12. Maijs 2017 (11:47)
ļoti daudz domāju par to zero waste. tas tā forši nosaukts turīgajiem. jo mazturīgie tā dzīvo labākajā gadījumā gadiem, sliktākajā - vienmēr. atteikties, samazināt, lietot atkārtoti, šķirot, izmest. nu un visas upcycling māsterklases nemaz nevajag, jo to jau sen dara. tas ir tas kā dzīvo gribētos teikt, ka lielākā daļa populācijas valstī, nu tā, kas dzīvo ar minimalku, drusciņ virs minimalkas un no pabalstiem. nu tā, ka neplānotiem izdevumiem ir nevis summiņa kontā, bet jāiekrāj
un es ar šausmām domāju par to, kā ir tiem, kas ir tur - pašā lejā un bezcerībā un beznaudijā. jo tā zero waste filozofija ir kaut kas aizraujošs un foršs, ja ir jauna. jo ir diezgan nomācoši, ja tā nav brīvprātīga izvēle bet vienīgā iespēja ikdienai un ne tikai
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
zero waste nav nabago apgrūtinājums. Viņiem apgrūtinājums ir tikai tas, ka nevar nopirkt citas lietas, kuras gribās.
Savukārt pārticīgajiem arī diez vai tas ir kaut kas aizraujošs. Ja nu vienīgi par aizraujušo var uzskatīt iespēju domāt saprātīgi. Mani vienmēr ir šokējis, kā cilvēki, kad kaut kas ir izlijis, ņem papīra dvieļus. Ar ko gan kāds virtuves sūklis šim nolūkam būtu sliktāks. Un pēc tam quorā var lasīt, kā kāds ir atklājis, ka super-duper papīra dvieļi nav tikai mārketinga triks, jo tiešām uzsūc divreiz vairāk šķidruma un nav jātērē viss rullis, lai uzslaucītu kaut ko izlijuši.
Var jau saprast ideju, jo cilvēkiem vajag visu ideālu, estētiski perfektu. Sūklis varbūt ir nedaudz netīrs utt. Tas ir tāpat, kā lielveikalos pārdod tikai perfekti apaļus augļus un dārzeņus, pat ja 50% no ražas ir jāizmet, jo neatbilst šiem standartiem. Mēs dzīvojam porno laikmetā.