vientulība masu sarīkojumos.
attempts to keep myself warm and sane
18.8.10 11:23
sapnī biju uz rīgas laiks vāka, nevarēju saprast, kādā sakarā, neatceros, ka būtu priekš viņiem bildējusies, bet izskatījos ļoti labi, tikai uz deguna pūderkrēms bija izsmērējies, biju diezgan neapmierināta, ka viņi tādu bildi izlēmuši likt uz vāka. vēl biju pie patrika dārzā, kur bija daudz lielu skudru, un es negribēju sēdēt zālītē. un vēl redzēju mazu meiteni, kas skrēja pakaļ lielam sunim garā saitē, un suns skrēja tik ļoti ātri, ka es nolēmu palīdzēt meitenei to novaldīt,sāku skriet aiz viņas, biju viņai tieši aiz muguras, un viņai kļuva tā kā neērti, jo es viņai biju pārāk tuvu, un viņa nevarēja saprast, kāpēc palīdzu, un kaut kā pakāpeniski kļuvu par viņu, par to mazo meiteni. uzzinājām, ka suns steidzās, tāpēc, ka viņam bija jābūt 'mājās' - atpakaļ vagonā, kur viņu tur sliktos atpstākļos, mēs negribējām to pieļaut, mēs sākām raudāt, mēs bijām pārāk iemīlējušas suni, un tad tur bija mūsu (viņas) vecāki, mēs lūdzāmies dikti, un beigās mums (viņai) ļāva suni paturēt.vēl nopirku somu pa 2.50 (latiem vai mārciņām) matīsa tirgū, bet nolēmu to atdot laumai.
4.6.10 17:37 - īsumā
godīgi, es nespēju noticēt, ka mana trīs (reizes-trīstokstoš-mārciņu) gadu vispēdējākais eksāmens bija šodien. viss, cauri. un es pat nezinu, priecāties vai raudāt. drīzāk gan velk uz to otro. bet lai nu kā, lai cik švaki ar naudām, šodien jāsvin, tā, ka nakti varēs atminēties tikai caur bildēm f-bookā.26.5.10 11:00
izrādās, ir cilvēki, kas nekad mūžā nedzer TĒJU, pilnīgi nekādu, un pat kafiju nē. par kafiju es saprotu, daudzi nedzer. bet tēju - kāpēc? tāpēc, ka negaršo. bet tējas taču ir tik dažādas! nē, cilvēkam negaršo nekādas tējas. kaut kas tāds mani var pārsteidza visvairāk. es,piemēram, nespēju iedomāties savu dzīvi bez tējas dzeršanas. tēja ir neatņemama manas dzīves sastāvdaļa. jā, varbūt es mīlu tēju vairāk nekā citi, bet es nekad nebiju iedomājusies, ka kāds tēju varētu vispār nedzert. es kādreiz nedzēru kafiju. principa pēc, spītības dēļ, bet, liekas, ka negaršoja arī. uz jautājumu - tēju/kafiju, es vienmēr teicu, ka tēju, ar lepnumu piebilstot, ka kafiju nedzeru. tā likās tāda pieaugušo sava veida atkarība. man negribējās būt tādā veidā atkarīgai. kā arī neizsakāmi patika atšķirties. esot šeit, ir pilnīgi neiespējami atturēties no kafijas: latte, mocchas, kapučino. te ir starbucks, cafe nero, costa. mīļākās vietas. bet pat dzerot tās, es neuzskatīju sevi grēkojam. tā taču nav īsta kafija, es sev teicu. bet kaut kā pēdējie mēneši, un elza, kas nopirka kafiju priekš sevis,kad pie manis ciemojās, un iemācīja man, kā gatavot sejas masku no kafijas biezumiem, mani ir pieradinājuši pie kafijas. pat kafijas bez cukura un piena.19.5.10 00:47
pagājušās nakts sapnis bija kaut kāds tāds nenormāli skumjš. patiesībā, tas bija jau ļoti agrs rīts. kā es to zinu? es pamodos raudot. patiesībā raudāt es sāku brīdī, kad jau modos. tik dīvaina sajūta. tikko no sapņa realitātē. un tas likās tik īsti. visas izrunātās lietas ar luīzu vakardien studentu bāra dārzā, ēdot subway, ar tādu cerīgu sajūtu sirdī, sapnī pilnībā apgriezās otrādāk. un kārtējo reizi tie sliktie sapņi ir arī par viņu. par to, ar kuru nav nekādas skaidrības. tās pat nav attiecības. tas ir nekas.10.5.10 00:53 - tiekamies 11.maijā
3.5.10 19:33 - skype
mamma: tu skaties o-kartes akadēmiju?es: nu, jā, kaut ko esmu redzējusi internetā.
mamma: tu mums ar omi ļoti atgādini to mareku kolātu.
es: ā, forši, es jums atgādinu vīrieti.
mamma: nu, nē, bet pēc izturēšanās, žestiem un runas veida jūs esiet ļoti līdzīgi.
haha
29.4.10 22:24
gāju pa ielu šodien, un nespēju domāt ne par daudz ko citu, kā tikai to, cik nogurusi jūtos, dienai neesot pat vēl galā, turklāt ar gandrīz pieklājīgu gulētiešanas laiku un miega daudzumu, un tieši tanī brīdī aiz muguras dzirdēju kādu meiteni sakām otrai : i don't know why i'm so tired these days. i think it's the weather.lektors pirms semināra šodien, kā allaž, runāja interesantas lietas par ikdienišķiem tematiem, kas manu interesi piesaista kā pie saldumiem, bet, par cik es nekad diskusijās neiesaistos, pavērsās pret mani, un jautāja: and what do you think about the elections? un man bija pavisam godīgi jāatbild, ka es neko par tām nezinu. es dzīvoju absolūtā ziņu izolācijā. es ne par ko neinteresējos, un neko nezinu. par vulkānu islandē es uzzināju caur universitātes e-pastu, kurā kursa adminstratores atbilde uz kādas meitenes jautājumu par pagarinājuma piešķiršanu disertācijai aizkavējušā lidojuma dēļ tika netīšām izsūtīta visiem kursa studentiem.
vakar biju vistuvāk ugunsgrēka briesmām nekā jelkad. pēkšņi izdzirdu kliedzienus no virtuves (virtuve atrodas viena soļa attālumā no manas istabas, tik mazs ir mūsu dzīvoklītis,un virtuves siena ir viena no manas istabas sienām), sākumā nepievērsu vērību, tikai, kad kliedzieni nerimās, es devos uz virtuvi, un ieraudzīju liesmas. lielas liesmas. nekas, paldies Dievam, nedega, liesmas bija tikai katlā, kurā soo bija ielējusi trauku mazgājamo līdzekli un uzlikusi vārīties (nekad neticiet interneta pamācībām - kā tikt vaļā no piedeguma katlā), bet sajūta bija tāda, ka jebkurā brīdī tu vari pazaudēt visu. visu, kas tev fiziski pieder. un savu dzīvību. ja soo nebūtu pie rokas bijis pilns ūdens filtrs, ar ko viņai veiksmīgi izdevās apdzēst liesmas, iespējams, iznākums būtu bijis diezgan bēdīgs.
20.4.10 03:26
aizgāju pēc kafijas, atnāku atpakaļ, un bovijs dzied 'pressure pushing down on me', tik tiešām, un, starpcitu, Dievs dažreiz tādas lielas lietas dara. kā piemēram, atslēdz no elektrības visu tuvāko apkārtni uz nenoteiktu laiku, tieši pāris stundas pirms disertācijas nodošanas. brīdī, kad esmu jau samierinājusies, ka nevarēšu pabeigt laikā līdz nodošanai, uzzinu, ka tieši power-cut dēļ mums iedots pagarinājums līdz šim rītam. tātad, bovijs, kafija un, man viss taču būs labi, ne? pat tad ja es neuzrakstu nobeigumu vispār, vai ne?13.4.10 12:34
man ir vislabākā flatmate everrr. kā apsolīts, pamodināja mani agri-agri, bez divdesmit astoņos. pēc tam vēl viens klauvējiens pie durvīm, vai viņa varot ienākt, un viņa ienāk ar krūzi kafijas. pavisam nopietni, pati labākā kafija kādu esmu dzērusi. tik salda un patīkama. es vēl kļūšu atkarīga. un rīts var sākties. mans ar jonsi, viņas - ar animal collective. un, it kā ar to vēl nebūtu gana, es virtuvē atrodu šo:
Powered by Sviesta Ciba