5. majas karantinas nedelja
pie majaam zied cerinji, kastanji jau izsleejushi savus karaliskos svechturus, dzeltenais rapshu lauks jau noplauljauts, un mezhs kljuvis gandriz necaurredzams, dazhi vecaakie un lielaakie koki gan vel nogaida, it kaa ar piesardzibu, vai varbut dodot priekshroku jaunajiem. viss tik dzivibas pilnaa, maigi zaljaa krasaa, ka tagad saprotu, kapec mana mamma izveleejaas savu istabu parkrasot tieshi tadaa.

zilie zvaninji un baltie savvaljas kiploku ziedi turpina noklaat mezhu, un radiit magisku sajutu, ejot cauri tadai krasu intensitatei. vel mums ir radushies nosaukumi vairakam musu takaam un pastaigaam. piemeram, par musu vis-iemiiljotaako ir kljuvusi 'taurinju taka' (nosaukumu deva vinjsh), kuraa ieraudzijaam pirmos taurenjus. lai uz to tiktu, jaiziet cauri 'gleznu mezham', kuraa redzeejam tantinju sezhot mezhaa un gleznojot, pirms vel paradiijaas pirmaas lapas.

visipashakais prieksh manis ir bijis savvaljas kiploku mezha takas atrashana, kas ved gar upiiti, un tad augshup loti stavaa kalnaa ar 79 pakaapieniem. kad pakaapeniski atgustam elpu pec kaapiena, ieraugam aitu pljavu ar tikko dzimushiem jeerinjiem, kas tik mazinji, ka tikko sper pirmo soljus, triicoshaam kaajinjaam. kopsh taas dienas, gandriz katru dienu censhamies tieshi sho taku iekljaut musu pastaigaa, lai veerotu, kaa tie aug.

vel mums par iemiiljoto ir kljuvis zakju lauks, kuraa, kopsh ieraudziijaam pirmos zakjeenus, tagad vienmer ieturam pusdienas partraukumu musu vairaku stundu garaajaa pastaigaa, lai, sezhot zem berza vairaku metru attalumaa, veerotu mazos zakju bernus. vinjiem, skjiet, garsho musu abolu serdes, kuras atstaajam turpat uz pljavas. nakamajaa dienaa taas ir pazudushas.