pakļauties evolūcijas diktātam nozīmē būt aklam dzīvniekam, atsakoties no garīgās attīstības pirmajā vietā. tas pats attiecas uz sacensību garu, kas jau ilgi, gadsimtiem sen, ir lieks un pat traucējošs. tā vietā ir jāpraktizē sadarbība, nevis sacensība. padomā, ko vadošie sportisti varētu sasniegt citās, cilvēcei noderīgākās jomās, ja tie ar maksimālu atdevi spēj strādāt, lai tikai sasniegtu tādu huiņu, kā uzlekt par pusi cm augstāk kā citi vai noskrietu 100m par 1/100s ātrāk. protams, ka tas liecina par milzu mērķtiecību. bet mērķis, ko tie sasniedz ir absurds un cilvēka nosaukuma necienīgs - pozēšana ar medaļu uz pjedestāla, un tas bieži ir ar savu ar dārksaida bōnusu - sabojāta veselība uz mūžu. bez tam, lielajā sportā pat uzvarētāji ir tikai bandinieki peļņas gūšanai.
Piedod, bet tāda pozīcija, kas apriori pieņem, ka pakļauties "dabas balsij" automātiski nozīmē būt aklam, ka sports ir kaut kāda no citām cilvēces darbībām izolēta sfēra un "lielie sportisti" vispār nereflektē par to, ko dara, man šķiet nevajadzīgi augstprātīga un, kā solipse teiktu, resentimentāla. Tīra ūdens demagoģija, kur runātājs vairāk pasaka par sevi, nevis subjektu. Es arī to pašu.
tagad tu lieki vispārini diskusijas subjektu un manu viedokli. bet ja gribas pakļauties dabas balsij, tad jādodas mežā dzīvot, nevis blogs jāraksta. nekāda kultūra tad nav vajadzīga, tikai ēst, gulēt, sacensties ar citiem neandertāliešiem un apsēklot pēc iespējas vairāk mātītes. salīdzinājumam - piedalīties sporta sacensībās ir kā datorspēli spēlēt, skatīties lielo sportu pa tv vai klātienē ir kā biedram pār plecu vērot, kā tas spēlē. vobšem trešās kategorijas realitātes kultivēšana.
un atbildot uz izdzēsto tavu komentāru - mani pilnībā apmierina mana astēniskā jebšu ektomorfā būšana, es pat teiktu priecē, sevišķi, iepretim tuvumā sastopamajiem piknētiskajiem jebšu endomorfajiem veidojumiem. un atlētiskajiem jebšu mezomorfajiem arīdzan, jo tiem ir tikai masa un liela galva, kas vairumā gadijumu pat adekvāti pareflektēt nevar :D
Haha, tu pats vispārini ar tiem "tikai" un izceļot vienu fenomena (par sportu runājam, ja) aspektu tā, it kā tas būtu vienīgais un nebūtu daudz svarīgāku un garam labvēlīgāku ietekmju, kaut vai sākot ar to, ka antīkajā pasaulē olimpiāžu laikā pārtrauca karadarbību, sports cilvēkus noteikti vairāk tuvina, nekā nošķir, tieši veicina sadarbību, bet tā vērošana spēj sagādāt patīkamas emocijas, kā arī motivēt vērotāju, protams, ka visam ir ēnas puses, bet padarīt no tā dominējošu ļaunumu, kam man tāds vienpusējs skatījums un antagonistiska pasaules uztvere, pīs of!
a vot tu papēti kas bija olimpiāde senajā grieķijā un par kādu profanizētu komercbalagānu tas ir pārvērsts muusdienās, un tad argumentē. toreiz nebija profesionālu sportistu šaurā specialitātē un piedalijās cienijami pilsoņi. tad olimpiāde bija liels sadraudzības pasākums dieviem par godu, nevis pārkachātu buļļu sacensība par zelta gabalu striķītī. iedzer baldirjāni!
bet ja gribas pakļauties dabas balsij, tad jādodas mežā dzīvot, nevis blogs jāraksta. nekāda kultūra tad nav vajadzīga, tikai ēst, gulēt, sacensties ar citiem neandertāliešiem un apsēklot pēc iespējas vairāk mātītes.
salīdzinājumam - piedalīties sporta sacensībās ir kā datorspēli spēlēt, skatīties lielo sportu pa tv vai klātienē ir kā biedram pār plecu vērot, kā tas spēlē. vobšem trešās kategorijas realitātes kultivēšana.
iedzer baldirjāni!