Viss ir redzams

varētu būt, ka pie vainas ir tas noškīrums starp kukaiņiem un "daiļu spalvu un vaigu" radībām. tikai retajās bērnu grāmatās vai multenēs kukaiņi parādās kā kaut kādi indivīdi ar savām īpašībām, kaut arī ļoti atšķirīgām no mūsu.
tāpat būtisku iespaidu rada vecāki, nododot savām atvasēm šo mošķa / dzīvnieciņa nošķīrumu.
nepatīk cilvēkiem tie ne-siltasiņu radījumi, kur nu vēl sīcoši, dzeloši, sīki, melni un nepazīstami. krāsainie tauriņi "tautas taksonomijā" gan laikam vairāk uz pūkaiņu pusi velk.

p.s. kā ar to raganisma maksimu - "tikai "hurt"" ir tādā ziņā, ka "harm" neskaitās pāridarījums vai kā?