jau arī manam departamentam drīz sāks pievērst uzmanību rentablitātes koeficientiem.
bija tirdziņš un ne visai labi apmeklēts sadziedāšanās vakars ar Bangu. uz etnofestu ir nopirktas 3x mazāk cīruļu biļetes nekā pērn. bija arī Kārļa Klauberga koncis Briānielā - ar nebija daudz cilvēku, bet bija (saturiski) foršāk nekā biju gaidījusi.
* pag.nedēļas vidū piemetās kaut kāds sūds - deguns ciet, galva kā spainis, pārsvarā konstanti 37. kopš svētdienas atsāku varēt paelpot.
* ilgāku laiku bija bijis tā ļoti, ļoti forši un mierīgi attiecībās. netīšām par to aizpļāpājāmies, sasistām sev uz pleciem kādi mēs gudri un forši. nākamajā dienā sadirsāmies. un mēģinot atdirsties sadirsāmies vēl vairāk. droši vien tas pats princips kā kad A. Siliņš, lepns par sevi, aizbrauca uz Indiju pie sava guru un tas viņu noslānīja ar mietu.
* Lodge 49 - viens no pēdējā laika foršākajiem serikiem. ļoti žēl, ka beidzās. viņš ir lēns un tur nekas neatrisinās, bet ļoti skaisti kadri, patīkami skatīties un superforšs muzons.
* Neurosis jaunais albis ar Āronu!!!!!
* zirgam 24 gadi. bija ļoti jauka diena stallī - ar to sajūtu, ka viss pasaulē ir apstājies un pār visu ir nolaidies kaut kāds viņupuslaicīgs plīvurs.
* pirmos cīruļus dzirdēju pie Valmieras cietuma. pēc tam arī Mūrmuižā. ķīvītes ir back, stārķi ir back, zied māllēpes. jau parādās odi. tīrumi un pļavas pilnas ar zosu bariem. laikam kāds (mums liekas, ka pūce) novāca mūsu strazdu pāri, kas bija jau ievācies ikgadējā būrītī.
* dārzā neesmu bijusi. bet siltumnīcā ir sadīguši redīsi.
* uzsāku velo sezonu, iegremdējos Spicierī, apēdu pirmo pavasara saldējumu, braucu pa šoseju ar vaļā logiem.
* 17. aprīlī laipni lūgti uz koncertu "pusmūža sievietes/tantes un metālisti".

Lasu trīs zvaigžņu atsauksmes par četru zvaigžņu all-inclusive Ēģiptē ar pravietisko nosaukumu "Titanic". No malas liekas visai komiski. Bet dzīvē es noteikti negribētu klausīties necenzētu leksiku, guļot pie baseina ar savu balto bērnu, nosnausties uz ķieģeļiem vai iesprūst ūdens atrakciju parka trubā, lai cik viegli no tās arī nebūtu izkārpīties:
( ... tālāk ... )

ciba šobrīd ir palikusi vienīgā vieta, kur vēl var paglābties no tiem sintētiskajiem mākslīgā intelekta ģenerētajiem tekstiem. tikko lasīju kārtējo sintētisko atklāsmju ierakstu, liekas, instagramā, un sapratu, ka man šie teksti atgādina mākslīgos saldinātājus. it kā ir zināmi ieguvumi, it kā izdevīgi, bet tikai tad, ja spēj sev iemānīt, ka šis pārspīlētais saldums, nedabiskās teikumu konstrukcijas un teksta uzbūve liekas pieņemama.

taču vispār traģiski, cik daudz tagad pilni sociālie tīkli ar nedzīvām, sintētiskām domām, kuras papildina nedzīvi, sintētiski attēli. ciba uz šī fona liekas patīkama oāze.

https://jauns.lv/raksts/arzemes/702820-spanija-liegusi-asv-lidmasinam-kas-iesaistitas-kara-skersot-savu-gaisa-telpu?utm_source=inbox.lv&utm_medium=export&utm_campaign=Links-in-partner-sites

Tā pati Spānija kura neļāva caur savām ostām transportēt kara materiālus Gazas konfliktam.

Viņi tur ir galīgā maiznīcā sagājuši.

Un vēl viens interesants moments. Irāna šauj pa Turciju. Turcija ir NATO. Kur 5. pants? Vai vismaz 4. pantā paredzētās konsultācijas?

https://jauns.lv/raksts/arzemes/702828-nato-partverusi-ballistisko-raketi-kas-virzijas-uz-turciju

Varbūt kāds no cibiņiem brauc no Valmieras uz Rīgu šo ceturdien, 2.aprīlī, tā ap 22.00 (nu, pēc Pazudušā dēla) un es varētu uzsaukt degvielu, apmaiņā pret vietu automašiņā?

https://satori.lv/article/mezoni?fbclid=IwY2xjawQ3IFhleHRuA2FlbQIxMQBicmlkETBZUkhiM1ZxVkxYMDZLbGdCc3J0YwZhcHBfaWQQMjIyMDM5MTc4ODIwMDg5MgABHkUHT6v9MqbaSCAM0gGo3GyqM0pKhB66TeFqVW5ffP9Ahv4liEDFkzrtaWT5_aem_eLCUz07UCol8lrSQUeVLLQ

Un redzu ka autore jauc divas lietas - rasi un reliģiju. Tas ko viņa raksta nav par rasi, bet par reliģiju/ ideoloģiju.

Rase tiešām nav svarīga. Cilvēks nav bīstamāks tāpēc ka ir arābs vai afrikānis. Cilvēks ir bīstamāks tāpēc ka ir radikālais islāmists.

Tāpat kā cilvēks nav bīstamāks tāpēc ka ir vācietis vai krievs bet ir bīstamāks tāpēc ka ir hitlerietis vai putinists-duginists.

Tāpat kā latvieši mēdz saiet gan islāmā gan nacismā un kļūt bīstami.

Bīstami ir tad ja cilvēks adaptē sevī reliģiju/ ideoloģiju kuras nostādnēs/ konceptos/ dogmās jau immanenti ir sliktas lietas.

Man varētu iebilst ka ne katrs islāmists ir izvarotājs, uz ko es atbildētu ka ne katrs nacists bendēja cilvēkus.

10 Jūs dzīvosiet ar mums un laukiem pēc jūsu ieskatiem. Dzīvojiet un dariet lietas, un iekārtojieties [laukos]. 11 no savas puses Šekems teica [Dinas] tēvam un brāļiem: "Ja es radīšu atbalstu jūsu acīs un ja jūs man teiksiet, es to darīšu. 12 Apsveriet taustāmu naudas summu, ko [jūs] ar Ansīti man noteiksiet kā dāvanu: esmu gatavs dot, cik teiksiet; tikai dodiet šo jauno personu man par sievu."

Pulsācijas vira. Es viņam jau iemetu ar sudraba kaltuvi. Pat tādi, kas nav maizes darbā nolikti. Drūzmēšanās pelnos.

Trajektorijai mēģina noslīpēt galvas tiesu. Paklupumi aiz drāznieces sintakses. Paklāju monētas. Makintoša svars. Slampes vadiņi. Hasīda augļu bazūnes.

Un tolaik tas trellis, kas, sīciņš būdams, iegāja būdā un uzcēla sev galvanizācijas staciju, tagad iznāk no DNR paklāju rūpnīcas ar snīpi un slīpmašīnu. Viņa viduklis ir apmēram, kā saka, savienots ar visumu. Ne katram var šķist savādāk, bet nopietnība ir tā lielmaņu valstība, kurā, ja gribēsi, varēsi nokļūt ar pakaļejošu datumu un vēl atmetīs atpakaļ kaut ko skanošu. Ja nopietnība ir vienīgais vārds, kas aprobējas šajā sabiedrībā, tad telefongrāmata un tās daudzie grami var ieviest skaidrību savādāk nenopietnā sarunā. Var bucīt bucīt apkārt un Serbijā, bet, vai tas ir vajadzīgs šajos vijošajos laikos, kad ne vienmēr vara ir sabotējama artava, vai redzi atšķirību? Vai tad no Priekuļu stacijas nenāci kājām tajā vakarā, kara somā un plāniem svārkiem? Varbūt tu liki sevī kādas atzīmes par nodarīto, varbūt, bieži esi skatījies acīs ar traumu. Varu tev pateikt, sliktas sliekas nes sevī mūžību tik pat lielā mērā kā Buratino skaitļi uz La Teufel. Bet bieži tā negadās tramvajā iekāpušajam likās ap acīm kādi miglas mākonīši, tumšāki kā iebraucējiem un nelikās vis lieki piebilst un atģisties, nelikās un stipri gribējās starp gurķiem ieslīdēt, pie dilles, nelikās, bieži nav licies, tikai izsamisis diegu ģenerators varētu kaut ko tādu sev nodarīt, pat mazliet liktos viņam, ja snigtu, ka no piekariņiem var pagatavot spageti mērci, ja viņam liktos, ja no vienas stūra dīvāna konstrukcijas uzplaiksnītu dzelzītis, viņš to uzreiz notvertu, savirpinātu pirktos, liktu lustrā pakarāties, viņam tā spice jau no jaunības likusies gāzveida, tā viņam likās, uzspodrinājis dzēšgumijas piku, licis aiz piedurknes pilspalvu ātrai izvilkšanai, pēkšņai atklāsmei, viss viens, tā pat viņa pirksti varēja ātrāk, viņš varēja uzsprāgt no pārslodzes, viņa didaktiskā automātisma prērija zaigoja no spicām viltībām, viņa tēvi jau kapsētā zināja, kā iznākumu paredzēt, kā zvīņas ap acīm izskaistināt, kā grafītam likt dancot pa nokaitētu dzelzi, pa šauro strēmeli no sājās vērmeles uz dvēseli.

Šugara satana kirils dormants

OK, cilvēkam ir tiesības izlemt par savu dzīvi, bet šeit ir visādas interesantas papildu detaļas:

https://nra.lv/pasaule/517404-atklajas-sokejosas-detalas-par-sievietes-eitanaziju.htm?utm_source=inboxlv&utm_campaign=inboxlvNews&utm_medium=button

Mans komentārs būtu ka no tiem izvarotājiem sanāktu vairāk orgānu.

šorīt no somas izņēmu zivi, ko biju tur aizmirsusi, labi ka ne uz nedēļu

Sunis rāja voinoi kokā tēstu, brūni krāsotu lāci ar uzrakstu minsku atdeva džīračam.

Nopirku biļeti uz Denisu Vasiļjevu Jelgavā!!!

šausmīgi gribas gulēt zaļā zālē un skatīties debesīs, un justies mierā

Diezgan OK raksts par TA situāciju

https://www.la.lv/vija-beinerte-kas-vieno-islamistus-putinistus-un-kreisos-liberalus?fbclid=IwY2xjawQzCHVleHRuA2FlbQIxMABicmlkETBZUkhiM1ZxVkxYMDZLbGdCc3J0YwZhcHBfaWQQMjIyMDM5MTc4ODIwMDg5MgABHkanRXB99_KWDawY7b5qQ_VWVd6S__iXaxiXxGW5zE5X4V_KBp2S8LZiAyrr_aem_D0Tz6ohMCRepqnfPIhdb4A

Autore pārstāv konservatīvos un līdz ar to šur tur ir parastie konservatīvo tarakāni bet par islāmismu taisnība.

Šodien pievarēju 630 lpp. garo grāmatu par jauniešiem.

Četrās dienās apmēram 500 lpp - lasot visu laiku autobusā, ceļā no Pļavnieki -> Torņakalns -> Baloži un atpakaļ.


Tas, kas tur teikts: "Cilvēkam jābūt veselam, stipram, laimīgam, tikai tad ir vērts dzīvot!"

un

"Septiņpadsmit gadus vecam cilvēkam ir septiņi kalni ticības un septiņas jūras mīlestības...
kādi burvju vēršu gan izlok šīs jūras? Kādēļ gan dažam cilvēkam to pietrūkst?
Kādēļ viņš nomirst tukšs un nabags?"

un

"Mana gaišā debess mala
Kopš es tevi apjaust sāku,
Pretī eju tev bez gala,
Klāt nekad Tev nepienāku...

Kad reiz tālo gaitu beigšu
Nenosirmojis vai salauzts,
Atvadoties paldies teikšu
Manai gaišai debess malai!"

- Arvīds Skalbe


Grāmatas beigās, pārdzīvojusi nervu sabrukumu, ārstējusies sanatorijā, jaunā 18 gadīgā meitene atgriežas dzimtajā pilsētā, lai ar bērnības mīlestību kopā
veidotu dzīvi, nevis paliktu Rīgā, mācoties "augstās zinības".

Grāmatas izdošanas gads - 1958.

***

Ko darīt man, ka bērnībā nevienas nemīlēju, tik grāmatas vien?
Visas, kas mīlēja mani 10 - 18 gadu vecumā, pasaules vējos ārzemēs klīst, tās vairs rokā nesadzīt.

Ģimenes laime - vienkāršākais ceļš, taču ir arī citi ceļi...

sakomunicējos ar visiem atvaļinājuma laikā. tagad vairs negribu ne ar vienu runāt. 

vajadzētu sacerēt vēl kādu kompozīciju par masu izklaidi
ar nosaukumu, teiksim, girlfriend in the kukurags
kas skanētu tāpat, kā girflriend in a coma, bet ar reversētu vēstījumu
te gērlfrends justos ļoti priecīgs no masu izklaides, bet komā no pēkšņas asfiksijas būtu pats boifrends
uz skatuves varētu dziedāt un dzejot ar bērniem rajecka
tā teikt, olgas disenīte ar mazajām misenītēm
pats ex-rajeckis ekstāzē lauž vairākus sintezatorus
vārdsakot, skaņdarba girfliend in the kukurags liriskajai daļai ir ļoti plaša iespēju kapacitāte

Naktī bija slikti sapņi.

Man ir jauns tetovējums, bet tas vēl nav pabeigts, jo vakar noguru pēc pirmās kārtas. Lai arī vakar mazliet raizējos par to, vai tas nebūs pārāk blāvs, lai pēc pāris nedēļām redzētu, kur likt nākamo kārtu, šodien visu var redzēt, un ir skaidrs, ka problēmu nebūs. Joprojām neesmu iegādājies tetovēšanas mašīnu, jo tas nav tik viennozīmīgs lēmums – no vienas puses varētu tetovēt ātrāk, un nesāktu sāpēt mugura no saliekšanās, bet no otras puses tas nozīmētu, ka vajadzētu mācīties to lietot, un būtu bail pieļaut kļūdas.