ļoti daudz domāju par to zero waste. tas tā forši nosaukts turīgajiem. jo mazturīgie tā dzīvo labākajā gadījumā gadiem, sliktākajā - vienmēr. atteikties, samazināt, lietot atkārtoti, šķirot, izmest. nu un visas upcycling māsterklases nemaz nevajag, jo to jau sen dara. tas ir tas kā dzīvo gribētos teikt, ka lielākā daļa populācijas valstī, nu tā, kas dzīvo ar minimalku, drusciņ virs minimalkas un no pabalstiem. nu tā, ka neplānotiem izdevumiem ir nevis summiņa kontā, bet jāiekrāj
un es ar šausmām domāju par to, kā ir tiem, kas ir tur - pašā lejā un bezcerībā un beznaudijā. jo tā zero waste filozofija ir kaut kas aizraujošs un foršs, ja ir jauna. jo ir diezgan nomācoši, ja tā nav brīvprātīga izvēle bet vienīgā iespēja ikdienai un ne tikai
"Viņiem apgrūtinājums ir tikai tas, ka nevar nopirkt citas lietas, kuras gribās"
pat tad, ja piever acis uz kādas cilvēku grupas vispārinājumu, šis apgalvojums ir komentējams tik daudzās vietās ka pat nesākšu
un ir ir aizraujošs, šobrīd ļoti daudzi lasa to stilīgo blogu un šķiro un domā ko un kā vēel lai zaļāk dzīvotu, ne velti tiešā pirkšana, eko bodes un DIY ir tik populāras