Gribēju kaut ko uzrakstīt, bet neatceros ko. Pirmais, kas tagad nāk prātā, ir fakts, ka mis`Rozentāle un viņas sirdsdraugs piektdien ierodas Latvijā, kas, es ļoti ceru, nozīmē, ka divi nākamie vīkendi būs alkoholu, smieklu, pļāpu, vakariņu un prieku pielieti. Esmu vienpersoniski nolēmusi, ka sestdien mums visiem pieciem, tas ir, man, manam sirdsdraugam, mis`R., viņas sirdsdraugam un mis`Santai (cik labi, ka viņai nav sirdsdrauga, citādi mašīnā vietas nepietiktu!) jābrauc uz kalnu par sevi paņirgāties uz snova, bet nu vēl tikai tāds sīkums kā pajautāt, vai man kāds ir gatavs pievienoties, palicis, citādi būs jābrauc vienai. Nu, tā kaut kā. Galvenais ir neiespringt un turpināt smieties par to, ka līdz semestra beigām ir palikusi pusotra nedēļa, man ir kaudze nenokārtotu kontroldarbu un mana tuvākā nākotne kā tāda šobrīd ir biezā neziņas miglā tīta.