22.2.09 11:23
brokastis un tūlīt došanās uz kino.(labas reklāmas mani vilina izmēģināt, līdzīgi kā labi treileri; reklāmas, tāpat kā filmas efekts uz lielā ekrāna ir iespaidīgāks)
vientulība masu sarīkojumos.
attempts to keep myself warm and sane
1.2.09 23:12
ieejot virtuves tumsā, es caur logu ieraudzīju neparastu gaišumu pierastās melnās/tumšzilās tumsas vietā, un apjēdzu, ka ārā taču snieg! un nevis snieg, kā šodien jau pa dienu, kad londonas centrā sāka puteņot, bet tā pa īsto. gaišums no neierasti baltajām debesīm naktī un no sniega noklātā pagalma. atvēru aizkarus istabā, un tagad veros gleznā (vieta bildei, kuras nebūs, jo man nav fotoaparāta). Kā pasakā!tāds bērnišķs prieks un sajūsma.
to zināt tikai jūs, un vēl mamma.
8.9.08 13:38 - Maybe the absence of signs is a sign.
vai ar jums arī ir tā, ka vakarā, izvēloties, kuru filmu no daudzajām vai dažajām skatīties, pēc filmas noskatīšanās domājiet, jā, tā bija pareizā izvēle, tieši šim vakaram vai varbūt kādam dzīves periodam to vajadzēja, lai kaut ko saprastu vai rastu apstiprinājumu jau it kā sen zināmām lietām, kā tas bija manā gadījumā pēc filmas serendipity noskatīšanās? stāsts skaists, līdzinās pasakai, citāti tādi, ko labprāt ierakstītu kladītē, septiņi gadi, kuri pavadīti it kā mīlot kādu citu, tomēr ilgojoties atkal satikt viņu, to, kurš redzēts tikai vienu reizi, to, par ko neko nezinam, tikai to, ka, liekas, starp mums ir kāda saikne, bet bija jauki sekot tam visam līdzi un noticēt, un brīdī, kad viens no viņiem zaudē ticību, būt tam, kurš aiz ekrāna grib viņam teikt priekšā - tici taču, turpini meklēt. vispār diezgan interesanti, ka tu it kā redzi no malas likteņa gaitu, visas tās sagadīšanās un sakritības, vai mazās nianses, kas vēlāk ir izšķirošas, bet viņi nē, ne visas. tas liek paraudzīties arī uz savu dzīvi ar citu, skaidrāku skatu.7.9.08 16:29
cik forši, ka ir draudzene, kura var atrakstīt no rīta vēstuli, paziņojot, ka mūsu abu kopīgā mīļdziedātāja lapā ir izmaiņas, ka dubultalbuma iznākšana ir tikai laika jautājums, ka viņam ir nopietnas attiecības ar puisi vārdā william, un ka viņa internetveikalā visam ir trīsdesmit procentu atlaide. to, ko viņa man nepateica, ir tas, ka gandrīz viss ir sold-out, tomēr es noriskēju un paķēru s-izmēru pēdējam smukajam sieviešu t-kreklam. izpārdošana nozīmē jaunu kolekciju, un jauna kolekcija noteikti būs jaunā albūma iedvesmota.4.5.08 12:50 - koc=love
vakar vēlā vakarā pēkšņi izdomāju,ka beidzot jāpaklausās,kā skan Erlenda berlīnes muzikālais projektiņš the whitest boy alive. burning mani absolūti paņem un apņem. pārējais ir kā pavasara gaiss - viegls. tāds,kuru elpojot liekas,ka tu pats varētu pacelties gaisā. kaut kur mazliet sajūtas sasaucas, jo viņa balss taču ir koc balss. klausos, lai ātrāk sagaidītu koc jauno trešo albumu. lai gan grūti gaidīt,nezinot,kad tas iznāks. šovasar,šoruden,šoziem,vai nākamgad -
" after some small tours in norway during the autumn/winter, we´re getting pretty confident about 9 of the new songs. but still nothing recorded and ready to go, mostly because we are not sure about HOW to record it. i have seen "news" of our new record coming out in april. this is not based in reality. but life is good. the rain only lasts for an hour or so here in bergen, then we can walk around in and breathe the fresh air and figure out something useful to spend the day doing. xxxxxxxxx. "
ps. the whitest boy alive 21.maijā būs Londonas Koko, un es nevaru saprast, vai gribu iet, vai vajadzētu iet, jo Eiriks man tomēr vienmēr bijis drusciņ mīļāks.
10.12.07 01:22
ja ir kāda dziesma,ko es gribu iemācīties spēlēt uz klavierēm un dziedāt,tad tā ir falling slowly. šodien,kad beidzot dzirdēju (un redzēju) otro,akustisko, versiju,nevarēju vien beigt klausīties un dziedāt līdzi Marketai otro balsi tercu augstāk. dziedāju tā,lai kaimiņi dzird. dziedāju priekš sevis un priekš viņiem. interesanti,vai kāds dzirdēja. un ko viņi padomāja,ja dzirdēja.gribu atrast un saprast harmonijas (tas man vienmēr ir sagādājis grūtības).
tik spēcīgu,paņemošu un apņemošu dziesmu bieži negadās dzirdēt. pēdējā no -spēcīgajām- bija damien rice rootless tree,bet tai nevarēja dziedāt līdzi tā,kā var šai.
10.12.07 01:09
es vairs neko nevaru ierakstīt,jo sakāmā ir bezgalīgi,tomēr aptverami daudz. tik aptverami,ka vajadzētu rakstīt visu nakti,ko šobrīd vismazāk varu atļauties. es varētu uzrakstīt atskaites formā. par katru nedēļas dienu. tos mazos un LIELOS notikumus,bet tas galīgi nav man raksturīgi. un zinu,cik man pašai ļoti gribētos vēlāk lasīt sīki un smalki,no viena vārda,teikuma izrietošus tālākos notikumus. nezinu,varbūt tomēr būs jāizvēlas atskaites forma,jo šovakar stundu pavadīju aprakstot trešdienas pēcpusdienu,kad vēl būtu bijis jātiek līdz trešdienas vakaram,pusei ceturtdienas,visas piektdienas un pus-sestdienas,un šodienas arī mazliet. ātrāk nebija laika,laiks tik pieblīvēts,tik pilns. kā londonas metro darbadienu vakaros.tad jau redzēs,ko izlemšu. pagaidīt pāris dienas,līdz laiks atļaus visu aprakstīt,vai uzrakstīt atskaiti. pēdējās dienas ir bijušas -amazing-! viena pēc otras. pilna ar NOTIKUMIEM. gan objektīvi lieliem,gan vēl vairāk tādiem,kuriem lielumu piešķiru es pati. tieši tagad,kad ir laika deficīts,kad laiks mīnusos,kad nav no kā to aizņemties,uz brīvlaika rēķina,piemēram,pēkšņi ir cilvēki,kuri vēlas dalīt laiku ar mani un to vēlos arī es.
2.12.07 13:12
noliku uz palodzes stikla bļodu,pilnu ar mandarīniem un pāris cepumiem. vēl mājīgāk,vēl mīlīgāk. es mīlu savu istabu! kādudien jums parādīšu fotogrāfijas.tagad man liekas,ka uz palodzes vienmēr vajadzētu atrasties bļodai,pilnai ar augļiem. un mazliet cepumiem. tikai bļodiņu varētu vēlēties citu.
jauki saģērbos,paēdu jaukas vēlās brokastis,un tagad patiešām-patiešām sākšu mācīties.
šodien atkal līst. bet tieši tas šai dienai un manai istabai piešķir īpašu noskaņu.
11.11.07 21:02
no rīta izlietnē ieraudzīju bizbizmārīti brīdī,kad sāku tecināt no krāna auksto ūdeni. mazliet salecos,jo viņas parādīšanās bija itin negaidīta. droši vien kopš vakarnakts tur. jo gaisma virtuvē palikusi neizslēgta,tātad neviens vēl nav virtuvē šorīt bijis. un logi aizvērti ciet,liekas,pirmo reizi. izglābu mārīti. no atrašanās vietas uz mačalkas viņa tika nogādāta uz palodzes ārpusē. brīdī,kad pēdējo reizi viņu redzēju,mārīte bija uz muguras un ar mazajām kājiņām pūlējās tikt augšpēdus. man bija jāsteidzas,tāpēc nepalīdzēju viņai līdz galam. tomēr izglābu. tas taču galvenais,vai ne? kad pārnācu mājās,pārbaudīju,vai mārīte gadījumā nav turpat uz palodzes. nebija,tāpēc nopriecājos. būs aizlidojusi.costa kafejnīcā tirdziņlaukumā pasūtīju mint hot chocolate,kas bija viens no īpašajiem christmas dzērieniem. un manu iecienīto blueberry muffin,kas bija palicis pēdējais. galdiņa pretējā pusē sēdēja Raya. satikāmies tomēr,bet viņai nebija neierobežots laiks,lai parunātos. vispār viņa nemaz nav līdzīga man. gandrīz viss,ko saku es,viņai ir pretējais,un tas,ko saka viņa,man ir pretēji. mēs esam nevis atšķirīgas,bet pretējas! un tas kaut kā ziņā sākumā likās pat kaitonoši,jo viņai ir tāds pamācošais,gudrās-visuzinošās-tik-perfek
un pirms pāris stundām priekš sevis atklāju brīnumtīkamu grupu Au Revoir Simone. parasti ir tā,ka caur ļoti-patikušo filmu ļoti-patikušajai fona mūzikai,meklējot soundreku,atklājas visāda jauna-jauka mūzika,bet šoreiz bija citādāk. atklāju grupu,un pēc tam izlasu un tad dzirdu myspace,ka viena viņu dziesma 'stay golden' skan dedication treilera sākumā,ko pēdējo trīs dienu laikā esmu noskatījusies vismaz reizes divdesmit. to pirmīt nezinot,likās,ka komponists varētu būt jon brion,jo intonatīvi skan līdzīgi dažiem track'iem no gaišo atmiņu mūžīgā starojuma. ai,taisni gribas uz karstām pēdām pasūtīt viņu cd (ja nu tomēr kādam no jums ir viens vai otrs viņu albums un jums nav nekas pretī padalīties ar mani,neatteikšos no tādas iespējas).
un vēl - es šodien atskārtu,ka man negaršo brokoļi.
4.11.07 22:47
rīta dušas vienmēr ir steidzīgas pat tad,ja nav agrās lekcijas. vakara duša,turpretim,ir miera pilna. biju aizmirsusi to sajūtu. vakara dušas mieru. un iešanu gulēt ar mitriem matiem,un rīta priecāšanos par iegulējušajām lokām vai tieši pretēji. gribētos sapīt bizītes.Powered by Sviesta Ciba