divarpus būs maija sākumā. man pat ir tās plecu uzlikas, tipa iemaukti, bet nebiju mēģinājusi, nu laikam jāmeklē rokā. pa šīm divām nedēļām atkal mugura uzdod jo piespiedu brīvprātīgi kāds kaut kur jāstiepj. rati ir divi dažādi, bet tik neērti, smagi, grūti manevrējami, plus vēl tās drausmīgās bēdres un uz/nobrauktuves, ka cenšos iztikt bez lai drīz var atvadīties pavisam.
es zinu, ka ir daudzas dvīņu mammas, kam bērni līdz gandrīz piecu gadu vecumam brauc ratos. a ko citu iesākt, ja dzīvo Rīgas centrā un jātiek ar bērniem +/- mantām līdz mašīnai, kur nu vēl sabiedriskajam tr-tam.

nebūtu tik traki, bet līdz dārziņam daudz mazceliņu ar gana intensīvu satiksmi un viena lielā iela, es jau vairs nepārdzīvoju, ka pāri ielai aiz rokas jāvelk brēcošs bērns (labi, ja tikai viens). jo nu ja tā pragmatiski - jo stingrākas saņemšanas aiz rokas un brēkšanas neviens vēl nav nomiris. no mašīnām gan.