Ziemassvētki '21
Vēl vieni Ziemassvētki Anglijā, trešie pēc kārtas, un šie - pat ar biļetēm kabatā un potenciālu iespējamību doties, bet pēc daudz pārrunām, asarām un par un pret, ar smagu sirdi izlemjot atcelt lidojumu bez pārcelšanas. Lēmumu pieņemšana, kad ir divi varianti, man vienmēr ir sagādājuši lielas grūtības. Pat pieņemot lēmumu, liekas, ka neesmu izdarījusi pareizo. Lai nu kā, pēc samierināšanās ar apstākļu nelabvēlību, es sev apsolīju, ka centīšos darīt visu, lai varētu šos svētkus sagaidīt ar īsto sajūtu, kas šajos laikos ir visai sarežģīts uzdevums. Jā, būšana kopā ar ģimeni, protams, ir neatsverama svētku sajūtas sastāvdaļa, taču svētki ir arī sirdī un tradīcijās, un jātzīst, arī pāris materiālās lietās. Tad nu izmantoju rakstīšanu, lai saliktu visas domas pa plauktiņiem un atskatītos uz to, kā es sev mēģināju radīt Ziemassvētku sajūtu.

Pirmais: beidzot saņēmos un aizgāju uz dievkalpojumu ceturtajā adventē uz baznīcu, par ko jau sen biju dzirdējusi labas lietas, un ne par velti. Mācītāja Ārona sprediķis bija tieši tas, kas manai dvēselei bija nepieciešams.
Otrais: izdomāju, ka Ziemas Saulgriežus gribu atzīmēt mežā, tieši pirms saulrieta (no pagānu saknēm negribu izvairīties, lai ko par to teiktu baznīca). Ar bungām uz pleciem, mazo trejdeksni kabatā un salvijas lapu smaržkociņu devos uz vietējo mežu, lai atzīmētu Gaismas atgriešanos un uzvaru pār tumsu ar pāris latviešu tautas dziesmām. Meža baloži mūs satraukti vēroja no augstajām priežu galotnēm, kad draugs aizdedzināja pāris izkaltušos latvāņus un es dziedāju un situ ritmu ar buffalo bungām.
Trešais: aizdomājos, ka būtu labi, ja varētu uztaisīt puzuru, ko neesmu taisījusi kopš bērnības, taču draugs teica, ka būs grūti atrast niedres vai ko līdzīgu. Mums abiem par izbrīnu, tanī pat dienā, Ziemas Saulgriežos, ejot pastaigā pa mežu, ieraudzīju izkaltušus latvāņus, pārlauzu un uzreiz sapratu - šie būs lieliski piemēroti! Izgatavoju divus un iekāru logā vienu virs otra. Sava veida meditācija bija tos gatavot.
Ceturtais: izdomāju, ko ēdīsim Ziemassvētku vakarā un Ziemassvētku dienā - savienojot latvisko ar anglisko. Steiks ar kartupeļiem un sautētiem kāpostiem un ābolu karstais dzēriens ar krustnagliņām, kanēli, apelsīnu 24-ajā, un krāsnī cepti dārzeņi ar cūkgaļu ar krustnagliņām un medus glazūru, kā arī cepti āboli ar saldējumu saldajā 25. decembrī. Gatavojām kopā un viss izdevās ļoti garšīgi! Iepirku visus produktus pirmssvētku burzmā, kā jau pienākas.
Piektais: man būtu jākaunas, bet labāk vēlāk, nekā nekad - pirmo reizi uzcepu pīrādziņus. neesmu nekad gatavojusi pati, no mīklas līdz gatavā varianta. nesanācā tik labi, cik mammai, bet draugam garšoja, kas jau ir liels sasniegums. to smarža jau pati par sevi priekš manis ir Ziemassvētku sajūta, un to visu pavada skaistas atmiņas par palīdzēšanu tos gatavot bērnībā.
Sestais: pirmajos Ziemassvētkos piesēdos pie viņa vecāku klavierēm un divatā dziedājām mīļākos korāļus angliski.
Septītais: mums nebija eglīte, jo mūsu studijas dzīvoklī ir pārāk maz vietas, un arī nekādi citi mēs to nebijām izrotājuši, ja neskaita adventes vainagu un puzuru, draugam tādas ārišķības ne pārāk patīk, taču tieši Ziemassvētku vakarā charity veikalā pie autobusa pieturas atradu skaistu eņģeļa svečturi, kas Ziemassvētku vakariņās kalpoja par atgādinājumu eņģelim Gabrielam.
Astotais: atvēru paciņas no Latvijas Ziemassvētku vakarā, sazinoties ar mammu, omīti un tanti.
Devītais: noskatīju lūgšanu pirms vakariņām 24.decembrī (tai vajadzētu kļūt par tradīciju)
Desmitais: saņēmu pavisam negaidītu drauga uzrakstīto kartiņu un mazu dāvāniņu 25.decembra rītā, ko atradu uz gultas, lai gan bijām teikuši, ka viens otram neko nedāvināsim - tieši pirms svētkiem nopirkām jaunu gultu un matraci, kas bija lieli izdevumi mums abiem un teicām, ka tā būs mūsu dāvana viens otram.