Vakardien, šitā bakstoties telefonā, kājas pašas aizveda līdz otrajai pareizajai kafejnīcai Shīdamā, kura saucas vienkārši "!" (tātad tagad atliek vēl tikai tā trešā, ar trepēm, par kuru stāstīja začs ar tuneļiem). Atradu arī brīvu gaisa internetu tepat 30 metrus pa kreisi uz Volandlaan un Graaf Florisstraat stūra, korti jau apnikuši. Pēc vakardienas veidņu atvēršanas Panteona dārzā pēkšņi uzradās bariņš pārnīderlandojušos, dažādu paaudžu semītu (nav nemaz tik viegli atšķirt turkus no arābiem, tāpēc saukšu viņus tā, iespējams, politiski nekorekti) ar ezīti, i mean, dzīvu ezi, izskatījās, atraduši citur un mērķtiecīgi atnesuši izlaist parkā. Kurmji te arī dzīvo, bet to rakumus aušīgi placina. Tagad tur sabūvētas lielas baltas teltis kaut kādam episkam Fancy Fair '12, kurš sākas jau pēc divām stundām un izskatās pēc semītu bērniem domāta pasākuma ar dejām, dziesmām, teātri un whatnot. Brīnos, kā atkal ar savu inherento raspizģaijstvu, nemaz neapzinoties, esmu panācis sev vēlamo lietu stāvokli (bezkaunīgajiem laikam pieder pasaule :) arī to, ka teorētiski un praktiski vairs nesatieku pārējos latviešu nama iemītniekus (bez mums mājā dzīvo vēl divi pāri: omulīgie jurītis ar svetu no rēzeknes, un viszinīgā paskata aivis ar kristīni, kuri ārzemēs strādājot jau septiņus gadus, holandē gan visi pirmoreiz). Viņu tomātu elle sākas piecos vakarā, kamēr manas plastmasas kāpurķēdes asemblējas no 7 līdz 15.45, uz ielas jābūt jau 6.20, taču man vismaz pieder vakari, mani mīļākie diennakts laiki, un ne ar ko nenovērtējamā vienatne. Turklāt šodien jāstrādā nav, jo laikam saīsinātā pirmssvētku diena un darbiniekus nevajagot. Kas tad man, nekādu iebildumu, vairāk laika pirmajam darbam (grāmatai), žēl vienīgi dievietes, bet šorīt viņa staro. Rīt atkal uz Roterdamu, ievērtēsim tad to industriālo to

(e) courtesy of Eminent