Reizēm gribas iekomentēt, retāk ierakstīt, bet no otras puses engribas pievērst sev uzmanību. Vismaz kamēr neesmu dzemdējis dēlu, izdiedzējis zeltā laistošos vārpu lauku vai nomedījis vismaz mamutu. Pagaidām izskatās, ka tās zāles tikai atliek depri uz vēlāku laiku. Sirds tāda distoniska. Nesūdzos vienalga, kas kaitēja neredzēt eksistences neizsmeļamo potenciālu un bezgalīgo bezcerību vienlaicīgi. (Man nekad nav tā, ka “viss ir slikti”, slikts esmu tikai es.) Starp citu, ļoti un negaidīti, nu ļooti patika jaunā Anna Karēņina (2012). Tikai titros pamanīju, ka adaptējis lieliskais Toms Stopards. Tā, kā tas jādara mūsdienās ar klasiķiem, lai nekaitētu gremošanai un skatītājs nenosprāgtu no garlaicības. Bet “visiem” noteikti nepatiks

Es šajā nedēļas nogalē došos uz kino, lai noskatītos Annu Karēņinu. Man gan nav ne jausma ko gaidīt no tās filmas ..

Pagaidām šai žanrā mans fav ir Oņēgins, tieši šis: http://www.imdb.com/title/tt0119079/

http://www.how-to-meditate.org/breathing-meditations.htm/
zinu, ka smieklīgi, bet reizēm ir labāk.

Es ceru, ka Tev izdosies atrast laimi vai kaut kādu aizraušanos, lai nebūtu jātrenc antideprīši. You 're cool man!!!!!!!!!

jā, Anna bija vareni laba.

balance is the best

sirds kaut ko riktīgi raustās

nu kā kuram, protams! IGNITE! TO THE MOUNTAINS!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!