mūsu visu mīļotais, burvīgais Themes in the History of Art pasniedzējs Niks, kura lekcijas ir tādas, ka negribas, lai tās trīs stundas, kurās viņš mums tik aizrautīgi, ar smalku humoru stāsta par gleznām, gleznotājiem, beigtos vai vismaz būtu vēl ilgākas, jo klausīties viņā ir tik interesanti, ir izdevis grāmatu,kuras prezentācija bija Londōnā vakarvakarā, par ko viņš diemžēl, mūs mīļi aicinot ierasties, paziņoja pārāk vēlu - pēcpusdienas lekcijā. uz galda malas pie klases izejas viņš nolika sakopētas afišas par grāmatas atklāšanas pasākumu. lekcija beidzās dažas minūtes pāri četriem, un, ceļoties augšā no krēsla, pa aizvērto melno aizkaru spraugu es ieraudzīju dūmakaini zilas un rozā saulrieta debesis! ejot lejā pa kāpnēm no piektā stāva lasīju afišu, un nesaprotot, kā līdz tai vietai nokļūt, nolēmu, ka tomēr nebraukšu. stāvot pie zilā tiltiņa vēl skatījos ilgi virsū un domāju,vai esmu izlēmusi pareizi, līdz beidzot salocīju A4 lapu pavisam mazu un ieliku kabatā (tagad vairs nevaru atrast). varbūt vajadzēja pajautāt, viņš pateiktu, bet tas, kas tobrīd atturēja, bija tikai un vienīgi apziņa, ka tas atkal man maksās 7 mārciņas. cik muļķīgi! vajadzēja taču braukt, sarunāt vēl kādu, kurš brauc līdzi, lai nav vienai pa tumsu jāmeklē tā vieta, kurai tagad neatceros nosaukumu.

amazonē.co.uk grāmata maksā 57 mārciņas,kas jau ir ar atlaidi, un šis faktiņš manu vēlmi to nopirkt un palūgt, lai viņš parakstās iekšpusē, padara nerealizējamu. nedomāju, ka viņš katram studentam savu grāmatu varētu atļauties uzdāvināt.

iešana mājās pa jaunu ceļu līdz surbiton, saulei rietot, bija vairāk nekā jauka. pa ceļam uz sainsbury's iegāju savos čaritijšopos, no kuriem man pirmo reizi mūžā sametās neomolīgi pēc trešdienas sarunas ar Kremenu. nezināju, ka sainsbury's ir slēgts līdz novembra beigām, jo tiek pārkārtots. surbitonas Marks&Spencers ir tik maziņš un dārgs, ka man neatlika nekas cits, kā iet uz Waitrose, kas ir pats dārgākais pārtikas veikals, taču izvēle ir daudz lielāka. pat angļu studenti tur neiepērkas (parasti). neko normāli ēdamu nenopirku, tikai kārumus (domājot par kārumiem, es vienmēr atceros to, ka šeit nav šokolādes sieriņu 'kārums')  un raspberry saldējumu - pirmo reizi esot šeit! daļu vakara pavadīju ar skaisto (vizuāli, teatrāli, sižetiski! - paša režisora veidotais sižets ir apbrīnas vērts), tomēr skumjo (īpaši, ja beigas es sapratu pareizi) Lovers of the Arctic Circle (Los Amantes del Círculo Polar), kas ir viens no skaistākajiem un visgudrāk izdomātajiem mīlas stāstiem, kādu nācies redzēt.  ēdot saldējumu. un cepumus ar šokolādes gabaliņiem.