Februāris 2012   01 02 03 04 05 06 07 08 09 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29

Nedarīt pāri

Posted on 2010.07.06 at 13:25
Doom: Sleep
Mūza: Kukaiņi
Tags: , , , , , , , ,

Pēc 16 stundu baiļu faktora dubultmaratona miegainumu un nnnē nomainīja dīvaini eiforisks zombis, noplūcu svaigu piparmētru (tepat blakus slieksnim aug un plešas plašumā), uzlēju tēju un apsēdos pagalma vidussaulē. Iedomājos par to mazmazītiņbezgalīgo pasauli sev zem basajām pēdām. Vai esat ievērojuši, cik viegli mazam bērnam nogalināt kukaini? Ne tikai zirnekļus, tos sarkanos skruždžus un odus, kas dzeļ, bet gandrīz visus bez izņēmuma (pat tauriņiem it kā raujot spārnus). Varbūt es spriežu pēc sevis, jo neatceros, ka man būtu bijuši kādi īpaši sentimenti, izņemot vidēji aritmētiskās zvēru kapsētas (kuras, šķiet, bieži vien ierīkojas nevis aiz neviltota žēluma nelaiķiem, bet kāda sociāli rudimentāra totēmisma dziņas vai, kas būtu vēl ticamāk, varas/vēlmes būt par kapsētas direktoru) - ja nepatika, nospiedu. Baidos, ka reizēm tāpat. Bet varbūt man līdz šim tikai nepareizie bērni trāpījušies acīs - tādi, kuriem ļoti laicīgi nav iemācīts to nedarīt (vai, gluži otrādi, ir iemācīts to darīt), nu, tur uzslieta vai nojaukta psiholoģiska barjera - nedarīt pāri nekam dzīvam. Kukaiņiem nav tik ļoti paveicies kā zvēriem un putniem, kuri biežāk apveltīti ar daiļu spalvu un vaigu un kuri, protams, ir arī lielāki. Bet tieši tāpēc, manuprāt, ir jāsāk ar kukaiņiem, tiem mazākajiem, un vismazākajā vecumā. Ja bērnam iemācīs nedarīt pāri kukaiņiem, tad viņam būs vieglāk iemācīt nedarīt pāri arī lielākiem organismiem un galu gala - arī cilvēkiem. Darīt pāri, kā jau valoda saka priekšā, nozīmē rīkoties, nerēķinoties ar cita gribu. Citu vispār. Bet šajā egoisma laikmetā, kad visi dara pāri visiem un citādi nemaz nav iespējams, iemācīties nedarīt ir daudz grūtāk nekā iemācīties darīt. Jo nekas nav jāmācās. Tāpēc man vēl aizvien ļoti pragmatiska šķiet modernā raganisma maksima - dari, ko darīdams, nedari pāri, kur "pāri" nozīmē tikai "harm" un atklājas tādi eksistences varianti, kad no darīšanas pāri var izvairīties vispār, izvairoties no citiem. Es nezinu, vai tu saprati, bet es sapratu. Nedari pāri un dari, ko vēlies ;)
9 jāj  Pajāt
Don't   Tell A Friend

Comments:

krēpjlācis
[info]nistagms at 2010-07-06 14:57 (Tipa)
es negribu nevienam darīt pāri.
(Pajāt) (Ķirzaka)
Mehāniskais vienradzis
[info]nefolk at 2010-07-06 15:34 (Tipa)
ez zinu :)*
(Pajāt) (Snuķis)
Pļavas sirds
[info]iuzh at 2010-07-06 19:36 (Tipa)
Tas viss ir ļoti labi un skaisti un atbalstāmi, bet no šīs mācīšanas būs jādomā arī citi "kāpēc tā", jo paši taču kā negudri kaujamies ar odiem, mušām, lapsenēm un citām radībām. Kā izskaidrosi bērnam, lai nedara pāri, ja viņam ikdienā tik un tā nāksies redzēt kā vecāki paši galina uz nebēdu.. ? Retais jau tikai paņem glāzi un kukaini iznes no telpas, bet citam vienkāršāk paņemt avīzi un bladāc.
(Pajāt)
[info]vegjma at 2010-07-06 23:29 (Tipa)
Iedomājies, vakardien un šodien man bija uzmācīga vēlme aizrakstīt un pajautāt Tavu viedokli kukaiņpārdomu sakarā. Kas par sakritību..

Man radies iespaids, ka daļa mazo kukaiņu funkcionē kā cilvēku attīstības līmeņa testeris. Šis pieņēmums nepadara viņu eksistenci mazāk nozīmīgu bet atņem tiem nabaga upuru lomu, kuriem dara pāri ļaunā, egoistiskā cilvēce. Līdzīgi kā zivis un kaujamdzīvnieki. Šis iemiesotais materiāls iepriekš zina savu likteni.
Un vēl- nekas dziļākajā būtībā nemainītos, ja uz uz nepamatotu un haotisku nogalināšanu orientētie cilvēki beigtu to darīt tikai tādēļ, ka tas ir slikti. Jā, varbūt ietaupītos insektu u.c radījumu dzīvības, bet vēlme nogalināt tāpat vien bez iemesla nekur nezudīs. Manuprāt šajā gribēšana/darīšana ir viens un tas pats. Radījums izdzīvos kopā ar cilvēka vēlmi atņemt kādam dzīvību.
Vecāki var mēģināt bērnam iemācīt empātiju, bet diez vai tā būs tā īstā metode ceļā uz labsirdības iegūšanu. Bija laiks, kad mēģināju atdzīvināt mirušas mušas, lapsenes, ierīkoju peļu/putnu/kukaiņu kapsētas bet nevaru atcerēties laiku, kad būtu gribējusi kādu nogalināt. Nevaru atcerēties tādēļ, ka biju laimīga, bet laimīgs bērns nejūt tieksmi nogalināt. Visiem jākļūst laimīgiem, lai spētu priecāties par citu būtņu eksistenci.
Un vēl: ir svarīgi iemācīties neieiet galējībās un nebarot parazītus. Par parazītiem uzskatu ērces, odus, cērmes, utis, lenteņus utt. Peles gan nē.negalinu un negalināšu. Viņas vienkārši ir apmaldījušās telpā.
(Pajāt) (Ķirzaka)
Mehāniskais vienradzis
[info]nefolk at 2010-07-07 21:25 (Tipa)
Nav sakritība/Viss ir sakritība. Arī tas, ka, pēc augstākajām pārdomām/ieraksta aizgājis gulēt, pamodos no tā, ka zodā iedzeļ lapsene, kuru pirms tam biju ievērojis, bet neizlaidis laukā, jo nebija pa rokai (plēvspārņu kārtas) kukaiņu-ķeramā-un-ārā-laižamā glāze. Nospiedu, daudz nedomādams. Varbūt tas bija pārbaudījums, kuru neizturēju. Man gan šķiet, ka peles ļoti labi orientējas telpā, daudz labāk par cilvēkiem noteikti.
(Pajāt) (Snuķis) (Ķirzaka)
[info]vegjma at 2010-07-09 20:28 (Tipa)
kā nu ne! Peles tik labi orientējas telpā, ka, pateicoties šim orientēšanās talantam, regulāri nokļūst cilvēku izliktajos slazdos. patiesi labi!
(Pajāt) (Snuķis)
!
[info]jedritvai at 2010-07-07 02:16 (Tipa)
varētu būt, ka pie vainas ir tas noškīrums starp kukaiņiem un "daiļu spalvu un vaigu" radībām. tikai retajās bērnu grāmatās vai multenēs kukaiņi parādās kā kaut kādi indivīdi ar savām īpašībām, kaut arī ļoti atšķirīgām no mūsu.
tāpat būtisku iespaidu rada vecāki, nododot savām atvasēm šo mošķa / dzīvnieciņa nošķīrumu.
nepatīk cilvēkiem tie ne-siltasiņu radījumi, kur nu vēl sīcoši, dzeloši, sīki, melni un nepazīstami. krāsainie tauriņi "tautas taksonomijā" gan laikam vairāk uz pūkaiņu pusi velk.

p.s. kā ar to raganisma maksimu - "tikai "hurt"" ir tādā ziņā, ka "harm" neskaitās pāridarījums vai kā?
(Pajāt) (Ķirzaka)
Mehāniskais vienradzis
[info]nefolk at 2010-07-07 02:43 (Tipa)
pareizi, "harm" nevis "hurt", paldies par aizrādījumu :) jā, neskaitās darījums _pāri_ as in pāri otram/otra gribai/galvai, bet tiešs vai netiešs ļaunuma nodarījums, bez tā "pāri", tā es biju domājis, ja
(Pajāt) (Snuķis)
(Anonīms) at 2010-07-11 05:14 (Tipa)
Es ar pavasara noslēguma ceļojuma laikā sēdēju uz sliekšņa un sadomājos, ka tur taču kukaiņiem apakšā vesela pilsēta un ik reizi, kad kāds dimdina pāri, jamiem ir zemestrīce. Bet par odiem un dunduriem es netieku skaidrībā, cik laba/slikta tā slaktēšana ir. Atsaucoties uz mentālo bildi ar sakostajiem un sakasītajiem "manu" trušu purniņiem, protams, patīkams ir attaisnojums, ka tiek novērsta ~300 parazītu nākšana pasaulē, tomēr arī tiem kosmosā ir sava vieta, bet varbūt tikpat liela, cik pašsaglabāšanās vadītai slaktēšanai? protams, tā gan vairs nav izklaide "for i am evulz", bet gan izvairīšanās no kļūšanas par barību maz kaitīgā, bet ļoti nepatīkamā veidā, tāpēc es to uzskatu par pieļaujamu, jo i asinis padzerties nedabūs, i citiem zvēriem vai kukaiņiem par maltīti noderēs. :) eh, bet sirds sāp, kad minči pienes upurus saimniekam kā barvedim un nemaz negrasās ēst, tad ir jārīko bēru ceremonija.
anyway, es domāju, ka tā darīšana pāri ir pieļaujama tikai tik, cik tā ir nepieciešama savas eksistences nodrošināšanai, pat vajadzētu izvairīties no tādas eksistences, kurai ir nepieciešams vairāk upuru, ja var mazāk.
(Pajāt)
Previous Entry  Next Entry