sapnī biju uz rīgas laiks vāka, nevarēju saprast, kādā sakarā, neatceros, ka būtu priekš viņiem bildējusies, bet izskatījos ļoti labi, tikai uz deguna pūderkrēms bija izsmērējies, biju diezgan neapmierināta, ka viņi tādu bildi izlēmuši likt uz vāka. vēl biju pie patrika dārzā, kur bija daudz lielu skudru, un es negribēju sēdēt zālītē. un vēl redzēju mazu meiteni, kas skrēja pakaļ lielam sunim garā saitē, un suns skrēja tik ļoti ātri, ka es nolēmu palīdzēt meitenei to novaldīt,sāku skriet aiz viņas, biju viņai tieši aiz muguras, un viņai kļuva tā kā neērti, jo es viņai biju pārāk tuvu, un viņa nevarēja saprast, kāpēc palīdzu, un kaut kā pakāpeniski kļuvu par viņu, par to mazo meiteni. uzzinājām, ka suns steidzās, tāpēc, ka viņam bija jābūt 'mājās' - atpakaļ vagonā, kur viņu tur sliktos atpstākļos, mēs negribējām to pieļaut, mēs sākām raudāt, mēs bijām pārāk iemīlējušas suni, un tad tur bija mūsu (viņas) vecāki, mēs lūdzāmies dikti, un beigās mums (viņai) ļāva suni paturēt.
vēl nopirku somu pa 2.50 (latiem vai mārciņām) matīsa tirgū, bet nolēmu to atdot laumai.