kas māk, tam nāk (mātei sirmi mati)

24. Aprīlis 2019 (09:50)

Tags: nr.3

vakar bērns apcirtās, vienkārši iegāja kebabnīcā un iznāca ārā.. ar lielu šokolādes konfekti rokās. KEBABNĪCĀ! (ir mums te tādi mazi smuki kioskiņi)
pag.nedēļā saprotot ka visi ejam uz mājām sāka brēkt nebalsī, apcērtas un gaudodama iet pretējā virzienā. a man pie rokas otra. kas kliedz ja atlaižu roku. iet garām viena sieviete, nu ap 40. laipnām acīm. pieliecas, pajautā ko tik dikti jābrēc, pasniedz roku.. un mans ķērcis iedod viņai roku, pasmaida un ies līdz. visi šokā. es, vīrs, nr.1, tante arī. saka, neko šitādu neesot piedzīvojusi, ka svešai tantei bērns labprātīgi ies līdzi, bet nu labi, pavadīs mūs līdz kāpņutelpai. vīrs saka viņa skolas mazo klašu mūzikas skolotāja
tagad man ir divi jauni motīvi stresiņam un murgiem. un es pat nesaprotu no kuras puses sākt un kā tās pārrunas izveikt, jo Modes Upuri vienkārši neinteresē lietas, kas atšķiras no tā kā viņasprāt jābūt. neinteresē un viss un (tu, māt) kaut uzkaries
trakākais ka tas notiek pēkšņi un strauji, nu tik ātri kā knipi uzsist

Comments

Posted by: smille (

smille)

Posted at: 24. Aprīlis 2019, 10:21

Pai, pai! Dvīnēm tagad ir 2 gadi, vai ne?
Jā, šis bija iemesls, kāpēc man bija tie tandēmrati, kaut arī MM itkā bija ļoti prātīgs bērns. Bet vienalga - ja kāds iecirtās vai aizgāja pretējā virzienā, es nevarēju nevienu ielas malā atstāt vienu. Tā nu šķiet līdz 3.5 viņa brauca tandēmā, kaut arī labprāt būtu gājusi kājām.

Atbildēt Link Diskusija

Posted by: smille (

smille)

Posted at: 24. Aprīlis 2019, 10:22

Un par rokas došanu 2g vecumā es pārāk nesatrauktos. Tu taču biji turpat blakus.

Atbildēt Link Iepriekšējais Diskusija

Posted by: porcelāna lellīte (

neraate)

Posted at: 24. Aprīlis 2019, 10:30

nu tur tas, ka biju blakus nebija noteicošais, vairāk tas, ka iedeva un uzreiz ies līdz. pirmo reizi tik uzskatāmi bija redzams, bet viņai nav aiztures, viņa nebaidās vispār. ne no kritieniem, ne svešiniekiem, ne no kā. nu, ja svešs suns apostīs kurpi var apraudāties jo negribēja, bet ja ir labs noskaņojums, nu tad māte saturies.
nevienu no abiem pārējiem svešinieks nekur neaizvedīs, šitā pati priecīga iet līdzi un es nesaprotu kā izveikt pārrunas jo mani pašu tik drausmīgi bērnībā ar visu biedēja ka vēl joprojām no visa bail, vecākajam pietiek ka paskaidro, a te vēl sarežģīti apsēsties netraucēti pārrunāt

Atbildēt Link Iepriekšējais

Posted by: porcelāna lellīte (

neraate)

Posted at: 24. Aprīlis 2019, 10:35

divarpus būs maija sākumā. man pat ir tās plecu uzlikas, tipa iemaukti, bet nebiju mēģinājusi, nu laikam jāmeklē rokā. pa šīm divām nedēļām atkal mugura uzdod jo piespiedu brīvprātīgi kāds kaut kur jāstiepj. rati ir divi dažādi, bet tik neērti, smagi, grūti manevrējami, plus vēl tās drausmīgās bēdres un uz/nobrauktuves, ka cenšos iztikt bez lai drīz var atvadīties pavisam.
es zinu, ka ir daudzas dvīņu mammas, kam bērni līdz gandrīz piecu gadu vecumam brauc ratos. a ko citu iesākt, ja dzīvo Rīgas centrā un jātiek ar bērniem +/- mantām līdz mašīnai, kur nu vēl sabiedriskajam tr-tam.

nebūtu tik traki, bet līdz dārziņam daudz mazceliņu ar gana intensīvu satiksmi un viena lielā iela, es jau vairs nepārdzīvoju, ka pāri ielai aiz rokas jāvelk brēcošs bērns (labi, ja tikai viens). jo nu ja tā pragmatiski - jo stingrākas saņemšanas aiz rokas un brēkšanas neviens vēl nav nomiris. no mašīnām gan.

Atbildēt Link Iepriekšējais

			1	2	3	4
5	6	7	8	9	10	11
12	13	14	15	16	17	18
19	20	21	22	23	24	25
26	27	28	29	30	31

kas māk, tam nāk (mātei sirmi mati)

Comments

navigate

about

blurb

Janvāris 2025