Februāra vidus vēl nekad nav nācis tik lēni kā šogad - man taču beidzot noņems breketes.  Tikai augšējo žokli gan pagaidām, apakšiņu ņems aprīlī, bet - akdievs, kā nespēju vairs sagaidīt! Nevarētu teikt, ka neesmu pieradusi čakarēties katru rītu un vakaru ar tīrīšanu, tāpat kā nevarētu apgalvot, ka man vairs būtu neērti (kā tas bija sākumā) bildēs plati smaidīt, un arī faktam, ka nevaru krāsot lūpas (jo, tās uzkrāsojot, mana mute izskatās pēc asiņaina dzelzceļa), esmu divu gadu laikā veiksmīgi tikusi pāri, taču, ak vai, ak vai, kā es gaidu to dienu. Es taču pat kaudzi lūpukrāsu esmu pēdējā laikā sapirkusi ar domu, ka nu tik būs, beidzot varēšu tēlot femme fatale sarkanām lūpām. Nu, kā tāds bērns, nu!