Viss ir redzams

No jaunā Mortiis man visvairāk patīk šie gabali:

http://downloadmusic.mortiis.com/track/halo-of-arms
http://downloadmusic.mortiis.com/track/this-absolution

UPD. Pasākums no vienas puses smagi feiloja, jo sākās tik laicīgi, ka neredzēju igauņus, un Mortīss BIJA negaidīti labais, taču spēlēja mazāk kā 20% no laika, kuru tur atrados. Pārējos 80 dragāja gaidīti sliktais Kombikraists, kurš patika nepiedienīgi daudz cilvēkiem, bet manu viedokli par sevi necik neuzlaboja (pat ar divu bundzinieku klātbūtni uz skatuves) - tā NAV mūzika, industrijas atbilde hiphopam Scooter - varbūt. Vārna un čimēra droši vien vīlās neredzējuši vecā troļļa ausis un degunu un aizbēga, jo viņus neatradu, tāpēc nopirku alu pats sev, parunājos ar zirni un urskumugu, un vispār visiem, kurus satiku, stāstīju, cik ļoti man nepatīk Kombikraists. No otras puses Mortīss tomēr bija labais arī bez deguna un ausīm, bet messy muerte-girl meikapā ar drediem un spēlējot gandrīz tikai neizdotas dziesmas (atpazinu tikai Decadent & Desperate) - daudzi vispār (uzreiz) nesaprata, ka tas ir viņš, totentanz, piemēram, visu koncertu nolēkāja pārliecībā, ka tie ir kaut kādi vietējie P9, he he. Tik un tā skaniski tā bija tikai trīslitru medus burciņa milzīgā darvas mucā, jo man patiešām nepatīk Kombikraists, principā priekšpēdējās dziesmas piedziedājums arī rezumē manas domas par viņiem. Bet pavisam tērēts vakars arī nebija, vismaz sinisters dabūja uzpīpēt, un to, ko gribēju iespamot vārnai, atdevu krauklim, kā arī izsecināju, ka piektdien uz piektdienu laikam jāiet laicīgāk...

Nav nekāds jaunums, bet tiem, kam ir, būs, tas ir, tiem, kam patiktu hipercēls un gana daudzveidīgs martial/neofolk (ja esi pusis, nepatiks). Diemžēl pagaidām vienīgais konkrētā ungāru projekta radījums, toties fenomenāls savā kvalitātē uz žanra kopējā fona.

1. Solum Ipsum
2. My Prayer Is My Inner Armour
3. Kraft
4. The Big Play
5. For Everyone Circus and Bread!
6. Veni Vidi Vici
7. The Regiment Is Departing

66MB/VBR

Fak, es esmu šokā par to, cik sūdīgi sākusies 3. Parks & Recreation sezona, kaut kāda neiedvesmota parodija par sevi ne feina situāciju komēdija eitunahui es pat sāku šaubīties, vai viss bijis kārtībā ar uztveri, tā pavelkoties no pirmajām divām... par laimi The Office v.7 turpinās visnotaļ ciešami. Toties vakar atradu albūmu, kas varētu kļūst par instantu kiberpanka klasiku vismaz manās ausīs - ekscentrisko francūžu Punish Yourself (no kuriem man tā ļoti imponē tikai atsevišķas dziesmas) pērnā gada sadarbību ar kaut kādu žaku vārdā Sonic Area, kas nu tik līriski per pa bungādiņām, ka ielikšu te pirmos divus celiņus (intro un pirmo dziesmu) un apsvēršu iespēju ar otro paspēlēties kādā skaņu apstrādes programmā, pataisīt garāku štoļi, tipa lai var normāli uzlikt gada pirmajā disenē.

Skaļi:

01. Obedience Channel (Part 1)
02. Twisted Thrill Ride

1.



Fauns and Sleeping Nymph by Arnold Böcklin (1884)

(Esmu sajūsmā par viņu sejas izteiksmēm.)


2.

Nympholepsy

. a frenzy supposed by ancient peoples to have been induced by nymphs

. a demonic enthusiasm held by the ancients to seize one bewitched by a nymph

. an ecstatic variety of demonic possession believed by the ancients to be inspired by nymphs

. in ancient times, a state of frenzy that was believed to seize any man who looked at a nymph

. a frenzied state of (usually erotic) emotion, especially concerning something or someone unattainable

. a state of violent emotion, esp when associated with a desire for something one cannot have

. a violent emotional state arising as from frustrated idealism

. a wild frenzy caused by desire for an unattainable ideal

. an emotional frenzy

. a frenzy of emotion


3.

♫ Seven Pines - Ombres II
 no dubultplates Nympholept (tāpēc arī tas viss, ja)

Seven Pines ir lieliskā Gaë Bolg/Ērika Rodžera sānuprojekts. Nepelnīti mazpazīstams

Nu tad par godu tam, ka torentos jau pieejama pirmā Spartacus: Gods of the Arena sērija, jāiebliež visu laiku populārākā (laikam) gladiatoru glezna:



Pollice Verso (Thumbs Down!) by Jean-Léon Gérôme, 1872

un tematiski attiecīgi viena no mīļākajām (un vismazāk metāliskajām) dziesmām iz episkākās episkā metāla grupas Bal-Sagoth episkā repertuāra:

-> Blood Slakes the Sand at the Circus Maximus
 (Battle Magic, 1998)


( vēl kaut kāds bla bla par seriāliem )

Klausoties šo mākslinieku, es vēlos kaut saprastu japāniski:



( ... tālāk ... )

p.s. Jau trešo dienu velku un pamazām klausos visu Рада и Терновник diskogrāfiju. Būtu agrāk zinājis, ka tik foršs projekts, ietu uz visiem koncertiem, nevis tikai to vienu Smiļģa muzejā.

Расскажи о том, где ты не был

Vilkduja - Velniop

( latviski )

Vakardien civbā modē bija dažādi puksti pa kalendāro līniju, tad nu es domāju, davai iepukstēšu arī kaut ko tādu par tēmu, jo, zin kā, man ir fobija izlikties iedomīgam, bet, ja jau kaut ko, tad vajadzētu kaut ko vismaz nedaudz oriģinālu, tikai ko, loģiski, ka izvēle krita par labu animālismam, proti, ķīniešu gada zvēriem (tas nekas, ka viņiem sākas tikai februārī, gads paliek gads, bet totēms ir totēms). Kā zinām, nupat beidzas Metāliskā Tīģera, bet sākas Baltā Truša gads (daži gan dod priekšroku kaķiem, bet būsim godīgi, ja, tīģeris jau ir kaķveidīgais), tāpēc iedomājos, ka varētu ielikt kādu tematisku bildi, nu tur trusis atnāk, tīģers aiziet, nu un kā tur dabā tiek regulētas attiecības, trusis apēd tīģeri, protams, neko tādu sameklēt neizdevās, pārsvarā visur tīģeris vai nu ēda trusi, vai labākajā gadījumā uzturēja neitrālus sakarus, bet tas, piekritīsiet, neiet krastā. Toties atradu divas tautas pasakas - vjetnamiešu un vēl vienu, kurās tīģeris tiek truša iepaunots, tomēr pasakas kaut kā nešķita piemērots ieraksts gada noslēgumam. Bet tad es atcerējos, ka last.fm bieži skatos šo lapu un kaut kad nesen piefiksēju, ka dziesma, kas tur visbiežāk parādās (pēdējā pusgada laikā reizes trīs vismaz) ir Jefferson Airplane klasika "White Rabbit" - dziesma, tātad, kas var būt labāks par dziesmu, it sevišķi ar tādu nosaukumu, psihodēliskām konotācijām un vārdiem, kuri ir visā būtībā pamācoši, jo man vienmēr bija licies, ka tas susuriņa teiktais, ko dziesmas beigās liek atcerēties, ir KEEP YOUR HEAD - vai ne, būtu taču ideāli jaunajā gadā novēlēt nezaudēt galvu? (Tā kā Jonasam, par kuru drīz visi aizmirsīs.) Sāku jau meklēt kādu labāku linku, bet pēc īsa brīža atkal aplauzos, jo uzzināju, ka patiesībā dziedāts tiek Feed your head, un tas jau vairs gluži nav tas, tur jau ir jāpiedomā. Sapratu, ka nekas prātīgs nesanāks un vispār pēdējais laiks doties uz kolektīvo jaungada sagaidīšanu "bārā ar sliktu apkalpošanu" (c) T24. Pa ceļam nopirku divus šampaniešus un sulu, un bārā ierados gandrīz vienlaicīgi ar cibiņiem kantu, ievu un suni, kuram savulaik veltīts daudz ierakstu blogosfērā un kurš visu vakara sākumu mēģināja aplekt bāra kuci līzi (neveiksmīgi). Turpat jau bija arī no Sicīlijas nesen pārbraukušais meteorīts feofans ar sievu un atvasi, bet vēlāk saradās arī citi, kādi padsmit cilvēki, ēdām, dzērām, kurinājām ugunskuru, pikojāmies, dzērām un vispār bija ļoti patīkami un negarlaicīgi. Vakara gaitā (par šo apsolīju ieblogot) kazulis saderēja ar rasbainieku uz šampanieša pudeli, ka Depeche Mode dziesma "Master and Servant" ir no 1981. gada, un, par spīti apgalvojumam, ka reiz rakstījis zinātnisku darbu par viņiem un zinot visu, kas jāzina, zaudēja. Tomēr tas viņu pārāk nesarūgtināja, jo tālāk vakara gaitā, šķiet, tika rasts sākums jaunām beigām ar kādu man nepazīstamu cibiņu (siev. dz.), un katrā ziņā pelnījis kaut ko labu viņš bija, jo nodrošināja ļoti izklaidējošu un interesantu mūzikālo pavadījumu (galvenokārt, latviešu un krievu), un bija iespēja atklāt sev visu kaut ko jaunu un nedzirdētu, piemēram, smieklīgāko šogad dzirdēto dziesmu, kā arī 70. gadu trimdas latviešu rokgrupu ALVA, kurā kādam no zinātājiem vēl būs ar mani jāpadalās. Mājās gāju jau pēc pieciem, kad sapratu, ka tik daudz izdzert vairs nevaru, pirms gulētiešanas vēl nokopēju last.fm gada statistiku un palaidu šo projektu, bet pēc pamošanās pasākums retrospektīvā likās vēl jaukāks. Paldies visiem!

To visu un vēl šo to labprāt novēlētu visiem jaunajā ciklopā, bet labāk lai to manā vietā dara smieklīgākā šogad dzirdētā dziesma ж)*

/ Pēc remiksiem šeit

“Most of the laugh tracks on television were recorded in the early 1950’s. These days, most of the people you hear laughing are dead.”       — Chuck Palahniuk, Lullaby

(ai, vnk gribas izmēģināt šito triku, nošpikoju pie indulģences)


Bet, lai nebūtu pavisam pašmērķīgi,

smukās vakara dziesmas: Pooma - Persuader & The Shore
(Popular tags: shoegaze, post-rock, trip-hop, finnish, indie)

via Last_at_night


Dienas blogs: Black and WTF