Man riebjas kādam kaut ko lūgt. Vienīgais cilvēks, kuram bez sirdsapziņas pārmetumiem varu lūgt jebko, ir j-k, tāpēc, ka pati esmu darījusi to pašu milzīgo jebko viņa interesēs. Tas ir barteris.
Man nav iebildumu, ja lūdz man, es vienmēr piedomāju pie savas attieksmes, runasveida, lai neliktu cilvēkam justies slikti par to, ka viņam no manis ko vajag, un nekad neatsaku, ja vien runa nav par lietām, kurās nevaru palīdzēt. Ļoti nepatīk cilvēki, kuri uzvedas vīzdegunīgi un brīdī, kad kāds lūdz kaut ko, pusnopietni uzvedas kā pasaules valdnieki. Nu, bet es aizplūstu no tēmas, - man riebjas kādam kaut ko lūgt. Tāpēc man patīk cilvēki, kuru resursus var nopirkt naudā, baudā, graudā un kuri nejūtas tāpēc neērti. Pirkt un pārdot resursus ir okei, tas ir taisnīgi un tas ir labi.