vientulība masu sarīkojumos.

attempts to keep myself warm and sane

28.12.07 23:37

es jūtos tik vainīga un dusmīga pati uz sevi par to,ka neko nerakstu,neko nestāstu. nerakstu,bet,protams,notiek - gan notikumi,gan neizstāstāmi daudz-dažādu sajūtu,taču pēc gada vai pat pēc pusgada,piemēram,kad gribēšu atcerēties,kāds tad bija mans pirmais brīvlaiks Mājās,ko darīju un galvenais,kā jutos,man nebūs nekā. tikai vājas atmiņas par faktiem un pavisam aptuvenām izjūtām. par notikumiem liecinās teātra biļete,kino biļete un trīs koncerta biļetes,koncertu programmiņas,un,un tas arī viss. Nav ierakstu, nav atmiņu.

nekad nedomāju,ka lietošu šo apstākļvārdu šādā kontekstā,tomēr jāsaka,ka draudīgi tuvojas datums,kad jādodas prom no Mājām. nepārprotiet,es,protams,vēlos atgriezties Kingstonā un Anglijā,es ilgojos pēc turienes,kas gan neizpaužas pasīvā sēdēšanā un skumšanā,bet gan nemitīgā turienes cilvēku-paziņu redzēšanā rīgas ielās (bet varbūt pie tā vainojams arī tas,ka lēcas kļūst par vājām), vēlmē piespiest WAIT podziņu,nepacietīgi gaidot pie luksaforiem,vēlmē pēc lidmašīnām debesīs,pēc lielāka miera,pēc drošības uz ielām (te ir runa par bezkaunīgajiem Latvijas autovadītājiem,kuru dēļ man pāris reizes ir par mata tiesu izdevies nepakļūt zem auto,mierīgi šķērsojot ielu pie zaļās gaismas),vēlmē pēc runāšanas angliski, ko es dažkārt pati ar sevi īstenoju pie spoguļa vai bez tā,iztēlojoties atkalredzēšanos ar Alexu,Luīzu vai Dan, vēlmē pēc pretimsmaidošiem garāmgājējiem,pēc saulainām dienām, jo te katru dienu ir tik apmācies un nemīlīgs,drēgns un tāpēc drūms un nomācošs laiks,kas rada nepārtrauktu miegainību un nogurumu,nespēju izgulēties ar desmit (vai pat vairāk) stundām diennaktī,ar aizmigšanu pie televizora no rīta (mans rīts šeit nesākas ātrāk par 11iem; retu reizi ir izdevies piecelties ap desmitiem) pēc brokastu paēšanas,ar nespēju iztaisīties no mājas ātrāk par vēlu pusdienlaiku. man vajadzētu vēl vienu nedēļu. un es taču vēl pirms atbraukšanas uz Mājām domāju,ka ar trim nedēļām šeit būs par daudz - kā gan man to bija zināt.

laiks ar katru gadu iet aizvien ātrāk. dusmas un bezspēcība. un mazliet bailes.
Tags:

20.12.07 16:06

pirmkārt,gribēju Tev (Tev=Sev) pateikt,ka nu jau kopš sestdienas esmu Mājās.
otrkārt,aizvien palicis tik daudz kas neizstāstīts. vēl Anglijā esot,pēdējās divas nedēļas bija tik saspīlēti aizņemtas,stresainas un tomēr tik burvīgas,jo beidzot ieguvu sen gaidītu draudzību,patiesībā veselas divas uzreiz ar visiem tiem jaukumiem,kas nāk līdzi - stundu ilgām sarunām, tējošanām un maizīš-ēšanām, filmu skatīšanām, sēžot gultā, mūzikas klausīšanām, smiešanām, izpalīdzēšanām, u.c., tāpēc neatlika laika pierakstīt neko no tā visa. domāju,atbraukšu mājās,būs man laiks,saņemšos un uzrakstīšu. bet,esot mājās, mani atkal ir pārņēmusi tā pati sajūta,kas vienmēr,šeit esot. neko negribas darīt! rakstīt negribas,to visvairāk. bet citādāk, šodien pirmo dienu uzspīdēja saule pēcpusdienā. visas iepriekšējās dienas bija nepatīkams,monotoni apmācies,drūms laiks,kas galīgi neradīja vēlmi iet ārā,tomēr izgāju mazliet. līdz Vārnu ielai,satikt brālīti,tēti un Ligitu. un līdz Zarai,kur atrodas divi man vispiemērotākie mētelīši,no kuriem būtu grūti izvēlēties vienu,turklāt par pirkšanu nebija runa,lai gan ar Ligitu kopīgi secinājām,ka tāds mētelītis kā reiz būtu piemērots Anglijas klimatam,jo tur nav aukstās ziemas. un vēl biju apciemot Omi. un uz RDKS ziemassvētku koncertu aizgāju otrdienas vakarā,pēc kura aizkustinājums, daudz pretrunīgu un ne pārāk patīkamu atziņu, un atmiņu. gribētos par to vēl uzrakstīt,ai,bet atkal nav laika. tagad man jāsteidzas uz pilsētu nokārtot lietas ar Telefonu,pēc tam satikties ar Lindu. bet kad es varēšu nokārtot lietas ar SEVI? man vajag izstāstīt. nedod mieru citādāk.
Tags:

10.12.07 01:22

ja ir kāda dziesma,ko es gribu iemācīties spēlēt uz klavierēm un dziedāt,tad tā ir falling slowly. šodien,kad beidzot dzirdēju (un redzēju) otro,akustisko, versiju,nevarēju vien beigt klausīties un dziedāt līdzi Marketai otro balsi tercu augstāk. dziedāju tā,lai kaimiņi dzird. dziedāju priekš sevis un priekš viņiem. interesanti,vai kāds dzirdēja. un ko viņi padomāja,ja dzirdēja.
gribu atrast un saprast harmonijas (tas man vienmēr ir sagādājis grūtības).

tik spēcīgu,paņemošu un apņemošu dziesmu bieži negadās dzirdēt. pēdējā no -spēcīgajām- bija damien rice rootless tree,bet tai nevarēja dziedāt līdzi tā,kā var šai.

10.12.07 01:09

es vairs neko nevaru ierakstīt,jo sakāmā ir bezgalīgi,tomēr aptverami daudz. tik aptverami,ka vajadzētu rakstīt visu nakti,ko šobrīd vismazāk varu atļauties. es varētu uzrakstīt atskaites formā. par katru nedēļas dienu. tos mazos un LIELOS notikumus,bet tas galīgi nav man raksturīgi. un zinu,cik man pašai ļoti gribētos vēlāk lasīt sīki un smalki,no viena vārda,teikuma izrietošus tālākos notikumus. nezinu,varbūt tomēr būs jāizvēlas atskaites forma,jo šovakar stundu pavadīju aprakstot trešdienas pēcpusdienu,kad vēl būtu bijis jātiek līdz trešdienas vakaram,pusei ceturtdienas,visas piektdienas un pus-sestdienas,un šodienas arī mazliet. ātrāk nebija laika,laiks tik pieblīvēts,tik pilns. kā londonas metro darbadienu vakaros.

tad jau redzēs,ko izlemšu. pagaidīt pāris dienas,līdz laiks atļaus visu aprakstīt,vai uzrakstīt atskaiti. pēdējās dienas ir bijušas -amazing-! viena pēc otras. pilna ar NOTIKUMIEM. gan objektīvi lieliem,gan vēl vairāk tādiem,kuriem lielumu piešķiru es pati. tieši tagad,kad ir laika deficīts,kad laiks mīnusos,kad nav no kā to aizņemties,uz brīvlaika rēķina,piemēram,pēkšņi ir cilvēki,kuri vēlas dalīt laiku ar mani un to vēlos arī es.

2.12.07 16:33 - Harry Potter was here!

par šo grandiozo faktu es,protams,uzzināju daudz par vēlu. dzirdēju trešdien kora starpbrīdī divu meiteņu sarunu. sākumā man likās,ka tas bija todien vai dienu iepriekš,bet kā dažas stundas vēlāk uzzināju no Skārletas,tas bija noticis pirms divām nedēļām (16.,17.novembrī),un viņas draudzene esot tur bijusi un viņu redzējusi. un tur esot bijis pūlis ar jauniešiem. tātad,faktiņš ir sekojošs:

Scenes for the latest Harry Potter film are being shot at Surbiton train station this weekend.

Harry Potter and the Half-Blood Prince, starring Daniel Radcliffe as boy wizard Harry, will be on location overnight from Friday to Sunday.

Café Chaud on platforms one and two at the station is reportedly being used in the movie.

respektīvi,man bija teorētiska iespēja redzēt Danielu Redklifu,drūzmējoties un spiedzot pūlī,jo viņš tobrīd atradās desmit minūšu gājienā no manas dzīvesvietas - šeit.

2.12.07 13:12

noliku uz palodzes stikla bļodu,pilnu ar mandarīniem un pāris cepumiem. vēl mājīgāk,vēl mīlīgāk. es mīlu savu istabu! kādudien jums parādīšu fotogrāfijas.
tagad man liekas,ka uz palodzes vienmēr vajadzētu atrasties bļodai,pilnai ar augļiem. un mazliet cepumiem. tikai bļodiņu varētu vēlēties citu.
jauki saģērbos,paēdu jaukas vēlās brokastis,un tagad patiešām-patiešām sākšu mācīties.
šodien atkal līst. bet tieši tas šai dienai un manai istabai piešķir īpašu noskaņu.

2.12.07 12:54

šonakt sapnī biju bijušajā (omes) dzīvoklī,laumas istabā. un ciemos bija atnācis Andras,tas puisis no Mākslas vēstures kursa (es viņu redzu vienreiz nedēļā - ceturtdienās. redzu,jo mēs nekad neesam runājuši vai sasveicinājušies,mēs tikai dažkārt skatāmies viens uz otru. šo ceturtdien viņš pirmo reizi nebija,un man nebija uz ko skatīties,kas,no vienas puses,bija labāk,jo varēju domāt tikai un vienīgi par abām lekcijām. bet tanī pašā ceturtdienas vakarā es viņu atradu facebook'ā,un tagad varu skatīties viņa trīs bildes cik vien bieži gribu,jo,lai gan facebook ir funkcijas ziņā līdzīgs draugiem.lv,tāda profila apskates statistika tur neeksistē.)
viņam līdzi bija liels pīts grozs,pilns ar kaut kādām drēbēm,un augšpusē maliņā sēdēja mazs pelēks,nobijies kaķēns. turpat man līdzās bija Princis. teicu,ka kaķēns izskatās tieši tāds pats,ka mans Princis,kad bija maziņš. kad kaķēnu Andras izcēla no groza,viņš sāka šņākt uz Princi. mēs nevarējām saprast,kāpēc. bet Princis izturējās diezgan vienaldzīgi. mēs uztraucāmies,lai tikai viņi nesakaujas. bet es biju diezgan pārliecināta,ka Princis neko kaķēnam nenodarītu. bez mums abiem istabā bija vēl kāds,liekas,tā bija mamma. 'skaties,ko Andras mums ir atnesis!',viņa aizrautīgi teica. un es cerēju,ka tā būs kāda dāvana,un savā neparastā ziņā varbūt tā arī bija. tas,par ko mamma tā priecājās,bija kaut kāds preču katalogs,ko parasti piegādā pa pastu. 'ko tad viņš ir atnesis?' es neizpratnē jautāju. mamma man iedeva katalogu,es skatījos un nespēju saprast,kas tajā tik īpašs. iedevu Andrasam,ar domu,ka viņš no kataloga varbūt radīs kādu brīnumu. bet nē,viņš to turēja pavērstu pret mani,un teica ko aptuveni šādu - 'Tu vari no tā pasūtīt visu,ko vēlies!'
Tags:

24.11.07 23:30 - šovakar

http://klab.lv/users/narkoze/2007/04/30/

sagaidīju,sadabūju,noskatījos.
pirms tam izlasot vienu ne pārāk filmai par labu runājošu komentāru,mazliet sāku uztraukties,ka neattaisnos manas cerības. un sākums patiesi likās pārāk ērmīgs,komentāra ietekmē. uzkrītoša likās Lily uzspēlēti šķobīgā sejas izteiksme,dīvainais akcents,kas ar laiku ļoti iepatikās,piešķirot filmai īpašu auru, līdz brīdim,kad aptuveni filmas vidū mīlīgi jaukās,smieklīgās epizodes vairs nevarēju saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem.
un mūzika! man noteikti jādabū arī saundreks. vienā epizodē pat dzied Devendra. animētās epizodes interesanti izdomātas. ar ābolīšiem. ābolīts,ko mašīnā iekož Jareds,izrādās tārpains,un viņš to iemet upē,teikdams,ka Lily brālis viņu gribot noindēt. ābolīts,ko līdz serdei apēd Lily,skumdama par to,ka ieraudzījusi Jaredu kopā ar citu meiteni,tiek pārmests pāri sētai (tanī brīdī skan Devendra),un ābolīts tiek parādīts,ejot pa pļavu,kur viņu sāk vajāt skudras un lapsenes,līdz viņš nonāk līdz jūrai,uzsēžas uz pludmales čības un aizpeld. un jaunzēlandes skaistie skati. un guļammaisu epizode. un akmentiņš,ko Lily atrod krastā sirds formā,tieši pirms Jareds pasaka,ka viņš grib Lily pamest. Lily ir tik sirsnīga,klusi un neuzbāzīgi,bet pacietīgi mīloša,neko negaidot un neprasot pretī. Jareds,tāpat kā Lily,ir nerd,cenšoties maskēties aiz kūlā,vienaldzīgā tēla. taču viņam rūp Lily,un man patīk tas īpatnējais veids,kādā viņš to izrāda. un viņiem abiem ir dzimumzīmītes virs lūpas.
ai,tās visas jaukās epizodes varētu izstāstīt,bet labāk noskatieties paši. beigu animētajā epizodē abi ābolīši satiekas. serde un iegrauztais,tārpainais ābolīts sēž jūras krastā un vēro saulrietu.
http://www.youtube.com/watch?v=98crMKHMtk0 - te būs viens. par šo jāsmejas,kaut tikai mazliet.

23.11.07 23:53

mūsu visu mīļotais, burvīgais Themes in the History of Art pasniedzējs Niks, kura lekcijas ir tādas, ka negribas, lai tās trīs stundas, kurās viņš mums tik aizrautīgi, ar smalku humoru stāsta par gleznām, gleznotājiem, beigtos vai vismaz būtu vēl ilgākas, jo klausīties viņā ir tik interesanti, ir izdevis grāmatu,kuras prezentācija bija Londōnā vakarvakarā, par ko viņš diemžēl, mūs mīļi aicinot ierasties, paziņoja pārāk vēlu - pēcpusdienas lekcijā. uz galda malas pie klases izejas viņš nolika sakopētas afišas par grāmatas atklāšanas pasākumu. lekcija beidzās dažas minūtes pāri četriem, un, ceļoties augšā no krēsla, pa aizvērto melno aizkaru spraugu es ieraudzīju dūmakaini zilas un rozā saulrieta debesis! ejot lejā pa kāpnēm no piektā stāva lasīju afišu, un nesaprotot, kā līdz tai vietai nokļūt, nolēmu, ka tomēr nebraukšu. stāvot pie zilā tiltiņa vēl skatījos ilgi virsū un domāju,vai esmu izlēmusi pareizi, līdz beidzot salocīju A4 lapu pavisam mazu un ieliku kabatā (tagad vairs nevaru atrast). varbūt vajadzēja pajautāt, viņš pateiktu, bet tas, kas tobrīd atturēja, bija tikai un vienīgi apziņa, ka tas atkal man maksās 7 mārciņas. cik muļķīgi! vajadzēja taču braukt, sarunāt vēl kādu, kurš brauc līdzi, lai nav vienai pa tumsu jāmeklē tā vieta, kurai tagad neatceros nosaukumu.

amazonē.co.uk grāmata maksā 57 mārciņas,kas jau ir ar atlaidi, un šis faktiņš manu vēlmi to nopirkt un palūgt, lai viņš parakstās iekšpusē, padara nerealizējamu. nedomāju, ka viņš katram studentam savu grāmatu varētu atļauties uzdāvināt.

iešana mājās pa jaunu ceļu līdz surbiton, saulei rietot, bija vairāk nekā jauka. pa ceļam uz sainsbury's iegāju savos čaritijšopos, no kuriem man pirmo reizi mūžā sametās neomolīgi pēc trešdienas sarunas ar Kremenu. nezināju, ka sainsbury's ir slēgts līdz novembra beigām, jo tiek pārkārtots. surbitonas Marks&Spencers ir tik maziņš un dārgs, ka man neatlika nekas cits, kā iet uz Waitrose, kas ir pats dārgākais pārtikas veikals, taču izvēle ir daudz lielāka. pat angļu studenti tur neiepērkas (parasti). neko normāli ēdamu nenopirku, tikai kārumus (domājot par kārumiem, es vienmēr atceros to, ka šeit nav šokolādes sieriņu 'kārums')  un raspberry saldējumu - pirmo reizi esot šeit! daļu vakara pavadīju ar skaisto (vizuāli, teatrāli, sižetiski! - paša režisora veidotais sižets ir apbrīnas vērts), tomēr skumjo (īpaši, ja beigas es sapratu pareizi) Lovers of the Arctic Circle (Los Amantes del Círculo Polar), kas ir viens no skaistākajiem un visgudrāk izdomātajiem mīlas stāstiem, kādu nācies redzēt.  ēdot saldējumu. un cepumus ar šokolādes gabaliņiem. 

 

 

20.11.07 22:41

pēc nepilnu četru stundu miega tomēr spēju pamosties laikā,kas ir vairāk nekā apbrīnojami. laikam tomēr iekšējais stress neļauj gulēt ilgāk. kad esmu sataisījusies,vēlreiz izrunāju cauri savu prezentāciju kopā ar slaidšovu. apziņa,ka lasīšu no lapas,nevis runāšu bez lapas,tikai dažubrīd tajā ieskatoties,reizē gan mierina,gan satrauc. varbūt tomēr vajadzēja vairāk piestrādāt?
knights park kampusā esmu piecpadsmitminūtes ātrāk (pirmo reizi ceturdienas rītā!),eju ar kājām,jo nokavēju autobusu 8:27. caur kafejnīcas ieeju mani iekšā ielaiž Seda,kas izsaka komplimentu par manām melnajām kurpēm. koridorī satieku Alexu (no manas Visual Culture grupas), un izstāstu viņam par izmaiņām prezentācijā. dodamies uz lrc datorklasi,kur viņš samazinātā formātā izprintē jauno versiju,ko iesniegt Lizai,mūsu pasniedzējai,un izprintē mūsu kopējo bibliography,kurai pēdējā brīdī pievienojam dažus internet-saitus,ko lietoju savai prezentācijai.
demelza atsūta sms,ka kavēsies,jo kaut kāds misēklis ar autubusu,tāpēc pirmās sāk tās grupas,kuras ir jau pilnas. mēs esam ceturtie,kas tomēr ir pavisam labi,jo ir tā iespēja redzēt,kādas prezentācijas citiem. pavērot,kā katrs prezentē. lai gan visi pieci bijām ģērbušies melnā un sarkanā (izņemot manas baltās zeķubikses,kuras nevarēju neuzvilkt,jo likās tik fetišiskas),manuprāt,vienotā stilā tomēr nebijām ieturēti,kas kaut kā nemaz nebija tik būtiski. būtiski tas,ka neviens no mums neaizmirsa par norunu. arī anneka bija ieradusies,tiesa gan,klepojoša un ar iesnām. pirms mana uznāciena noskaitīju lūgšanu,un uztraukums runājot pazuda gandrīz pavisam. nolasīju godam,manuprāt. un mūsu kopējā prezentācija,kas nevienu reizi nebija izmēģināta un nevienam no mums nebija ne jausmas,cik minūtes beigu galā tā varētu kopā aizņemt,šķiet,izdevās pavisam labi,par ko liela,atvieglota izelpa.
1:15 mums bija jābūt Londonā,pie Bekingemas pils,The Queen's Gallery ieejas. braucām četratā - es,Demelza,Kirstie,Emma un tas foršais,tumšbiezmatainais puika,kuram nezinu vārdu,bet viņš ir vienā prezentācijas grupā ar Emmu. pirmo reizi biju slavenajā Victoria station. braucām no Kingston līdz Clapham Junction,un tad pārsēdāmies uz Victoria vilcienu,nobraucot tikai vienu pieturu. no Victioria station bija jāpaiet kādas 10 minūtes līdz satikšanās vietai. galerijas foajē patīkami smaržo pēc ziemassvētkiem. varbūt tā,kas smaržo,ir īstā,palielā egle,izrotāta vienādiem mirdzoštumšiziliem kroņiem. pirms ieejas pašā galerijā - somu un kabatu pārbaude. uzgaidāmajā telpā pirms 'ekskursijas' sākuma - cepumi,sulas un ūdens. un katram mapīte ar piecām kartiņām,uz kurām attēlotas slavenākās gleznas,kas redzamas karalienes kolekcijā,un aprakstu gan par šo kolekciju,gan to,par ko mums stāstīs. gājiens uz toaleti jau vien tik īpašs - aiz katra pagrieziena cilvēks (tante vai onkulis) 'formā',kas tev norāda,kur tālāk doties,un atpakaļceļā novēl patīkamu pēcpusdienu. ak,un mana smieties-vai-raudāt (bet labāk smieties) veiklība,uz jautājumu,vai es meklējot loo,atbildot,ka nē - meklēju toilet.
mūsu universitātes grupa sadalīta grupās a un b. bez mums šopēcpusdien arī wimbledon college of art un slade school of fine art & chelsea college of art and design studenti. man piešķir b grupas uzlīmīti,un tieši pulkstens divos (britu apbrīnojamā precizitāte un organizētība!) the art of italy in the royal collection: renaissance and baroque student study afternoon var sākties. izrādās,ka esmu grupiņā ar mūsu pasniedzēju Niku un vēl vienu foršo puiku,kuram nekādi nespēju atcerēties vārdu. interesanti ir tas,ka man visu laiku bija licies,ka viņš taču noteikti ir anglis,bet,kad prezentācijā dzirdēju,kā viņš runā,tik nepārprotami perfekti izrunājot franču terminus,un ar savdabīgu akcentu,man sāk likties,ka viņš varbūt pat ir no Francijas. ak,jā,kad vēl gaidījām foajē,vlada palūdza viņam mūs abas nofotografēt pie tās egles. un pēc tam vlada gribēja,lai es nofotografēju viņus abus. vlada ar mani runā krieviski,bet es ar viņu angliski. vlada man krieviski jautāja,vai man neliekoties,ka tas puika esot krasivij,un es angliski viņai atbildēju - yes,indeed,viņam stāvot turpat blakus.
divas-ar-pus-stundas,sadalītas piecās pusstudās piecos tematos un piecos izstādes kuratoros. acis gandrīz neiespējami noturēt vaļā,lai kā censtos un manas kājas visu dienu kurpēs uz papēžiem tik nogurušas,ka vairs ne nostāvēt. un tomēr kaut kā nebūt uz beigām palika vieglāk. pēdējā pusstunda bija Caravaggio divu gleznu pusstunda. viena no tām kādreiz nemaz netika uzskatīta par Caravaggio gleznu,taču tagad ir atklāts,ka to tomēr gleznojis viņš.
pēc izstādes vēl bija iespēja tur pavadīt stundu,rūpīgi apskatot gleznas,un lai cik ļoti nogurusi es nebūtu,es tomēr tās gleznas vēlreiz aplūkoju,jo varbūt man vairs nekad nebūs iespēja tās redzēt. turklāt šo gleznu izstāde ir tikai līdz 2008.janvārim. varēju doties mājās kopā ar demelzu,kas arī dzīvo Clayhill,taču teicu viņai,ka gribu izmantot vēl šo dienu Londonā. ak,ko gan vēl var izmantot,kad piecos jau ir tumšs un ārā ir auksts? negribēju doties atpakaļ uz Victioria station,gribēju atrast citu staciju,bet neatradu,tāpēc pa citu ceļu nonācu pie Victioria. stacija bija pārpildīta ar cilvēkiem - tieši tas laiks,kad visi dodas mājup no darba. iesēdos metro,lai aizbrauktu līdz Vauxhall,jo zināju,ka Vauxhall ir priekšpēdējā pietura vilcienam no Kingston vai Surbiton uz Waterloo. domāju,ka no tās stacijas zināšu vilcienu,ar kuru tikt līdz Surbiton. bet nonākot tur un raugoties vilcienu-gala-staciju-nosaukumu atiešanas laikos no Vauxhall,neviens nelikās pazīstams,un information desk te nekur nebija,jo stacija pārāk maza,tāpēc devos ar vilcienu līdz waterloo,un tad no waterloo ar fast train uz Surbiton,kas bija tik pilns,ka visas divdesmit minūtes stāvēju kājās,ik pa brīdim aizverot acis un aizmiegot uz vairākām sekundēm.
nonākot mājās un slēdzot iekšā datoru kā parasti,esmu nepatīkami izbrīnīta par to,ka dators neslēdzas iekšā. nekādas reakcijas,nekādas skaņas. vakaru pavadu neierastā klusumā un neizpratnē. un tomēr ar skaidru mērķi rīt nest datoru parādīt tam gudrajam puisim,kas man toreiz datoru salaboja tā,ka tagad tas spēlē gan ne-latvijas reģiona dvd,gan neorģinālos cd un visus pārējos.
Powered by Sviesta Ciba