Ar mani šonakt sapnī notika tā, tikai tās bija lapsenes, ne bites, un es stāvēju
15 minūtes kaila, sastingusi, līdz nāvei pārbijusies un blenzu vienā punktā, cenzdamās neelpot. Man izdevās nostāvēt, mani nesadzēla neviens pats kukainis, un, kad beidzās norunātais laiks, lapsenes pašas aizlidoja salipt ap nūju kāda vīrieša rokās. Pēc tam viņš iedeva nūju man, un lapsenes sekoja katram manam solim, paklausīgi tiekdamās aplipt ap nūju man rokās, un man vairs nebija bail, es tās it kā vadīju.
Ar visu to, ka man ir diezgan attīstīta spēja mobilizēties kritiskās situācijās, domāju, ka reālajā dzīvē, ņemot vērā manas bailes no kukaiņiem (īpaši lidojošiem), ja arī spētu nekustīgi nostāvēt tā kādu brīdi, es sajuktu prātā, ja man tās 15 minūtes tur tiešām vajadzētu stāvēt, zinot, ka solis uz priekšu mani varētu nobeigt. Vispār baigs sapnis - jutu, kā viņas rāpo, sīc un tuvojos.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
oktobris) rakstīja,
