otrdienas vakarā tomēr neizmazgāju grīdu,jo virtuvi uz ilgāku laiku ir aizņēmis Shane ar savām mūždien skaļi-smejošajām-jautri-spiedzošajām draudzenītēm,tāpēc tikai iznesu miskasti. nolemju celties septiņos no rīta,lai pa pusstundu sataisītos un atlikušo laiku līdz deviņiem divdesmit-septiņām pavadītu slaukot,mazgājot grīdu un taisot brokastis. izdodas piecelties,rūpīgi izlaucīt un izmazgāt grīdu un pa to pašu slapjo grīdu ar vilnas zeķēm,kas pamazām kļūst mitras,šiverēt pa virtuvi,otro reizi mēģinot uzcept pankūkas,kas šoreiz nepiedeg! septiņas pankūkas ar aveņu ievārījumu,kapučīno - lēnas un mierīgas brokastis,un paspēšana uz 9:27 autobusu,kurā,surprise-surprise,sēž alex! apsēžos viņam blakus,bet neko nerunājam. man liekas,mums abiem vienkārši nepatīk runāt,visiem dzirdot. autobusa motors izslēgts un,lai gan tas pilns ar cilvēkiem,neviens nerunā,jo,acīmredzot,tā sagadījies,ka nav pazīstams viens ar otru. tāpēc mēs klusējam. un tad iekāpj šoferis un paziņo,ka autobuss nekur nebrauks,jo tam beigusies degviela! nākamais autobuss ir pēc divdesmit minūtēm,un,protams,mēs visi dodamies ar kājiņām uz saviem kampusiem. manā gadījumā - uz penrhyn road bus stop,kur pavisam noteikti nokavēju autobusu,kas atiet tādā laikā,ka tieši varu paspēt uz lekciju pulksten desmitos. uztraucos par to,ka nokavēšu. alexam patīk mans mētelis. un zābaciņi. zilie cimdiņi gan viņam nepatīk. es prasu,kāpēc,jo man gan ļoti pašai patīk,un biju domājusi,ka viņam arī varētu patikt. jo no citiem laikiem. tā patīk,ka visu laiku gribas skatīties uz savām cimdainajām rokām. viņš saka,tāpēc,ka neesot saskaņoti ar mēteli (tumši zils un tumši zaļš),bet es saku,ka cimdi saskaņoti ar tumši zilo vestīti zem mēteļa. un viņš saka,jā,tev patīk tāpēc,ka tu esi ekscentriska. un man tobrīd liekas,ka tas ir labākais kompliments,kādu viņš man ir pateicis. rīts ir nudien auksts. apsarmojis viss. mašīnas,ietves.
nokavēju tomēr tikai kādas 10 minūtes,un mana nokavēšana nav pamanāma. apsēžos aizmugurē blakus manam CPP nēģer-draugam. viņš visu laiku zīmē cilvēkus uz līnijlapas,kamēr critical listening pasniedzēja mums stāsta par vienkāršajiem un saliktajiem taktsmēriem,ko rdks mācīja,hmm,sākumskolā? tomēr piecu taktsmēru noteikšanas paš-pārbaudes darbiņā nokļūdos divas reizes,sajaucot 6/8 ar 3/4 un 12/8 ar 6/8,ko sev tomēr varu piedot,vai ne?
Shorah tomēr neaizmirst atnest disku,ko viņa man ļoti vēlējās iedot,lai noklausos,par ko man liels prieks - J.S. Bach - Flute Sonatas Vol.2.
pēcpusdienā pirms kora klaiņoju pa Kingstonu,un beidzot ieeju veikalā,kurā vēl ne reizi neesmu bijusi - British Bookshops Sussex Stationers,kas pilns ar visāda veida pastkartiņām. pavadu tur vismaz stundu,ja ne vairāk,apbrīnā cenšoties izvēlēties ziemassvētku kartiņas priekš mother,father,step-mother,aunt,granny un brother. un mothers' birthday. lai gan ienācu veikalā ar mērķi atrast dzimšanas dienas kartiņu mammai,mani pārņēma tāda milzīga vēlme katram no maniem tuvākajiem cilvēkiem aizsūtīt ziemassvētku kartiņu pa pastu! šī doma pacēla spārnos.
katrā kartiņā kaut kas jau ierakstīts. citās ierakstīts tik daudz,ka pašam vairs neatliek nekas cits,kā parakstīties. tādas kartiņas man nepatīk pat tad,ja priekšpuse skaista. pārsteidz tas,ka ir kartiņas pat nanny,step-brother,sister-in-law un tamlīdzīgi. ir kartiņas father from daughter,father from son - visvisādas variācijas! tomēr izvēli izdaru,un pie kases nākas šķirties no ne mazāk kā 13 mārciņām par 7 kartiņām. pie kases pārdevējs tāds tipisks angļu onkulītis - kārns,mazliet neveikls un smieklīgs. nedaudz atgādina mūsu english language support pasniedzēju Charles,tikai Charles ir daudz,daudz jaukāks un labsirdīgāks.
autobusā,braucot mājup no kora,mani uzrunā jauka un ar vienkāršības-burvības apveltīta meitene ar breketēm,jautājot,vai es esmu soprāns. saku - jā,jautājot viņai,vai viņa arī ir soprāns. nē,viņa esot alts. uzzinu,ka viņa nemaz nemācās mūziku,bet lanscape architecture,viņa ir no Londōnas un viņu sauc Scarlet,un tagad viņa dzīvo Seething Wells. patiešām neliekuļojot,no sirds atzīstos viņai,ka man šķiet,ka Scarlet,iespējams,ir viens no skaistākajiem vārdiem pasaulē,kas viņu izbrīna,jo viņai pašai tā,acīmredzot,nešķiet. vēl saku viņai,ka viņa man atgādina vienu aktrisi,kuras vārdu diemžēl nespēju atcerēties,bet apsolos to viņai pateikt,kad nākamreiz tiksimies. Amy Adams,viņa tik tiešām atgādina Amy Adams! un tieši ar tām breketēm viņa atsauc atmiņā Catch me if you Can,kurā Amy atveidotajai varonei bija breketes.
vakars (no pulkstens deviņiem) tiek pavadīts taisot vakariņas,sakārtojot vidi ap sevi,nomazgājoties,sapinot bizītes un tikai tad sākot gatavoties rītdienas prezentācijai. pārlasot,dictionary.com pārbaudot aizvien dažu vārdu šaubīgās izrunas,cenšoties izklausīties pēc iespējas vairāk british,kaut ko atņemot,kaut ko pieliekot klāt,pārveidojot vienu slaidu,kas nozīmē,ka galējā prezentācija ir pie manis - manā atmiņas kartē. tā visa rezultātā aizeju gulēt tikai ap trijiem vai pusčetriem,bet jāceļas jau septiņos.