15.5.08 00:15 - filma-fotogrāfija. ar "punctum"
pirmkārt,labi,ka tieši šovakar nolēmu noskatīties, un viena. bija īstais brīdis un īstā atmosfēra - netraucēta.
joy division vārdu salikums (taču bez jelkādas skaņas) atmiņā iespiedies nezinu,kādā sakarā. kad pāris nedēļas iepriekš klausījos Susanna And The Magical Orchestra albumu Melody Mountain ar domu - atstāt vai dzēst ārā, trīs dziesmu kaverversijas tomēr aizķēra mani tā ļoti-ļoti, un viena no tām bija joy division - love will tears us apart. protams, gribēju dzirdēt oriģinālo versiju. novilku, paklausījos, jā, kaut kas tur ir, bet tobrīd vēl nezināju kas,tāpēc izdzēsu. taču kaverversiju turpināju klausīties. tik skumji skaista,ka gribas raudāt. vēl jo vairāk tagad, pēc filmas noskatīšanās.
par mani un filmu control ir tāds stāstiņš - tikko tā iznāca dvd formātā un parādījās tanī īpašajā stendā, ejot lejup pa Borders kāpnītēm uz filmu&disku nodaļu, manī parādījās nepārvarama vēlme to nopirkt, lai gan nezināju ne par ko ir filma, ne to, vai tā ir laba/slikta, kas ir režisors,vai kas spēlē galvenās lomas. tikai tas vāciņs. ar puiku klasiskā mētelītī un cigareti mutē,kurš man atgādināja Pītu Dohertiju. bet filma ilgu laiku maksāja plus-mīnus 15.99. tomēr drusku par dārgu. tā nu vienu dienu atkal esot tur lejā, pagrabstāvā pie filmām es ieraugu, ka Control tagad maksā 8.99! kas tur ko domāt? jāpērk. uzreiz,tiesa gan,nenopirku. nolēmu,ka aiziešu mājās,noskatīšos treileri,un ja liksies,ka jā,tad rīt atnākšu un nopirkšu. noskatoties treileri, uzzināju,ka filma ir par joy division. grupu,kura man tomēr neko daudz neizsaka, un tomēr-kāpēc tas vārdu salikums ir tik ļoti pazīstams? wikipedijā palasījos par solistu ianu, un to,kā viņš 23 gadu vecumā pakārās. vājprātā traģiski. kaut arī tā, likās, ka tomēr jāpērk. nekādas recenzijas nelasīju pirms tam, taču antons korbijns, tas pats kurš fotografēja prāta vētru - fotogrāfa debija kino. ticēju,ka jābūt labai.
asaras nebija,taču tā sajūta,tāda ļoti spēcīga līdzi-jušana, saprašana. it kā citādāk tas viss nemaz nevarēja beigties. ir tāda sajūta,it kā tu skaties filmu caur viņa sajūtām. apkārējie filmā neredz un nesaprot, bet TU -skatītājs- saproti. ļoti dīvaini,un ļoti spēcīgi.
un to pakāršanos nerādīja,un,paldies Dievam. es no tā visvairāk baidījos. baidījos,ka nepaspēšu īstajā brīdī aizvērt acis. un ne jau tikai tas filmas meln-baltums piešķir īpašo noskaņu. ir kaut kas vēl. tāda īpaša iedziļināšanās. izlasot faktu,ka Antons pazina viņus,un bija grupas fans,to varbūt izskaidro.
protams,pēc filmas noskatīšanās,nākamais solis būtu sākt lejupielādēt grupas dziesmas un soundtreku. klausīties ar to sajūtu,ka es zinu, kāpēc viņš to dzied,un cik grūti viņam tas viss nāca. nezinu,vai patiks, bet noteikti neatstās vienaldzīgu. taču nē-iztiksim bez lejupielādēm. paskaitīšu naudiņu, un kaut kādā brīdī nopirkšu viņu albumu. par soundtreku gan vēl padomāšu.
un ja man vajadzētu izteikties par semu reiliju,tad es vai nu nevarētu pateikt neko,tikai sapņaini nopūsties,vai slavēt viņu no galvas līdz kājām ar visiem pozitīvajiem īpašvārdiem,gan angliskiem,gan latviskiem.
