Viss ir redzams

būtu jānodala sportošana un līdzjušana. ja pirmais man ir vairāk vai mazāk paralēli, tad otrais atklāti kretinē. tas ir apmēram tā, ka piemēram, velōbraukšana mani pat ļoti aizrauj persōniski, tad skatīties kā to dara citi tv ekrānā vai pat klātienē ir neizprotami, un pat debīli, ja tas notiek kautkādos tur rajona, valsts, kontinenta vai pasules mēroga samērīšanās sacensībās. tas pats attiecas uz citām fiziskas aktivitātes formām. bērnībā mēdzu gan futbolu, gan basīti, gan tenisu galda spēlēt, bet to vērot no attāluma vienmēr ir licies nedabiski. sacensību gars ir slimīgs.