MERMAID MOTEL

vēstules sīrupiņam

1/8/13 10:38 am

Gāju pār Vanšu tiltu un acu priekšā Daugavā pāris minūšu laikā nogrima 3 kuģi - divas skaistas, baltas jahtas un izklaižu kuģītis "Jelgava". Stāvēju, brīnījos, secināju, ka ūdens līmenis baigi cēlies. Tam visam pa vidu man uz tilta piesējās kaut kāda trakā, kas atņēma man mana jaunā, superjaudīgā TV pulti(wtf?) un iemeta ūdenī. Sākumā niknojos, bet tad nospriedu, ka vienkārši nopirkšu jaunu, pultis taču var nopirkt atsevišķi, un gāju tālāk, taču šī neatstājās, turpināja bāzties virsū, un es tik ļoti negribēju viņu aiztikt, negribēju darīt pāri, bet beigās neizturēju, viņa negaidīti pārvērtās par vardi, es viņu spēcīgi saspiedu plaukstā, aizmetu tālu prom ūdenī, un pati metos bēgt, būdama pārliecināta, ka viņa izpeldēs krastā un turpinās man bāzties virsū. Gaidu, kas šodien notiks. Gan jau, ka nekas labs.
Tags:

8/21/12 01:18 pm

Šonakt sapnī izrādījās, ka man ir ieskrūvēti zobi, un visnepiemērotākajā mirklī tie sāka šūpoties, un vairāki no tiem atskrūvējās. Beigās gan ar mokām visus saliku vietā, bet šausmīgs sapnis tik un tā. Negribas iet ārā no mājas šodien - pēdējoreiz, kad redzēju izkrītam zobu, sasitu mašīnu vai dabūju adm.pārkāpumu par CSN pārkāpumu, īsti neatceros vairs, kurš no abiem. 
Tags:

5/20/12 02:10 pm

Atkal sapņos cīnos ar cilvēkiem, kas pūlas mani apzagt. Un es šoreiz pat zinu, uz ko tas.
Tags:

4/16/12 10:45 am

Redzēju sapnī, ka putniņu dzīvu apglabāju, bet tas visticamāk nevis reāls fakts, bet truls manu baiļu tikt dzīvai apraktai ekranizējums. Visādi citādi šķietami labs rīts, esmu atcerējusies, kāpēc reiz apņēmos darīt to, ko šobrīd (ne)daru, un tas, es vismaz ļoti ceru, ir pirmais solis ārā no pēdējo mēnešu bezmērķīgi haotiskās tirināšanās divos kvadrātmetros. Redzēs, kāda būs diena. 

2/22/12 12:41 pm

Ar mani šonakt sapnī notika , tikai tās bija lapsenes, ne bites, un es stāvēju 15 minūtes kaila, sastingusi, līdz nāvei pārbijusies un blenzu vienā punktā, cenzdamās neelpot. Man izdevās nostāvēt, mani nesadzēla neviens pats kukainis, un, kad beidzās norunātais laiks, lapsenes pašas aizlidoja salipt ap nūju kāda vīrieša rokās. Pēc tam viņš iedeva nūju man, un lapsenes sekoja katram manam solim, paklausīgi tiekdamās aplipt ap nūju man rokās, un man vairs nebija bail, es tās it kā vadīju.
Ar visu to, ka man ir diezgan attīstīta spēja mobilizēties kritiskās situācijās, domāju, ka reālajā dzīvē, ņemot vērā manas bailes no kukaiņiem (īpaši lidojošiem), ja arī spētu nekustīgi nostāvēt tā kādu brīdi, es sajuktu prātā, ja man tās 15 minūtes tur tiešām vajadzētu stāvēt, zinot, ka solis uz priekšu mani varētu nobeigt. Vispār baigs sapnis - jutu, kā viņas rāpo, sīc un tuvojos.
Tags:
Powered by Sviesta Ciba