es vairs neko nevaru ierakstīt,jo sakāmā ir bezgalīgi,tomēr aptverami daudz. tik aptverami,ka vajadzētu rakstīt visu nakti,ko šobrīd vismazāk varu atļauties. es varētu uzrakstīt atskaites formā. par katru nedēļas dienu. tos mazos un LIELOS notikumus,bet tas galīgi nav man raksturīgi. un zinu,cik man pašai ļoti gribētos vēlāk lasīt sīki un smalki,no viena vārda,teikuma izrietošus tālākos notikumus. nezinu,varbūt tomēr būs jāizvēlas atskaites forma,jo šovakar stundu pavadīju aprakstot trešdienas pēcpusdienu,kad vēl būtu bijis jātiek līdz trešdienas vakaram,pusei ceturtdienas,visas piektdienas un pus-sestdienas,un šodienas arī mazliet. ātrāk nebija laika,laiks tik pieblīvēts,tik pilns. kā londonas metro darbadienu vakaros.

tad jau redzēs,ko izlemšu. pagaidīt pāris dienas,līdz laiks atļaus visu aprakstīt,vai uzrakstīt atskaiti. pēdējās dienas ir bijušas -amazing-! viena pēc otras. pilna ar NOTIKUMIEM. gan objektīvi lieliem,gan vēl vairāk tādiem,kuriem lielumu piešķiru es pati. tieši tagad,kad ir laika deficīts,kad laiks mīnusos,kad nav no kā to aizņemties,uz brīvlaika rēķina,piemēram,pēkšņi ir cilvēki,kuri vēlas dalīt laiku ar mani un to vēlos arī es.