Ieraksts nr.5
Nevaru saprast, no kurienes man ir spēja tik ļoti visu sačakarēt. Un es nepabīšos šī vārda "sačakarēt" - tas skan tieši tik necili un neglīti, cik necili un neglīti es allaž visu sabojāju, kad esmu iemīlējies. Tādos brīžos notiek kaut kas galīgi iracionāls manā prātā. Un es vairs nespēju funkcionēt normālformātā. Kā kaut kāda meitene; kļūstu viegli ievainojams un zutraucos par katru sīkumu. Tā nu tas viss noveda mani pie amizanta kraha, - mēs ar Viņu, Dievieti, kas parādīja, ka pasaulē eksistē arī no citiem laikiem un citos laikos iejutušies cilvēki, - mēs ar Viņu nolēmām pārtraukt kontaktēties.
Smieklīgi, amizanti, protams. Bet es jau pats esmu vainīgs ar savu naivo un maigo iemīlējušos un uztraukumu pilno dvēselīti. Nu tiešām, kā tāds sievišķis, nolādēts. Pašam dusma ir uz sevi.
No otras puses, kā jau iepriekš minēju, tas nemaina manu svētlaimi un jauno elpu, ko ir ieguvusi mana šābrīža šķietami iestagnējusī dzīve - es tagad zinu, ka tas viss, ko allaž biju vēlējies, ir tikpat reāls un patiess, iespējams, cik esmu es pats. Tas, kas man ir kā gaiss vienmēr bijis nepieciešams, kaut kur tepat apkārt virmo. Žēl tikai, ka es tik reti iemīlos. Žēl, tiešām. Tas visu nedaudz sarežģī. Tiktāl par manām jaunajām elpām.
Bet, atpakaļ vecajos stagnējumos, notiek šis tas - pēdējās 2-3 dienās mēģināju pret savu sievieti būt maigs un jaukāks nekā iepriekš. Bet... Šodien man atkal nesanāk. Man ir grūti izlikties, ka viss ir labi un ka nekā neiztrūkst. Tā nav. Manī kaut kas ir nomiris līdz ar apjausmu, ka es nekad viņai neesmu bijis Tas Īstais, ko es it kā zināju arī pats, taču nebiju nekad pārliecināts. Kaut kas vienkārši nomira, un mūsu kopdzīve tagad līdzinās gan murgam, gan kam ļoti labam - ļoti labām draugu attiecībām, kru es jūtos brīvs un dzīvs, kad neesmu ar viņu, kad neesmu mājās, un gatavajam murgam, kad man no sevis jāizspiež kāds maiguma gabals. Kaut kas pilnīgi noteikti ir nomiris.
Interesanti ir tas, kā "Kaut kas" tik ļoti nozīmīgs, vārdos neaprakstāms, var nomirt tik pēkšņi, vienas-divu dienu laikā? Kā tāds klikšķis, vienkārši izslēdzās un viss. Tukšas acis, tukši pieskārieni. Rīti vairs nav tie vecie, labie rīti un naktis arī nav vairs Tās naktis. Es jūtos tik brīvs un bez attiecībām kā vēl nekad.

.