MERMAID MOTEL
vēstules sīrupiņam
1/3/13 03:38 pm
Tas lieliskais brīdis, kad pilnīgi nejauši izrādās, ka tu neesi garīgi slims un tava konspirācijas teorija visu laiku ir bijusi patiesa. Hohohoho, priecīgus Ziemassvētkus! Un es jau domāju, ka šodien nekas labs tā arī nenotiks! Cilvēki tomēr ir tādi liekuļi, nu fui!12/31/12 01:14 pm
Man riebjas kādam kaut ko lūgt. Vienīgais cilvēks, kuram bez sirdsapziņas pārmetumiem varu lūgt jebko, ir j-k, tāpēc, ka pati esmu darījusi to pašu milzīgo jebko viņa interesēs. Tas ir barteris.Man nav iebildumu, ja lūdz man, es vienmēr piedomāju pie savas attieksmes, runasveida, lai neliktu cilvēkam justies slikti par to, ka viņam no manis ko vajag, un nekad neatsaku, ja vien runa nav par lietām, kurās nevaru palīdzēt. Ļoti nepatīk cilvēki, kuri uzvedas vīzdegunīgi un brīdī, kad kāds lūdz kaut ko, pusnopietni uzvedas kā pasaules valdnieki. Nu, bet es aizplūstu no tēmas, - man riebjas kādam kaut ko lūgt. Tāpēc man patīk cilvēki, kuru resursus var nopirkt naudā, baudā, graudā un kuri nejūtas tāpēc neērti. Pirkt un pārdot resursus ir okei, tas ir taisnīgi un tas ir labi.
12/30/12 11:59 pm
Tikko uzzināju, ka D-pilī ir naktsklubs "Moskva".12/13/12 10:20 am
Kā man riebjas nodokļu likumi, ārprāts. Gandrīz tikpat ļoti kā autortiesības.12/12/12 06:39 pm
Man tagad ir piecas minūtes laika izdomāt, kādā veidā pabeigt savu megadarbu laikā un vienlaikus sagatavoties piektdienas ballei. Impossible - man nav ne kleitas, ne manikīra, ne tikko krāsotu matu, nav vispār nekā un nav arī spēcīgas argumentācijas megadarbā. Galvenais, ka jāizdara abi reizē, uz balli ir jāiet, gribi vai negribi, un pēc duras uz citu fona izskatīties arī nekāds labais tonis nav. Ir bez 20 septiņi, esmu strādājusi bez pusdienām, izdarījusi piecus miljonus darbiņu, man pat uzkrāsoties šodien laika nav bijis, bet līdz savam megaprojektam tā arī neesmu tikusi. Man tik ļoti trūkst laika visam, es nevaru. Jāpasēž vēl kāds brīdis un tad ātri jāiztriecas cauri tuvākajam t/c.upd.20:32. Joprojām esmu darbā, veikali veras ciet deviņos. Iešu uz korporatīvo balli plika! Izlaidīšu matus, lai piesegtu augšdaļu, uzvilkšu melnas biksītes un iešu plika! Man nav, ko vilkt! Baigā jēga cerēt uz lielāku algu kaut kad tālā nākotnē, ja tāpat nebūs laika to naudu tērēt!
12/12/12 01:32 pm
Some women choose to follow man, and some women choose to follow their dreams. If you're wondering which way to go, remember that your career will never wake up and tell you that it doesn't love you anymore.
/Lady Gaga/
12/11/12 06:46 pm
Gribēju kaut ko uzrakstīt, bet neatceros ko. Pirmais, kas tagad nāk prātā, ir fakts, ka mis`Rozentāle un viņas sirdsdraugs piektdien ierodas Latvijā, kas, es ļoti ceru, nozīmē, ka divi nākamie vīkendi būs alkoholu, smieklu, pļāpu, vakariņu un prieku pielieti. Esmu vienpersoniski nolēmusi, ka sestdien mums visiem pieciem, tas ir, man, manam sirdsdraugam, mis`R., viņas sirdsdraugam un mis`Santai (cik labi, ka viņai nav sirdsdrauga, citādi mašīnā vietas nepietiktu!) jābrauc uz kalnu par sevi paņirgāties uz snova, bet nu vēl tikai tāds sīkums kā pajautāt, vai man kāds ir gatavs pievienoties, palicis, citādi būs jābrauc vienai. Nu, tā kaut kā. Galvenais ir neiespringt un turpināt smieties par to, ka līdz semestra beigām ir palikusi pusotra nedēļa, man ir kaudze nenokārtotu kontroldarbu un mana tuvākā nākotne kā tāda šobrīd ir biezā neziņas miglā tīta.
12/9/12 10:54 am
Es naktīs izkāpju no ķermeņa un neitrālā teritorijā pavadu laiku kopā ar sev tik ļoti svarīgajiem cilvēkiem, ar kuriem muļķīgu iemeslu dēļ netiekos realitātē. Es tam tiešām ticu.
12/6/12 11:29 pm
strong liability it is. viss, man ir atslēga, jāpaēd beidzot pusdienas un jāiet gulēt, rīt dzīvosim tālāk.12/6/12 10:30 pm
Sērfoju pa Augstākās tiesas mājaslapu, meklējot medžik keisu, kas atrisinās manu problēmu, un vispār - lielais patiesības mirklis, kas lielā mērā determinēs to, kā uzsākšu nākamo gadu, strauji tuvojas. Nemaz nepamanīju, kā tie Ziemassvētki atnāca, jāsāk kaut kādas dāvanas, kleitas ballēm meklēt, bet kur tik ātri, tikko taču bija mana dzimšanas diena, laiks tik ātri skrien, cik tad te palicis, drīz ziedēs ābeles, mēs grillēsim lasi, gulēsim smiltīs un dzersim aukstus arbūzu brīzerus. Bez brīvdienām kaut kā jānolauž šīs divas nedēļas, lai tiktu līdz sesijai, un tad jau būs labi.12/1/12 02:06 pm
Es ik pa brīdim ieeju visādos cv.lv un pačekoju situāciju darba tirgū, un, bāc, tagad ir tik daudz izcilu darba piedāvājumu milzīgās, starptautiskās kompānijās, ka bāc. Rudens ir daudz, daudz piemērotāks laiks darba meklējumiem, vasarā bija pilnīgs tukšums, 70% vakanču bija zemē metamas.12/1/12 02:00 am
Visu nedēļu esmu strādājusi līdz desmitiem vakarā. Šodien atteicos no lieliska darba piedāvājuma - izturēju konkursu, uz pusi lielāka alga un vismaz trīs reizes vieglāks darbs. Jo tā nedrīkst. Es nepadodos. Nekad. Es cīnos līdz galam. Vienalga - guļus, stāvus vai rāpus. Jo es esmu es. Tas par to, par manu četrpadsmit burtu teoriju un principiālo kretīnismu attiecībā uz personiskām uzvarām pār sevi un pār apstākļiem.Visādi citādi - šovakar biju ļoti jaukā vietā, man bija sarkanas lūpas, prieciņš un draudzenes tunika ar leoparda(!) apdruku. Tas saucas "jā, tas būtu forši, ja tu paķertu līdzi kādu ballīšu krekliņu, man biroja drēbēs īsti negribas iet". Jutos lieliski, un es nezinu, kas bija pie vainas, leoparda apdruka vai rums, vai tas, ka man visu laiku lejup slīdēja zeķe. Jo es esmu es, es tik un tā palieku oktobris mūžīgs, ja. Šovakar esmu priecīga, un kuram tad vairs rūp, vai tam pie vainas rums, vai apdruka, vai zeķe, vai pasaule kā tāda. Jo pa lielam viss taču ir lieliski, vai ne, un kuram tad vairs rūp visas tās balto cilvēku problēmas. Dzersim labāk rumu un biežāk lienēsim no draugiem leoparda apdruku!
11/25/12 09:10 pm
Pēdējā reize, kad esmu jutusies patiešām labi un mierīgi, bijusi stadijā, kad, aizverot acis, ķermenī ieplūst siltums, pasaule šķiet šūpojamies viļņos un realitāte ir tikai mīksta, rimti kūpoša migla. Alkohola izraisīta eiforija.11/25/12 08:28 pm
No otras puses, cik labi, ka man nav bērnu, vīra, nav nekādu dziļi ielaistu sakņu, esmu brīvs cilvēks un jebkurā brīdī varu mest visam mieru. Tas ir, man ne prātā nenāk to darīt, es cīnos tik ilgi, līdz panāku savu, tomēr ir labi apzināties, ka drīkstu padoties, un vienīgais cilvēks, kura priekšā būs jāatbild, esmu es pati. Būtībā man patīk cilvēka kā vientuļas salas koncepts. Mazāk cilvēku, kuru priekšā pirms nāves kaunēties par to, ka dzīve notriekta velti, izšķiesta vējā, izmesta misenē, noslīcināta upē.. nu, vārdu sakot, jūs sapratāt.Tas ir kaut kāds jaunības maksimālisms, vai kā, bet manī patiesi ir pārliecība, ka būt viduvējam ir negods. Un tāda es šobrīd esmu - negods. Man prieks, ka nav daudz cilvēku, kuriem uz to jānoskatās.
11/25/12 07:50 pm
Rīt vajadzētu būt šausmīgai dienai. Vislabprātāk paliktu gultā. Vismaz trīs dienas.Pēc četrām nedēļām semestra beigas. Elle kaut kāda, varu sākt domāt par kārtējo studiju kredītu. Ar tādiem parādiem es budžetā nepalikšu. Vēl viens maģistrs jeb mans izsapņotais year off Eiropā šobrīd liekas kaut kas tāls un neiespējams. Jānogaida nedēļa, varbūt nedaudz vairāk, situācijas atrisinājumam nevajadzētu kavēties ilgi. Šī brīža galvenā problēma ir mana absolūtā nespēja sakārtot prioritārā secībā trīs būtiskas lietas - naudu, vērtīgu profesionālo pieredzi un izglītību. Kā tikt galā ar situāciju, zaudējot iespējami mazāk? Kā uzvarēt? Viens gan ir skaidrs - dažiem cilvēkiem ir vērts krāt.
11/25/12 02:43 pm
Nu jā, tas, ka mani gadiem ilgi nespēj izmest no galvas un es neesmu no tām viendienītēm, kuras izdrāž un aizmirst, tas tāpat man bija skaidrs.11/11/12 10:20 am
Bet, lūk, man žēl, ka kārtējo reizi nebūšu bijusi nolikt svecīti. Es tajā pasākumā, Rīgā dzimusi un Rīgā augusi, tā arī nevienu reizi neesmu bijusi, vecākiem par kaut kādām Lāčplēš'dienām vienmēr bijis pofig, un tā nu sanācis, ka esmu apdalīta, - es nekad neesmu bijusi krastmalā nolikt svecīti, tikai pa televizoru redzējusi, kā tas aptuveni izskatās. Un tagad, vai tu smejies, esmu dabūjusi vīrieti, kuram par Lāčplēš'dienām un kaut kādām svecītēm tieši tāpat kā maniem vecākiem pofig, nemaz nerunājot par to, ka arī par maniem ikgadējiem lūgumiem turp aiziet ir pofig, un jā, kārtējais gads, kad es neredzēšu svecītes pie prezidenta pils, vārdu sakot.11/11/12 10:16 am
Labi, šodien jāsacep kaut kādas kūkas laikam, āboli ejot postā, jāsaķemmējas, jāsaģērbjas, izgulējusies es esmu - 24h ar 4h pārtraukumu nogulēt nav nekāds joks -, un jālaiž kaut kur pie dabas elpot svaigu gaisu.Powered by Sviesta Ciba