Viss ir redzams

Kamēr nav par vēlu, patīšu atpakaļ, kāpēc iepriekšējais bija par tēmu...



Bet vispirms jāiepiļī šis - laikam viens no visu laiku lipīgākajiem vikingmetāla intrō,
tā vien gribas uz riņķi vien klausīties (to arī daru):

Einherjer - Einherjermarsjen


The Wild Hunt

The Wild Hunt is a story common around Yule time. It is the story of Odin leading a wild entourage through the winter night sky complete with howling dogs, riding his eight-legged Sleipnir and followed by a host of other Einherjar and hangers-on. Of the lore about Odin, it is perhaps the most interesting and survives in some surprising forms to this day.

In its basic form, any of the nights between Yule and twelfth-night are probable times for this wild procession. It is told that on those cold, snowy, winter nights, what starts as a small breeze turns into a sudden hurricane as the storm of the hunt passes by. Occasionally, it may take the souls of those who don’t give it due respect.

...

Children would often anticipate this event each Yule by placing their boots or stockings by the fireplace with offerings of carrots or hay for Sleipnir. In return, Odin would leave them candy presents.

So each cold Yule evening, when the wind picks up to a howl, remember that Jolnir, Odin himself, could be passing by at that moment. When you see the modern renditions of Santa arriving by sleigh, remember that at its core, we are seeing a non-Heathen representation of Odin bringing blessings on his Wild Hunt.

...

The comparison of Berserkers with wolves (they are referred to as "wolf-coats" in Hrafnsmal) makes them symbolically dead - wolves are synonymous in Old English with outlaws and criminals, who are considered socially 'dead' - so we are able to see how they could be associated with Odin’s wolves or dogs in the Wild Hunt.

...

Until the beginning of the 20th century, young men in Norway enacted the Wild Hunt at Winter Solstice. Costumed and masked, their task was to punish those who violated the rural traditions, usually by stealing beer and livestock. If the riders were given food and drink, however, they brought prosperity.


Palasīt vēl un vēl
(es saprotu, ka tu nelasīsi, to es sev)


p.s. Skonto Būve! :D

Pēdējā laikā visi déjà vu (cik nu reti viņi vispār gadās) ir tādi, kas jau agrāk bijuši. Proti, nevis liekas, ka tas kaut kas jau ir kaut kad agrāk noticis, bet - ka jau kaut kad agrāk tā ir licies (t.i. bijis tieši tāds pat déjà vu). Nebūšu "oriģināls", pajautāšu - vai jums arī tā ir?

Ai, lielajam cirvim nolūza kāts (unrelated). Atkal būs kaut kas jādara pirmoreiz mūžā. Citādi palikšu bez siltuma.

Also, what the fuck did I just listen to? (no 2.3. minūtes uz priekšu, aaaaa)

Our Mr. Sun (1956)

+

<333

“Make the most of your regrets;
never smother your sorrow, but tend and cherish it
till it comes to have a separate and integral interest.

To regret deeply is to live afresh.”

– Henry David Thoreau, Journals

Pienācis rituālās Lifelover klausīšanās laiks. Dzīve ir dūmmetāls un tulpju dārzs (c) mincīts

Lifelover - Dödens Landsväg

Lifelover - I Love (To Hurt) You

Lifelover - Myspys


p.s. man nav depresijas - tieši otrādi

° Alcest - Percées de lumière (dziesma)

Skaists post-black metāls no Francijas, skatās uz kurpēm, mēnesī, kauc un dzied kā Sigur Rós

Chief Crowfoot (1830-1890)


The Ballad of Crowfoot by Willie Dunn (1968)

This short film examines the situation of Aboriginal people in North America through the figure of Crowfoot, the legendary 19th-century Blackfoot leader of the Plains. A rapid montage of archival photos, etchings and contemporary newspaper clippings is married to the words and music of an impassioned ballad written by Micmac singer and songwriter Willie Dunn.

Gandrīz par to pašu: pirms kāda laika nolēmu pamēģināt no "Darīt to, ko gribas darīt" pieejas organiski pāriet uz "Izdarīt to, ko gribas izdarīt" režīmu, tomēr esmu pamanījis, ka kaut kā nemanāmi nogurdinošāk ir koncentrēties uz mērķi aiz procesa, es to nemaz nedaru, acīmredzot, jāļauj atrasties līdzsvaram vai kaut kas tur alķīmiskās precības, jo tas te ir asmens, kas griež (tas labi, ka griež) no abām pusēm, gribas īstenošana un īstenošanās, aiz inerces sekojot darbībai, iespējams pat autonomi - es uzstāju uz savām tiesībām ticēt, ka griba aplenc visus fiziskās pasaules likumus, to nemaz nevar tā pierakstīt, izskatās murgaini un abstrakti, es pat teiktu far-fetched, ja tas nenozīmētu kaut ko citu, bet te jau rodas jautājums par to, kāpēc es vispār gribu to, ko gribu, piemēram, šajā gadījumā ielikt sviesta cibā smieklīgo dziesmu, no kuras nāk leģendārais episkais eskeipiskais epikūriskais citāts Don't waste your life in gothic doom, katrā ziņā izdarīt to es varu, bet par visu vairāk man patīk būt funkcionālam:

Nový Svět - Do What You Wilt! (mongo version)
Nový Svět - Do What You Wilt! (original version)


p.s. vakar Marta Migla koncertā bija smieklīga vieta starp dziesmām, kur aicinājumam "Atkārtot!" no zāles sekoja vēl viens - "Atvainojieties!" xДДД

O, antireality varētu veltīt šo :D

( Ja interesē miglas pūces Andreas Haugenas aka Nēbelhekses eks Hagalaz'Runedance/Aghast, Žarbō eks Swans vai, es nezinu, kaut kāda Cattle Decapitation daiļrade )




Attēlā - They can kill themselves

Dzīve Krievijas provincēs (c) Emil Gataullin (visvairāk patīk šūpoles)

+ Dziesma, kura man nekad neapnīk:

Unto Ashes - Quid Vides? (ex Moon Oppose Moon, 1999)

( jau sen gribējās ielikt, bet tikai tagad atradu piestāvošu bildi )

Pēkšņi palika žēl, ka nebraucu uz kū3vālu... galvenais, ne jau tāpēc, ka diži pietrūktu industrijas laukos, bet jo baisi sakārojās redzēt, kas tur tās Taro kārtis liek. >:) Tas man atgādināja par vienu no stulbākajām lietām, ko savā dzīve esmu izdarījis - nospēris Taro komplektu (Native American theme) kaut kādā new age veikalā Beļģijā - tas gan notika pirms gandrīz 10 gadiem un par to es ātri iemācījos, kas ir instant karma deviņkārt, un šim konkrētajam sporta un muļķības veidam tika pielikts punkts, lai gan, kurš var pateikt, kur ir sākums, un kurš zina, kur ir gals, kā reiz dziedāja Skyforger... Par šo leišu brālim Povilam iekš Vilkdūjas arī ir, ko teikt - par sākumu un galu esot pateikts tikai tikai tas, ka ne sākuma, ne gala nav:

Dzi: Vilkduja - Demonai ir dovanos antrukart (mp3)

Toties uz Mėnuo Juodaragis izskatās, ka braukšu gan (pēc 5 gadu pārtraumakuma). Vilkdūjas diemžēl tur nebūs, toties būs Po varenais projekts Oorchach, kā arī tie paši Skyforger, negaisa kaut kad spamotie Вій, labākās draudzenes grupa un citi labi draugi, vilki, vārnas, pūces, velni, mēness, iespējams, pat katarse...



Attēlā - fragments no Vilkdūjas pirmā diska vāciņa