par koncertiem
redzēt José González koncertā Rīgā 22.gada vasarā bija negaidīti (pēdējā brīdī nopirku biļeti, nezinot par viņa uzstāšanos), neaizmirstami, intīmi un saviļņojoši. ir, protams, forši būt koncertos Londonā, esmu ļoti pateicīga par katru, ko esmu apmeklējusi, ir grūti atrast izpildītāju, kurš Londonā neuzstātos, īpaši pateicīga esmu par tiem mūziķiem, kas Latvijā vēl nav uzstājušies. taču būt koncertā Rīgā ir kaut kā īpašāk, izredzētāk.
ieraudzīt José González Parīzes vilciena stacijā ejot cauri drošības pārbaudei, lai dotos ar to pašu Eurostar vilcienu uz Londonu, arī bija negaidīti un neaizmirstami. baltā t-kreklā, tumšas krāsas biksēs, kedās, ar ģitāru un skaistiem, bieziem čirkainiem matiem es viņu atpazinu uzreiz, taču katram gadījumam ierakstīju viņa vārdu un 'London gig' gūglē, lai parādītu savai menedžerei. jā, patiešām, viņam tanī vakarā bija uzstāšanās Londonā, kas, protams, bija izpārdota. menedžere teica, lai ejot ar viņu parunāt, kad, pēc drošības pārbaudes mēs viņu redzējām stāvot vienu, varbūt kādu gaidot. vai viņa mani nemaz nepazīst?
runājot par koncertiem, es tos neapmeklēju tik bieži. mans mērķis ir bijis redzēt savus pašus mīļākos izpildītājus, ko man ir gandrīz izdevies sasniegt. (un šis ir nevis festivālos, bet viņu personīgajos koncertos. esmu bijusi tikai vienā īstenā festivālā Anglijā, kur redzēju Justin Bieber un Rihanna). mana atmiņa ir ļoti slikta. varbūt būtu bijis jāpieraksta, taču šos es atceros:
Bon Iver (divas reizes)
Sufjan Stevens (šķiet, divas vai trīs reizes)
Joanna Newsom (šķiet, divas reizes)
Kings of Convenience (divas vai trīs reizes Londonā - viņus, protams, pirmo reizi redzēju jau Rīgā 2006.gadā)
+
Juana Molina
Yann Tiersen
Tallest Man on Earth
Samamidon
Bonnie Prince Billy
Peter Broderick
Jacob Collier
James Blake
Beirut
Anohni
Julianna Barwick
Jasmine Power
Arcade Fire (Devendra Banhart iesildīja)
Patrick Watson (2020.gada martā, neilgi pirms pirmā lockdown, Loney,Dear iesildīja)
Hanne Hukkelberg
Jonsi (universitātes laikā iznāca viņa solo albums, Sigur Ros redzēju jau Rīgā kādus pāris gadus atpakaļ )
Mika (universitātes laikā ļoti patika, kad iznāca viņa pirmais albums)
Babyshambles (viņi uzstājās manā universitātes pilsētā lokālajā bārā, kad satiku Patriku)
Patrick Wolf (ļoti patika universitātes laikā)
We Are Scientists (ļoti patika universitātes laikā)
Ingrid Michaelson
Rae Morris (kad tikos ar Fryars)
+ vēl pāris grupas/ izpildītāji, ko šobrīd nevaru atcerēties.
Damien Rice vienmēr nokavēju, kad biļetes jau izpārdotas vai koncerts tikko bijis.
Radiohead būtu sapnis redzēt. Taču tuvākais sapnim būs iespēja redzēt The Smile martā. :)
Flyte neredzēju, jo netīšām nopirku biļeti nepareizajā pilsētā...
Šonedēļ redzēju 1975 izpārdotā O2 arēnā, kurā nebiju bijusi 14 gadus kopš Arcade Fire. Šoreiz biju nevis pūlī skatuves priekšā, bet pavisam kaut kur augšā sēdvietās. Sajūta bija savādāka - nekad tik tālu no izpildītājiem neesmu bijusi, taču citu biļešu pagājušajā septembrī jau vairs nebija. Tomēr esot vienai no ~20 tūkštoša, izbaudot katru minūti, un saņemot no grupas tik daudz labas enerģijas, tas manī atkal atmodināja vēlmi būt koncertos.