Ja godīgi, es īsti nesaprotu to naratīvu, ka pareiza mīlestība un laulība ir tikai mūža garumā. T.i. to domu, ka tas ir un tam jābūt meinstrīmam, nevis statistiskam izņēmumam. O.k. pirms simts gadiem varbūt, kad izšķirties bija sarežģīti un varbūt pat nelegāli, kad bija jābūt daudz bērniem, jo nebija kontracepcijas un tas bija diezgan izdzīvošanas jautājums. Tasir nav obligāti ar katru mīlestību jāliekas gultā, ir taču foršāk ciest, ja īsti nav par ko, vai ne (visi domā par nelaimīgajām mīlām un tīksmīgi nopūšas). Un sen jau vairs nav tie laiki, kad jāprecas ar katru ļubestību*. Bet ir kaut kā drusku bēdīgi lasīt sarunu un just, ka cilvēks pārdzīvo, ka mīlestība beidzās un laulība beidzās un jūt, ka tas nav pareizi. Nav tāda nepareizi. Un ja mēs to līdz kaulam saprastu, būtu mazāk ciešanu un varbūt būtu vairāk laimīgu cilvēku
*Ja vien tu neesi Andris Kivičs, tad gan katru reizi vajag sevi pataisīt par godīgu vīrieti
Comments
|
Posted by: rūsganais sprakšķis (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} mufs) Posted at: 27. Jūnijs 2020, 15:34
|
|
Tas pēdējais teikums, jā
|
Posted by: Nikolass A. Dērsingtons (
kisswithafist) Posted at: 27. Jūnijs 2020, 09:55
|
|
Man šķirta laulība ir viena no lielākajām bailēm, jo man tas šķiet šausmīgi bēdīgi. Reti kurš taču precas ar domu, ka šis ir uz laiku, kādreiz būs šķiršanās, un ja tomēr jāšķiras, tas ir liels gaidu sagrāvums. Lai arī īstenībā ir bezmaz vai normāli, cilvēki aug dažādos virzienos. Laikam bēdīgi ir tad, ja bijusi kaut kāda krāpšanās un citas neģēlības. Tad, ja vienkārši tizlums vai nevēlēšanās piestrādāt pie attiecībām, mazāk bēdīgi.
|
Posted by: Birjuza (
ninona) Posted at: 27. Jūnijs 2020, 12:45
|
Man patika TEDx runa par laulība 2.0
Tur forši bija par to, ka ideja par "līdz mūža galam" ir saglabājusies no laikiem, kad tas mūžs bija īss un tie paši 35 vai 40 pie kuriem tagad ļaudis šķiras, bija retums. T.i. laulībai un mīlestībai nebija jāiztur tik ilgs laiks. Ja arī paspēja pāriet un noriebties, gals jau tāpat bija drīzs, ko tur vairs :D
Es personīgi apzinos (un A par to esmu informējusi), ka precēts/-a nav miris/-usi. Taureņi un tiripiri ir pilnīgi iespējama realitāte, tai skaitā laulības nemūžīgums.
|
Posted by: porcelāna lellīte (
neraate) Posted at: 27. Jūnijs 2020, 13:49
|
|
Jā, arī tas, sievietes jau vispār dzemdības pārdzīvot sāka salīdzinoši nesen.
Man ļoti patīk šis:
https://youtu.be/-EvvPZFdjyk
Un Kristīnes Balodes video intervijas par to, ka pārim jāvienojas kas ir sekss un kas ir krāpšana un ir vērts par to domāt un runāt vienkārši kā vienu no sarunas tēmām.
Jā, nu ir jau visādas sistēmas kā mīlestību un attiecības reanimēt un uzlabot u.tml. bet man šķiet, ka mīlestība ir darbības vārds, tāda ikdienišķa izvēle arī tad, kad briļļu vairs nav un besī. Nevis tā, ka baigi jāstrādā obligāti, jo nu reizēm labāk nevajag, bet nu nav arī tā, kā filmās, kad visu saprot telpātiski, bet varbūt man vnk skauž, jo telepāts no manis nekāds
|
Posted by: Birjuza (
ninona) Posted at: 27. Jūnijs 2020, 14:02
|
Jap, es arī par to, ka "mīlēt" taču ir darbības vārds nevis "sajūta" vai tamlīdzīgi.
Lielākoties, kad mani kopā ar A pārņem "sajūtas", ko tradicionāli gribas izteikt ar "es tevi mīlu", bišku apdomājos un pasaku "tu man liec justies ārkārtīgi labi/silti/droši/utt., ar tevi esmu laimīga". "Mīlēt" ir darbība un tā nav tiešā veidā atkarīga no partnera, bet gan no manis pašas - mīlu ar darbiem, ar to pašu labo sajūtu sniegšanu vīram :) Kaut salieku sporta tērpu treniņam, pat ja savtīgi gribētu, lai viņš paliek mājās :D
Un "pa lielam" salkanais "es tevi mīlu" liekas bulšits arī tad, ja man to saka. Es tak visādi redzu un jūtu, ka mīl :)))))
Par dzemdībām - vaine? Tu arī nesen palasīji tās grāmatas par Annu no Zaļajiem jumtiem. Skaisti varēja redzēt, cik ļoti smagi bija vēl krietni panesen. Mums tagad iet grāmatas par Emīliju, tur masalu uzliesmojums blakus ciemā bariņu bērnu nopļāva.
|
Posted by: zazis (
zazis) Posted at: 27. Jūnijs 2020, 15:47
|
|
itkā evolucionāri homo spiensam esot izveidojies seriālā monogāmija, kuras cikls ir 4 gadi. (līdz infants vairs nav tik infantīls)
Katrs pieiet tai lietai ar savām ekspektācijām. Ja bijusi vēlme dzīvot ilgi un laimīgi, tad, protams, var būt gan bēdīgs, gan sevi vainot, ka neizdevās. Laulība prasa lielus emocionālus ieguldījumus, žēl, ka tie izput.