ļoti daudz domāju par to zero waste. tas tā forši nosaukts turīgajiem. jo mazturīgie tā dzīvo labākajā gadījumā gadiem, sliktākajā - vienmēr. atteikties, samazināt, lietot atkārtoti, šķirot, izmest. nu un visas upcycling māsterklases nemaz nevajag, jo to jau sen dara. tas ir tas kā dzīvo gribētos teikt, ka lielākā daļa populācijas valstī, nu tā, kas dzīvo ar minimalku, drusciņ virs minimalkas un no pabalstiem. nu tā, ka neplānotiem izdevumiem ir nevis summiņa kontā, bet jāiekrāj

un es ar šausmām domāju par to, kā ir tiem, kas ir tur - pašā lejā un bezcerībā un beznaudijā. jo tā zero waste filozofija ir kaut kas aizraujošs un foršs, ja ir jauna. jo ir diezgan nomācoši, ja tā nav brīvprātīga izvēle bet vienīgā iespēja ikdienai un ne tikai