Thou shalt not twist my words. Hipsterismu, ja piesēju, tad Aidan Baker faniem, un man te nav nekas jādefinē, lai tu saprastu, lai gan skatos, ka galveno domu jau esi uztvēris - mana attieksme pret demonstratīvajiem sporta nicinātājiem (t.i. to attieksmi) ir adekvāti nicinoša :P
būtu jānodala sportošana un līdzjušana. ja pirmais man ir vairāk vai mazāk paralēli, tad otrais atklāti kretinē. tas ir apmēram tā, ka piemēram, velōbraukšana mani pat ļoti aizrauj persōniski, tad skatīties kā to dara citi tv ekrānā vai pat klātienē ir neizprotami, un pat debīli, ja tas notiek kautkādos tur rajona, valsts, kontinenta vai pasules mēroga samērīšanās sacensībās. tas pats attiecas uz citām fiziskas aktivitātes formām. bērnībā mēdzu gan futbolu, gan basīti, gan tenisu galda spēlēt, bet to vērot no attāluma vienmēr ir licies nedabiski. sacensību gars ir slimīgs.
Es tevi saprotu, bet vārdus "nedabisks" un "slimīgs" gan tu lieto nevietā. Vai tad sacensību gars nav cilvēces progresa stūrakmens? Kas vērošanā ir tik nedabisks? Un kāpēc pakļauties evolūcijas diktātam ir slimīgi?
pakļauties evolūcijas diktātam nozīmē būt aklam dzīvniekam, atsakoties no garīgās attīstības pirmajā vietā. tas pats attiecas uz sacensību garu, kas jau ilgi, gadsimtiem sen, ir lieks un pat traucējošs. tā vietā ir jāpraktizē sadarbība, nevis sacensība. padomā, ko vadošie sportisti varētu sasniegt citās, cilvēcei noderīgākās jomās, ja tie ar maksimālu atdevi spēj strādāt, lai tikai sasniegtu tādu huiņu, kā uzlekt par pusi cm augstāk kā citi vai noskrietu 100m par 1/100s ātrāk. protams, ka tas liecina par milzu mērķtiecību. bet mērķis, ko tie sasniedz ir absurds un cilvēka nosaukuma necienīgs - pozēšana ar medaļu uz pjedestāla, un tas bieži ir ar savu ar dārksaida bōnusu - sabojāta veselība uz mūžu. bez tam, lielajā sportā pat uzvarētāji ir tikai bandinieki peļņas gūšanai.
Piedod, bet tāda pozīcija, kas apriori pieņem, ka pakļauties "dabas balsij" automātiski nozīmē būt aklam, ka sports ir kaut kāda no citām cilvēces darbībām izolēta sfēra un "lielie sportisti" vispār nereflektē par to, ko dara, man šķiet nevajadzīgi augstprātīga un, kā solipse teiktu, resentimentāla. Tīra ūdens demagoģija, kur runātājs vairāk pasaka par sevi, nevis subjektu. Es arī to pašu.
tagad tu lieki vispārini diskusijas subjektu un manu viedokli. bet ja gribas pakļauties dabas balsij, tad jādodas mežā dzīvot, nevis blogs jāraksta. nekāda kultūra tad nav vajadzīga, tikai ēst, gulēt, sacensties ar citiem neandertāliešiem un apsēklot pēc iespējas vairāk mātītes. salīdzinājumam - piedalīties sporta sacensībās ir kā datorspēli spēlēt, skatīties lielo sportu pa tv vai klātienē ir kā biedram pār plecu vērot, kā tas spēlē. vobšem trešās kategorijas realitātes kultivēšana.
un atbildot uz izdzēsto tavu komentāru - mani pilnībā apmierina mana astēniskā jebšu ektomorfā būšana, es pat teiktu priecē, sevišķi, iepretim tuvumā sastopamajiem piknētiskajiem jebšu endomorfajiem veidojumiem. un atlētiskajiem jebšu mezomorfajiem arīdzan, jo tiem ir tikai masa un liela galva, kas vairumā gadijumu pat adekvāti pareflektēt nevar :D
Haha, tu pats vispārini ar tiem "tikai" un izceļot vienu fenomena (par sportu runājam, ja) aspektu tā, it kā tas būtu vienīgais un nebūtu daudz svarīgāku un garam labvēlīgāku ietekmju, kaut vai sākot ar to, ka antīkajā pasaulē olimpiāžu laikā pārtrauca karadarbību, sports cilvēkus noteikti vairāk tuvina, nekā nošķir, tieši veicina sadarbību, bet tā vērošana spēj sagādāt patīkamas emocijas, kā arī motivēt vērotāju, protams, ka visam ir ēnas puses, bet padarīt no tā dominējošu ļaunumu, kam man tāds vienpusējs skatījums un antagonistiska pasaules uztvere, pīs of!
a vot tu papēti kas bija olimpiāde senajā grieķijā un par kādu profanizētu komercbalagānu tas ir pārvērsts muusdienās, un tad argumentē. toreiz nebija profesionālu sportistu šaurā specialitātē un piedalijās cienijami pilsoņi. tad olimpiāde bija liels sadraudzības pasākums dieviem par godu, nevis pārkachātu buļļu sacensība par zelta gabalu striķītī. iedzer baldirjāni!
#3 - Piedāvāju variantu - tādēļ, ka cilvēka sugā [makro]evolūcija ir beigusies, tajā brīdī, kad tajā izbeidzās/tika izbeigta dabiskā izlase, kas kā notikums ir, šķiet, gandrīz tikpat vecs, cik pati homosapienu suga un katrā ziņā vismaz tikpat vecs, cik cilvēce. As in, pietiek mērkaķoties.
Te vispāri sākas gara, komplicēta un no galdiņa urbšanas ne gluži brīva tēma, un esi laipni aicināts piekāpt uz topošās LV H+ topošajiem priekšlasījumiem un debatēm, kur visa cita starpā tiks runāts arī par šo (kad jelkas būs ieguvis konkrētākas aprises, tas tiks darīts zināms), bet īsumā - kamēr nav pieejama psihoķirurģija/mind editing, censties atpazīt šos atavisma momentus savā apziņā un uzturēt racionāla prāta diktātu pār tiem.
Pēc tam, kad minētie tehnoloģiskie momenti būs kļuvuši pieejami - apsvērt iespēju, izsakoties netehniski, izrediģēt no sava prāta pēc iespējas vairāk mērkaķa, atbrīvojot papildus vietu cilvēkam un "turpinājums sekos" perspektīvai.
Tādēļ, ka uzlikta uz neatceļama repeat. Un, noklausoties to vairāk, nekā vienu reizi, ir skaidrs, ka tur nav pat shuffle, it's the same sequence over and over and over [..] and over again.
Ne gluži. 0 un 1 atļauj gigantisku daudzumu visdažādāko paternu un variāciju, pie nosacījuma, ka datu apjoms ir pietiekami liels. Šeit toties paterns ir vienmēr viens un tas pats - neliels primitīvu instinktu komplekts, kas ir noderīgs lopiņam tā vidē, taču to darbināšana civilizācijas/kultūras kontekstā rada tikai problēmas, traucējumus un patvaļīgu daudzumu iracionāla stulbuma, pardon my French.
Those things are simply obsolete for humans, and should be viewed as such.
bet ja gribas pakļauties dabas balsij, tad jādodas mežā dzīvot, nevis blogs jāraksta. nekāda kultūra tad nav vajadzīga, tikai ēst, gulēt, sacensties ar citiem neandertāliešiem un apsēklot pēc iespējas vairāk mātītes.
salīdzinājumam - piedalīties sporta sacensībās ir kā datorspēli spēlēt, skatīties lielo sportu pa tv vai klātienē ir kā biedram pār plecu vērot, kā tas spēlē. vobšem trešās kategorijas realitātes kultivēšana.
iedzer baldirjāni!
Pēc tam, kad minētie tehnoloģiskie momenti būs kļuvuši pieejami - apsvērt iespēju, izsakoties netehniski, izrediģēt no sava prāta pēc iespējas vairāk mērkaķa, atbrīvojot papildus vietu cilvēkam un "turpinājums sekos" perspektīvai.
Those things are simply obsolete for humans, and should be viewed as such.