Viss ir redzams

pakļauties evolūcijas diktātam nozīmē būt aklam dzīvniekam, atsakoties no garīgās attīstības pirmajā vietā. tas pats attiecas uz sacensību garu, kas jau ilgi, gadsimtiem sen, ir lieks un pat traucējošs. tā vietā ir jāpraktizē sadarbība, nevis sacensība. padomā, ko vadošie sportisti varētu sasniegt citās, cilvēcei noderīgākās jomās, ja tie ar maksimālu atdevi spēj strādāt, lai tikai sasniegtu tādu huiņu, kā uzlekt par pusi cm augstāk kā citi vai noskrietu 100m par 1/100s ātrāk. protams, ka tas liecina par milzu mērķtiecību. bet mērķis, ko tie sasniedz ir absurds un cilvēka nosaukuma necienīgs - pozēšana ar medaļu uz pjedestāla, un tas bieži ir ar savu ar dārksaida bōnusu - sabojāta veselība uz mūžu. bez tam, lielajā sportā pat uzvarētāji ir tikai bandinieki peļņas gūšanai.