vientulība masu sarīkojumos.

attempts to keep myself warm and sane

26.5.20 21:40

sodien sakopu musu betoneto pagalmu, par kuru vienigaa uznjemos ruupes, tapec uzskatu vairak par saveejo. parejiem astonjiem, kas iree sho tris dzivoklju maaju, tas ne tik loti interesee, kas ir lielakaa laime prieksh manis. atvadiijos no maniem daudzajiem nomirushajiem, ziemas neparcietushajiem augiem, iestadiju chili seeklas no wahaca restorana. izpakoju un uzstadiju saulessargu uz galda araa. kada pilnibas sajuta pec tam sedeet uz viena no 'patio' kresliem, un verot padariito. un zinu, ka citiem ari bus prieks. tagad tikai jagaida, kad atversies veikals, kuraa vienmer perku stadus.

25.5.20 20:49

Peec 8 nedeljaam esmu atpakal vietaa, ko saucu par majaam jau kadus 5 gadus. mazs, bet maajiigs komunalais dzivoklis, kuru ireju ar vel 2 meiteneem. tikai viena no majas biedreneem visu sho laiku bija seit uz vietas, un uznjeemaas rupes par maniem daudzajiem istabas augiem. no vinjas ari pirmais apskaaviens 8 nedelju laikaa, kas nav no manas otraas pusiites. es neesmu no tiem cilvekiem, kas baigi apskautos, bet tas likaas piemeeroti un pat vajadziigi, neskatoties uz to, ko meediji varetu par to padomaat. divus meneshus atpakalj izmazgaataas un izkaartaas dreebes izkaltushas, ziemas zaabaki noputeejushi, istabas pulkstenis un mans aizmirstais rokas pulkstenis vel iestreegushi ziemas laikaa, un plaanotaajs - martaa. atgrieshanaas vakar velu vakaraa nebija pildita ar patikamu satraukumu, bet ar kamolu kaklaa. celjsh uz londonu bija neviesmiligi kluss un apokaliptisks. tachu shodienas karstaa maija saule un smaidiigaas cilveku sejas (teju ne vienas maskas un nevienas policijas), chaloshana, smiekli, daudz jo daudzie ritenjbrauceeji, skreejeji, gimenes, mazie draugu pulki un tie, kas vieni parkaa, kaa es, man atgrieza ceriibu, ka varbut driz viss atkal buus normaali. protams, londonas parks manas ielas galaa nav ne ar ko salidzinams ar to neizsakaamo skaistumu, ko vareju baudit pedejaas 8 nedeljas, tachu, tieshi sheit, guljot zalee un lasot gramatu, ieraudziju pirmo biz-biz-mariti, mazs sienaazis paciemojaas uz manas rokas, un pat skudrinjas un zirneklishi, kas uz manis shodien uzrapaas, likaas vien kaa draudzigi atgadinajumi tam, ka zaale ir zalja visur, kaut vai tikai uz shodienas fona.

13.5.20 11:03 - 8.nedelja

esam parcietushi paaris dazhada stipruma emocionalas zemestriices pa sho laiku, laikam jau pashsaprotami pec bushanas vienam ar otru 24 stundas dienaa vienaa istabaa kopsh marta beigaam. musu personigais realitates shovs. vienigais laiks, ko pavadaam ne viens ar otru ir mans ukuleles speleeshanas laiks mini-virtuvee aiz aizvertam durvim, un vinja iknedeljas brauciens uz partikas veikalu, kas ir man laiks, lai rakstitu, piesezhoties pie vinja datora.

musu kopeejaas ikdienas pastaigas jau kadu laiku ir kljuvushas par tikai manaam pastaigaam. sakumaa mani tas apbedinaja, ipashi pirmie solji, ejot araa no maajas. taa ir ar tiem pieradumiem, kas saaug ar tevi, kljust par tevi. man nekad nav patikushas piespiedu paarmainjas, kad kaut kam skaistam jaabeidzas. tachu, pateicoties tam, esmu izjutusi vel citadaku brivibu, izdomaajot savus pastaigas marshutus, savu ieshanas tempu un apstaashanaas vietas. par vienu no miljaakajam vietam ir kljuvusi viena milziga pljava, kas atrodas tadaa kaa uzkalnaa, un, esot taas zemaakajaa liimenii, rada sajuutu, ka taa ir nebeidzama. apkaart tai ir iemiitas takas, lai gan cilvekus te var redzet loti reti. pa vidu zaale aug griezdamaas, jo pljava netiek lietota prieksh majlopu ganiishanas. kaut kur taas viducii blakus mezham ir vecs noluuzis koks ar vairakiem specigiem zariem, kas ir kaa radiits gramatu lasiishanai. taa nu es tur seezhu un lasu Emiliju no Jaunaa Meness, manu miljaako bernibas gramatu seriju, originalvalodaa.

karantinas finisha realitate leenaam piezogas un tas rada mazliet biedeejoshu sajutu. lai vai kaa, tada laika briviba un tuvums dabai uz tik ilgu laiku man nav bijis kopsh bernibas, un ai, kaa negribaas to atkal pazaudeet. kaut ari pietrukst mana miera oaze londonas istabaa, es vel turos cieshi pie bushanas sheit, jo zinu, ka driz bus gribot-negribot jadodas atpakal 'maajaas'. runaajot par cita veida majaam, mana pati pirmaa 30 dienu jogas pieredze ar ziimiigu nosaukumu 'home', ar ko iesaaku pirmo karantinas nedelju, aicinaaja atgriezties atpakalj pie sevis, pie taa, kas mees esam, musu dziljaakaas buutiibas.

22.4.20 10:45 - 5. majas karantinas nedelja

pie majaam zied cerinji, kastanji jau izsleejushi savus karaliskos svechturus, dzeltenais rapshu lauks jau noplauljauts, un mezhs kljuvis gandriz necaurredzams, dazhi vecaakie un lielaakie koki gan vel nogaida, it kaa ar piesardzibu, vai varbut dodot priekshroku jaunajiem. viss tik dzivibas pilnaa, maigi zaljaa krasaa, ka tagad saprotu, kapec mana mamma izveleejaas savu istabu parkrasot tieshi tadaa.

zilie zvaninji un baltie savvaljas kiploku ziedi turpina noklaat mezhu, un radiit magisku sajutu, ejot cauri tadai krasu intensitatei. vel mums ir radushies nosaukumi vairakam musu takaam un pastaigaam. piemeram, par musu vis-iemiiljotaako ir kljuvusi 'taurinju taka' (nosaukumu deva vinjsh), kuraa ieraudzijaam pirmos taurenjus. lai uz to tiktu, jaiziet cauri 'gleznu mezham', kuraa redzeejam tantinju sezhot mezhaa un gleznojot, pirms vel paradiijaas pirmaas lapas.

visipashakais prieksh manis ir bijis savvaljas kiploku mezha takas atrashana, kas ved gar upiiti, un tad augshup loti stavaa kalnaa ar 79 pakaapieniem. kad pakaapeniski atgustam elpu pec kaapiena, ieraugam aitu pljavu ar tikko dzimushiem jeerinjiem, kas tik mazinji, ka tikko sper pirmo soljus, triicoshaam kaajinjaam. kopsh taas dienas, gandriz katru dienu censhamies tieshi sho taku iekljaut musu pastaigaa, lai veerotu, kaa tie aug.

vel mums par iemiiljoto ir kljuvis zakju lauks, kuraa, kopsh ieraudziijaam pirmos zakjeenus, tagad vienmer ieturam pusdienas partraukumu musu vairaku stundu garaajaa pastaigaa, lai, sezhot zem berza vairaku metru attalumaa, veerotu mazos zakju bernus. vinjiem, skjiet, garsho musu abolu serdes, kuras atstaajam turpat uz pljavas. nakamajaa dienaa taas ir pazudushas.

1.4.20 10:46

cilveki runaa, ka par shiem laikiem stastisim saviem mazberniem. man ir daudz domu par sho 'neredzamo ienaidnieku', par to, ka pasaule vairs nekad nebus tada pati, kaa taa lidz shim ir bijusi, un ne labakajaa nozimee, bet shoreiz ne par sho, bet par divainu brivibu, ko ir devis shis majas ‘ieslodziijums’.

man, tapat kaa lielakajai daljai no cilvekiem, dzive paiet milzigaa skrejienaa, ir vienmer tik daudz kaa, ko darit, kur iet, ko redzet. lielakoties neko no taa tu nemaz nedari, bet laika tapat pietrukst, un visvairak - energijas. pirmdienas-piektdienas (uz ko ilgu laiku tiecos) darbs panjem no manis gandriz visu. pie taa, protams, ari vainojams tas, ka esmu vairak nekaa 100 procenti iekshaa darbaa, ko daru, un visu velos izdarit lidz pedejam perfekti. tas, kas paliek pari, ir laicinjsh sestdienaa, lai paguletu mazliet ilgak, paspeletu klavieres, mazliet pakomponetu (ja ir iedvesma), sakartotu maaju, un dotos pie drauga arpus Londonas, uz vietu, kas ir blakus Surrey Hills Area of Outstanding Natural Beauty. Gandriz 2 stundu braucienaa no manaam majas durvim lidz vinja, un esmu pavisam citaa videe. miera zonaa, kur laiks rit mazliet lenaak, cilveku ir mazaak, gaiss ir svaigaaks, un tu vari ilgi iet pa mezhu un lauku celjiem neredzot nevienu cilveku.

pie vinja ari esmu 'spiesta' pavadit sho 3 nedelju (bet iespejams ilgak) laiku, kas skjiet kaa sveetiiba no augshas. mums abiem, kas nekad ar nevienu taa pa iistam nav kopaa dzivojushi, un biezhi stridamies, shis ir liels parbaudiijums. shoreiz ne par vinja gruto raksturu, bet par to, cik mes izradaas labi varam sadzivot, kad citu variantu nav. kad ir pavisam mazinjsh dzivoklitis, kuraa katram nav sava stuuriisha, kur jaiemaacaas vienam otru saprast, un pienjemt, jo shis viss tik driz nebeigsies.

karantina sakaas pagajusho pirmdien. svetdienas vakaraa mums pazinjoja, ka uz darbu nebus jaiet (no majaam mes stradat nevaram), un pirmdienas vakaraa bija pazinjojums ar daudz stingriem noteikumiem, kas, kopsh taa laika, ir kljuvushi vel striktaaki. itkaa daba mums ko veletos pateikt, vai varbut lidzi jutot, taa davaaja mums visu nedelju ar absoluti zilaam debesim bez neviena makonja (un gandriz nevienas lidmashinas, kas vienmer sashviikaa debesis), un saules siltumu.

mana miljaakaa dienas izklaide ir vieniigaa dienas atljautaa aktivitate araa (ja neskaita veikalu) - pastaiga. Paldies Dievam, mums nav 1km vai 100 metru ierobezhojuma, un mes katru dienu ilgi, ilgi staigaajam pa mezhu un laukiem. pavasaris ir saacies, tas mostaas muusu acu priekshaa katru dienu. taurenji priecigi rinkjo apkaart, bites meklee pirmo nektaru, putni dzied, aitinjaam, kas ganaas pljavaas, piedzimushi jerinji, mezhus rotaa mazas pukjites dazhadaas krasaas (dzeltenas, baltas, zilas), kas vienmer aizver savus ziedus uz vakarpusi, zirgi ganaas laukos, un dazhreiz mees tos redzam pastaigaas pa mezha celjiem, briedis mums parsteidz uz vienas no mezha takaam.

vienaa no shiim pastaigaam es sajutu specigu un pazistamu, bet sen sen nejustu sajuutu. ka ir jaraksta, ka ir ko teikt, ka gribas iemuzhinaat sho sajutu.

katru dienu but pie dabas, katru dienu buut brivam no darba, kas tev IR. taa ir sensacionala sajuta, ko nevienas oficialas brivdienas nevar dot. kopsh saku stradaat universitates laikaa, es neatceros reizi, kad butu bijusi atvaljinajumaa vairak nekaa 10 dienas. vienmer censhos sadalit atvaljinajumu, lai sanak aizbraukt uz Latviju uz Ziemassvetkiem un vasaraa, pie teta uz Norvegjiju , un paliek pari prieksh atseviskaam dienaam, lai sanak garaka nedelas nogale, vai kads cits brauciens arpus Anglijas. shis ipashais laiks liek saprast daudz ko, bet visvairak - neiznieko to. dari to, ko vienmer velejies darit, bet kam nekad nepietika laika. esmu sakusi dariit 3 lietas, kas man liek katru dienu piecelties ar smaidu zinot, ka vareshu atkal ko jaunu iemacities. un pamosties blakus miljam cilvekam, bez nekadas distances.
Current Music: Patrick Watson

4.2.17 13:50

vakar nopirku kladiiti ar uzrakstu 'today is the day to make it happen'. kladiite ir peleciigi zaljaa krasaa, nekas ipashs, bet iekrita aciis tieshi del it kaa necilaas kraasas. uzraksts, gan, ir sudraba, un, ieskatoties rupigi, var redzet, ka tas spiigoljo. varbut taada ir arii musu dzive. tadaa pavisam primitiivaa veidaa. tas, ko mes paveiksim shodien, nevis riit un nevis vakardien, musu citadak peleeko dzivi ieteerps krasaas.

tapec sodien ir diena, kad atbildu uz visam neatbildetajam vestulem. dazhas pat gadu vecas. tas, iespejams, ir rekords.

4.2.17 12:22

kopsh esmu saakusi iet gulet ap 11 vakaraa, esmu saakusi sapnjot vairak. no riita pamostoties, ir tikai sajuutas un paris spilgtas epizodes. bet visspilgtak atminjaa palicis mirstoshs zirgs, kas uz mani skatiijaas skumjaam aciim. neatceros iisti, kaads zirgam bija sakars ar sapni, iespejams, ka nekaads, bet tas, ka zirgs kaut ko man noteikti gribeeja pateikt, ja vien speetu runaat, bija skaidrs. tapec vienigais, ko vareju darit, ir mekleet tam izskaidrojumu sapnju tulku majas lapaas, un atradu divus, kas traapija ar uzviju : "Miris zirgs: nopietns energijas vai motivacijas zudums,kas var novest lidz slimibai vai depresijai; vecu motivaciju, dzives veida vai ieradumu nomirsana"

tad vel bija shis: " ja sapnii redzi mirstoshu zirgu, tu saproti, cik daudz tu esi pieaudzis un, ka ir laiks nolikt malaa berniskhiigaas lietas un virzities talak ar savu dzivi ."
Tags:

21.9.16 21:50

Kad pārgurums no darba uzkrājies tik daudz, ka pietiktu, lai pārklātu kādu nepārredzamu pļavu, un kad jau gandrīz desmit gadus esi pavadījis metropoles biezoknī, kurā pamazām esi mazliet zaudējis ticību vienkāršai un neviltotai laipnībai, kāda vieda indieša "have a marvellous day" un smaids pēc tam, kad es viņam esmu lūgusi pēc pakalpojuma, kas nebūt nav viņa interesēs, man šķiet, ka diena varbūt pa varētu izvērsties labāka, nekā iecerēts.

21.1.12 22:04

kaut kas velk atpakal uz sejieni. parak daudz vestures. melanholijas. kapec es partraucu? man nav attaisnojuma. piedod, miljo narkoze. jaatvainojas pashai sev par attaalinaashanos no rakstishanas. no sevis izpaushanas. manam jaunajam datoram nav garumziimju. nav ne jausmas, kur pie tadam tikt. varbut atsaakshu rakstit. prieksh sevis (un prieksh prieka, hehe - prieka peec) un prieks tiem, kas vel seit pataas, raksta un lasa, un nekur nav pazudushi. (vai varbut visi parvaakusies uz tambleriem un blogspotiem, hm?)

9.3.11 21:38

Lai arī tu noteikti esi kaislīga un mīloša personība, savas jūtas un pārdzīvojums ietērpt vārdos vai darbos tev var nebūt nemaz tik viegli. Domā radoši un ļauj mīlestībai runāt tavā vietā. Nedramatizē.
03/09/2011 horoskops.nu nevar būt patiesāk.
Powered by Sviesta Ciba