vientulība masu sarīkojumos.

attempts to keep myself warm and sane

4.2.17 13:50

vakar nopirku kladiiti ar uzrakstu 'today is the day to make it happen'. kladiite ir peleciigi zaljaa krasaa, nekas ipashs, bet iekrita aciis tieshi del it kaa necilaas kraasas. uzraksts, gan, ir sudraba, un, ieskatoties rupigi, var redzet, ka tas spiigoljo. varbut taada ir arii musu dzive. tadaa pavisam primitiivaa veidaa. tas, ko mes paveiksim shodien, nevis riit un nevis vakardien, musu citadak peleeko dzivi ieteerps krasaas.

tapec sodien ir diena, kad atbildu uz visam neatbildetajam vestulem. dazhas pat gadu vecas. tas, iespejams, ir rekords.

4.2.17 12:22

kopsh esmu saakusi iet gulet ap 11 vakaraa, esmu saakusi sapnjot vairak. no riita pamostoties, ir tikai sajuutas un paris spilgtas epizodes. bet visspilgtak atminjaa palicis mirstoshs zirgs, kas uz mani skatiijaas skumjaam aciim. neatceros iisti, kaads zirgam bija sakars ar sapni, iespejams, ka nekaads, bet tas, ka zirgs kaut ko man noteikti gribeeja pateikt, ja vien speetu runaat, bija skaidrs. tapec vienigais, ko vareju darit, ir mekleet tam izskaidrojumu sapnju tulku majas lapaas, un atradu divus, kas traapija ar uzviju : "Dead horse: Serious loss of energy or motivation which could lead to illness or depression; an old and dying set of habits and motivations or way of life."

tad vel bija shis: "To see that horse being dead, you are realizing how much you have grown up and that it is time to put away childish things and move on with your life."
Tags:

21.9.16 21:50

Kad pārgurums no darba uzkrājies tik daudz, ka pietiktu, lai pārklātu kādu nepārredzamu pļavu, un kad jau gandrīz desmit gadus esi pavadījis metropoles biezoknī, kurā pamazām esi mazliet zaudējis ticību vienkāršai un neviltotai laipnībai, kāda vieda indieša "have a marvellous day" un smaids pēc tam, kad es viņam esmu lūgusi pēc pakalpojuma, kas nebūt nav viņa interesēs, man šķiet, ka diena varbūt pa varētu izvērsties labāka, nekā iecerēts.

21.1.12 22:04

kaut kas velk atpakal uz sejieni. parak daudz vestures. melanholijas. kapec es partraucu? man nav attaisnojuma. piedod, miljo narkoze. jaatvainojas pashai sev par attaalinaashanos no rakstishanas. no sevis izpaushanas. manam jaunajam datoram nav garumziimju. nav ne jausmas, kur pie tadam tikt. varbut atsaakshu rakstit. prieksh sevis (un prieksh prieka, hehe - prieka peec) un prieks tiem, kas vel seit pataas, raksta un lasa, un nekur nav pazudushi. (vai varbut visi parvaakusies uz tambleriem un blogspotiem, hm?)

9.3.11 21:38

Lai arī tu noteikti esi kaislīga un mīloša personība, savas jūtas un pārdzīvojums ietērpt vārdos vai darbos tev var nebūt nemaz tik viegli. Domā radoši un ļauj mīlestībai runāt tavā vietā. Nedramatizē.
03/09/2011 horoskops.nu nevar būt patiesāk.

21.8.10 09:12

the Chicago Museum of Contemporary Art’s Manilow Senior Curator Francesco Bonami

 

18.8.10 11:42

saņemt lietotu grāmatu no amazones, šķiet, kaut kā īpašāk, nemaz nerunājot par to, ka naudiņa ietaupās. grāmata ar pasvītrojumiem (izdzēšamiem un neizdzēšamiem), grāmata, kas izskatās, ka kāds to lietojis (labā nozīmē), grāmata ar dvēseli un īpatnu smaržu. atradusi jaunas mājas. grāmata, kurā ielikta personīga zīmīte, rakstīta ar tumši zaļu pildspalvu - Hi Lasma - Hope you enjoy the book! (I'm sure I will!)

18.8.10 11:23

sapnī biju uz rīgas laiks vāka, nevarēju saprast, kādā sakarā, neatceros, ka būtu priekš viņiem bildējusies, bet izskatījos ļoti labi, tikai uz deguna pūderkrēms bija izsmērējies, biju diezgan neapmierināta, ka viņi tādu bildi izlēmuši likt uz vāka. vēl biju pie patrika dārzā, kur bija daudz lielu skudru, un es negribēju sēdēt zālītē. un vēl redzēju mazu meiteni, kas skrēja pakaļ lielam sunim garā saitē, un suns skrēja tik ļoti ātri, ka es nolēmu palīdzēt meitenei to novaldīt,sāku skriet aiz viņas, biju viņai tieši aiz muguras, un viņai kļuva tā kā neērti, jo es viņai biju pārāk tuvu, un viņa nevarēja saprast, kāpēc palīdzu, un kaut kā pakāpeniski kļuvu par viņu, par to mazo meiteni. uzzinājām, ka suns steidzās, tāpēc, ka viņam bija jābūt 'mājās' - atpakaļ vagonā, kur viņu tur sliktos atpstākļos, mēs negribējām to pieļaut, mēs sākām raudāt, mēs bijām pārāk iemīlējušas suni, un tad tur bija mūsu (viņas) vecāki, mēs lūdzāmies dikti, un beigās mums (viņai) ļāva suni paturēt.
vēl nopirku somu pa 2.50 (latiem vai mārciņām) matīsa tirgū, bet nolēmu to atdot laumai.
Tags:

4.6.10 17:37 - īsumā

godīgi, es nespēju noticēt, ka mana trīs (reizes-trīstokstoš-mārciņu) gadu vispēdējākais eksāmens bija šodien. viss, cauri. un es pat nezinu, priecāties vai raudāt. drīzāk gan velk uz to otro. bet lai nu kā, lai cik švaki ar naudām, šodien jāsvin, tā, ka nakti varēs atminēties tikai caur bildēm f-bookā.

26.5.10 11:00

izrādās, ir cilvēki, kas nekad mūžā nedzer TĒJU, pilnīgi nekādu, un pat kafiju nē. par kafiju es saprotu, daudzi nedzer. bet tēju - kāpēc? tāpēc, ka negaršo. bet tējas taču ir tik dažādas! nē, cilvēkam negaršo nekādas tējas. kaut kas tāds mani var pārsteidza visvairāk. es,piemēram, nespēju iedomāties savu dzīvi bez tējas dzeršanas. tēja ir neatņemama manas dzīves sastāvdaļa. jā, varbūt es mīlu tēju vairāk nekā citi, bet es nekad nebiju iedomājusies, ka kāds tēju varētu vispār nedzert. es kādreiz nedzēru kafiju. principa pēc, spītības dēļ, bet, liekas, ka negaršoja arī. uz jautājumu - tēju/kafiju, es vienmēr teicu, ka tēju, ar lepnumu piebilstot, ka kafiju nedzeru. tā likās tāda pieaugušo sava veida atkarība. man negribējās būt tādā veidā atkarīgai. kā arī neizsakāmi patika atšķirties. esot šeit, ir pilnīgi neiespējami atturēties no kafijas: latte, mocchas, kapučino. te ir starbucks, cafe nero, costa. mīļākās vietas. bet pat dzerot tās, es neuzskatīju sevi grēkojam. tā taču nav īsta kafija, es sev teicu. bet kaut kā pēdējie mēneši, un elza, kas nopirka kafiju priekš sevis,kad pie manis ciemojās, un iemācīja man, kā gatavot sejas masku no kafijas biezumiem, mani ir pieradinājuši pie kafijas. pat kafijas bez cukura un piena.
Powered by Sviesta Ciba