*Di_wine*

Trešdien Veselības ministrija izdomāja, ka jātaisa vaļā tusiņi. Bāri vaļā pa vecam, tikai līdz vieniem, wtf, kam to vajag? :D Un vaļā jātaisa naktsdzīve - disenes līdz 2 naktī, nah, kam tas vajag? :D
Tā agresīvi, un viss.
Runājot par tūrismu, tur ir viena politika. Briti, Eiropa un pārējie.
Bet neapvainojieties par faktiem - neaizmirstiet steidzīgi steigt vakcinēties, jo tad!.... Jo tad vispār visa dzīve būs kaut kāds rožu lauks laikam??? Citējot kādu pazīstamu dāmu - šogad jau citādi ceļot nesanāks :D Lielā ceļotāja :D Testi nav atcelti, ja kas.
Da nu, jūs, dambasus, cik jūsu ir daudz :/ Nekas labs jau nākotnē toč nespīd. Kļava vēl besījās par "taustiņpisēju paaudzi", bet tur jau vairs tik tālu nebūs, jo pirkstiņiem nebūs muskulīšu.
A ko tu debilam padarīsi.

Vakar nopirku savu pirmo mēbeli! Rakstāmgaldu! Bāc, kas par laimi! Paldies draugiem, kas visu nomenedžēja un paspēja ātri aizbraukt un atvest. Mans rakstnieka gēns laikam nekad nemirs - vismaz rakstāmgaldu vaig :D Ņirdzu.

Vai ne, kā no atmiņas šis viss ir aizslaucīts - gripas, vakcīnas, pandēmijas. Jau ir bijuši mēģinājumi, bet nesanāca.
Fakti. Tikai fakti, par kuriem tagad visiem mutes ciet.
LTV Panorāma. Gripa.
https://www.youtube.com/watch?v=3EzHADr1Bfs&feature=share&fbclid=IwAR1WxKRxZD018dYb1eoVQAdq0KoTOsqIuwxeiPT6fogJJf_UAapAFpN-t-8

Baudpilnais rudens?

Cilvēka intelekts ir spēja domāt individuāli. Būt neatkarīgam no viedokļiem, no žurnālistiem, no ziņām un politikas.

Jā, viss plūst un mainās :)

Pirms pāris dienām jauši nejauši mana intuīcija iegūglēja un apstiprināja ziņu, ka martā ir nomirusi man ļoti tuva sieviete - manas mammas bērnības draudzene, kas dvēseliski ir bijusi visu dzīvi kā otrā mamma. Dvēseliski. Komunikācija minimāla, bet viņa bija unikāls cilvēks, kas visus gadus nekad neaizmirsa nevienu savu tuvo cilvēku apsveikt jubilejās. Pagājušajā vasarā nesanāca tikt uz Valmieru un satikties. Nu... viss.
Pāris dienu laikā ir izraudāts un izsāpēts. Bet domu virtenes turpinās. Gan par to, kas notiek pasaulē, gan par cilvēka neprātu, par nespēju turēties pie sava intelekta un smadzeņpoda, gan par to, kur viss aiziet pēc tam, kad ir pāris mirkļus pabijis te uz planētas.
Ir jau viss it kā skaidrs, bet.... Kārtoju plauktiņus, pa takām staigājot. Cilvēki stulbingo, tizlojas, tupī, tusē, tēlo mārketingu, spaida telefonus un audzē copes, bet cik tad daudz sajēgas par to, kas tu esi un kā viss ir? Cik procentuāli daudziem vispār ir aktuāls tāds jautājums - KĀ VISS IR?

Šķiet, ka ciba ir agonijas stāvoklī. Varbūt citiem viss kūsā un visi šausmīgi raiti raksta. Dabiskā nāve.

Tie klienti, kuriem iemācīju, kas ir elektroniskais rēķins un ar kuriem normāli sastrādājāmies, tieši pēdējā brīdī izdomāja kaut kādu figņu un nemaksāt rēķinu, vilkt garumā. Viņiem nepaveicās, ka tā bija tieši tā diena, kad rēķinu viņiem nosūtīju, kā arī tikko apmaksāju rēķinu tulkam. Abi rēķini ievērojami lieli.
Kamēr viņi turpināja man karināt makaronus ar "mēs visu risinām" un vai varētu nomainīt rēķina datumu uz maiju etc., paliku tikai vēl niknāka. Neko nenomainīju. Kad sapratu, ka cilvēciska runa vispār nedarbojas, pieslēdzu savu iekšējo juristu - vai nu firma samaksā par padarīto, vai nu ar tādu un tādu datumu sāku parāda piedziņu.
Viss tagad labi.
Es domāju, ka šī situācija vispār varētu daudzas jomas iztīrīt no liekēžiem, neprašām, dempingotājiem etc. Tikko dabūja no manis iekšā Skrivanek, kas paņēmis valsts iestādes pasūtījumu ministrijai, un viss izskatās pēc totāla mēsla. Ar viņu cenām! Es zinu, kādi izskatās Ventspils augstskolas pēdējā kursa studentu pārbaudes darbi - šis bija tas ne-līmenis. Murgs kaut kāds. Kas tā vispār ir par augstskolu - ne savu dzimto zina, ne tulkot, ne angļu, ne normas, ne noteikumus. Totāls bezpreģels un debīlisms.
Bet, kā izskatās, pasaule negrasās pārāk mainīties. Šis vīruss ir pārāk maigs. Nav jau neviens nozīmīgs cilvēks vispār nomiris. Tātad sorosiem ir zāles. Tik, cik cilvēki sabaidīti un izčakarēta ekonomika, bet tas nav nejauši - viss ir plānos.

Spriežot pēc soc.portāliem, ļoooooti daudzi pārkāpj ierobežotas pārvietošanās un komunikācijas noteikumus. Es jau neko. Kas ta man. Ja vajadzēs, palikšu un nekustēšos no vietas gadiem.