vientulība masu sarīkojumos.

attempts to keep myself warm and sane

27.11.08 21:49 - 'there is a story behind everything'

shodienas labaas lietas:
"L'année dernière à Marienbad" baudiishana, diemzhel neizguletajaam nakts stundaam darot savu, tapec ar mazaam miega izsleegshanaam
falling slowly iemaciishanaas uz klaviereem, klausoties ierakstu
'bread break' projektinjsh knights park kampusaa
negaidiita S. ieraudziishana busa pieturaa (paredzejums nevar piepildities, kamer mes nesakam runat)
skats araa pa double-decker otraa staava logu : pa horizintaali lietusmaakonji ar saulainu malinju apakshaa un smalkas lietus laases logaa, kruuma ar daudz dzelteniem ziediem discovery
staigaashana ar jaku padusee, jo lielajaa siltajaa dzhemperii un mitrajaa gaisaa jaka nebija vajadziga
vakardienas veiksme:
divreizeeju uni busa nokaveeshanas rezultaataa caur bruusu satieku andzhelu, kura mani atceraas no pagajushaa gada, kad danam speleju pavadiijumu recital, jautaa, vai es neveelos vinjai shogadu nospelet, uz ko es, protams, piekritu.
neveiksme:
1h40min pavadiishana celjaa no kingston hill lidz queens way, lai tiktu uz latvieshkori, ierodoties, kad tas jau tikko kaa beidzies.

21.11.08 00:24

par taam durviim, tikai citaam: ja es shodien nebutu aiz paarpratuma iegajusi pa nepareizajaam durviim, es nebutu gaajusi atvert logu (ai, kaa man patiik, ka knights park telpaam vel ir vecie logi), aizsleepusies aiz tumshzilajiem aizkariem, izsleedzot no ausiim puishu kaadas prezentaacijas meegjinajumu, un pilniibaa iegrimstot aarpustelpaa ar tumshrozaa/violetajaam debesiim, bazniicu smaileem preciizi iekljaujoties tajaas, kaa ar smalku otu un prasmiigu roku ieziimeetaam, nakts neuzmaaciigajaam gaisminjaam, gar kampusu pluustoshaas upes bezgaliigajiem chukstiem, biblioteekas jumtinjlogiem, kurus nekad-neviens-nav-tiiriijis, ljaujoties shiivakara gaisa terapijai.

21.11.08 00:06

shodien gaiss bija tik silts, maigs un glaastoshs. tieshi taads anglijas gaiss man ir vismiiljakais. taadaas dienaas visas domu un darbu nastas liekas vieglas, vieglas. laimiiba tikai no gaisa. taadaa gaisaa vareetu miileeties zem klajas tumshas debess. novembra beigaas. un nenosalt.

28.8.08 11:36

mājīgums izveidots jau tā vismājīgākajā istabiņā. katru dienu pa maziņam, pašai pārbīdot mēbeles no vienas malas uz otru, un nu jau katrai lietai sava vieta, vien pāris žaketes un vairākreiz lietojamie supermārketu lielie maisi, kuri won't cost the earth, nerod vietu, bet gan jau. cerams,ka plauktiņskapis nesagāzīsies un drēbju skapis neielūzīs. kopš atbraukšanas staigāju netīra, jo notiek pailguši remontdarbi - katru dienu ceru,ka šī nu būs tā diena,kad beidzot varēšu nomazgāties un izmazgāt matus. pamošanās ir vēla un neregulāra, dažkārt līdz ar strādnieku (no polijas) radio vai urbja ieslēgšanu, taču pat tas neliek man rāpties ārā no jau iemīļotās, teju divguļamās gultas ar pasakaino (vārda vistiešākajā nozīmē) gultas pārvalku, kas atgādina multfilmas par pasaciņu tumšzilo-jūraszilo krāsu noskaņu un stāsta par zilo ilgu puķi. pēcpusdienas paiet, kamēr lēnām iztaisos, un mēroju divdesmitminūšu distanci pa garo surbiton hill park līdz surbiton, no kuras tikai puse no ceļa ir jauna, kur vienā vai otrā pārtikas lielveikalā pērku dažādus nekad nepirktus produktus, lai pagatavotu kādu interesantu ēdienu pēc internetā atrastas receptes mūsu mājas vienīgajam puikam vakariņās, kad viņš noguris pārnāks no darba. nekad mūžā neesmu nevienam,izņemot sevi, gatavojusi vakariņas, tāpēc otrdienas vakars bija ļoti īpašs, un man izdevās - viņam ļoti garšoja, vairāk nekā man, turklāt noslēpumainā sastāvdaļa, ko viņš nespēja uzminēt, pirms tam neticot, ka ir iespējams uztaisīt gardu maltīti bez it nevienas garšvielas, ēdienam piešķīra vēl īpašāku garšu. katras vakariņas, ko viņš gatavo mums abiem, man ir liels atklājums, gandrīz tik pat liels, cik man recepšu meklēšanas-produktu meklēšanas-un to pirkšanas pārdzīvojums - tās ir lielvakariņas, kas savā būtībā ir veselīgas, taču ļoti sātīgas, ar tādām garšām un produktiem, kādus nekad neesmu ēdusi,turklāt sēžot sakrustotām kājām uz paklāja. sarunas ar viņu ir tādas, ka dažreiz liekas, tās nekad varētu nebeigties, jo viņam vienmēr ir ko jautāt vai stāstīt, un man vairs nav jāuztraucas par jautājumu izgudrošanu, kas parasti ir diezgan mokošs process, bet viņam, acīmredzami, tie rodas dabiskā veidā. pirmās vakariņas manā istabā vakar vakarā ar cosmos sākumā, pēc tam hanni hukkelbergu, un youtube's video ar imogenu hīpu, kuru skatoties, viņš pārtrauca ēst, un kaut kādā brīdī vakara gaitā viņš pateica, ka man esot laba gaume. otrdienas vakars ieilga līdz vēlai naktij, kuru rezultātā atklājās, cik līdzīga es esmu viņa iepriekšejai housemate no norvēģijas. esmu redzējusi viņu tikai bildēs, un pēc tām man bija radies iespaids, ka viņa ir sabiedriska, pašpārliecināta meitene, kas, kā izrādās, ir tikai mans maldīgais priekšstats. un man patika, kā viņš pateica, ka man esot šeit, it kā daļiņas no viņas turpina būt šeit (viņi bija ļoti labi draugi).
jā,patīkami ir būt atpakaļ. tomēr tāda sajūta, ka viss ir tā,kā tam jābūt.
vakariņu laikā viņš man vakar teica, ka skaists man esot rokas pulkstenis. teicu, ka tā ir dāvana no vecmāmiņas. nēsāju to katru dienu. un tad viņš jautāja, vai es skumstu pēc vecmāmiņas, uz ko es atbildēju, ka, esot šeit, es neskumstu pēc viņas vai citiem tuviniekiem/draugiem, jo šeit pietiek savu notikumu, problēmu, te man ir sava dzīve. to,ka man viņi pietrūkst,saprotu tad, kad atgriežos mājās. viņam patika,kā es to pateicu, viņš teica,ka nekad nebija to tā iedomājies, bet ka tas tā patiešām esot, kad viņš atgriežas zviedrijā apciemot ģimeni un draugus.

12.6.08 11:38 - gandrīz pēdējais brīdis

kaut nu šodien mums izdotos atrast dzīvesvietu, respektīvi - kaut nu viens no diviem apskates objektiem izrādītos mūsējais.
lovelace gardens (vispasakainākā iela surbiton - vienu vakaru devos pastaigā uz turieni pirms vēl sarunāju apskatīt) vs. burney avenue (avēnija uz kuras,starpcitu,patreiz dzīvojam)

23.11.07 23:53

mūsu visu mīļotais, burvīgais Themes in the History of Art pasniedzējs Niks, kura lekcijas ir tādas, ka negribas, lai tās trīs stundas, kurās viņš mums tik aizrautīgi, ar smalku humoru stāsta par gleznām, gleznotājiem, beigtos vai vismaz būtu vēl ilgākas, jo klausīties viņā ir tik interesanti, ir izdevis grāmatu,kuras prezentācija bija Londōnā vakarvakarā, par ko viņš diemžēl, mūs mīļi aicinot ierasties, paziņoja pārāk vēlu - pēcpusdienas lekcijā. uz galda malas pie klases izejas viņš nolika sakopētas afišas par grāmatas atklāšanas pasākumu. lekcija beidzās dažas minūtes pāri četriem, un, ceļoties augšā no krēsla, pa aizvērto melno aizkaru spraugu es ieraudzīju dūmakaini zilas un rozā saulrieta debesis! ejot lejā pa kāpnēm no piektā stāva lasīju afišu, un nesaprotot, kā līdz tai vietai nokļūt, nolēmu, ka tomēr nebraukšu. stāvot pie zilā tiltiņa vēl skatījos ilgi virsū un domāju,vai esmu izlēmusi pareizi, līdz beidzot salocīju A4 lapu pavisam mazu un ieliku kabatā (tagad vairs nevaru atrast). varbūt vajadzēja pajautāt, viņš pateiktu, bet tas, kas tobrīd atturēja, bija tikai un vienīgi apziņa, ka tas atkal man maksās 7 mārciņas. cik muļķīgi! vajadzēja taču braukt, sarunāt vēl kādu, kurš brauc līdzi, lai nav vienai pa tumsu jāmeklē tā vieta, kurai tagad neatceros nosaukumu.

amazonē.co.uk grāmata maksā 57 mārciņas,kas jau ir ar atlaidi, un šis faktiņš manu vēlmi to nopirkt un palūgt, lai viņš parakstās iekšpusē, padara nerealizējamu. nedomāju, ka viņš katram studentam savu grāmatu varētu atļauties uzdāvināt.

iešana mājās pa jaunu ceļu līdz surbiton, saulei rietot, bija vairāk nekā jauka. pa ceļam uz sainsbury's iegāju savos čaritijšopos, no kuriem man pirmo reizi mūžā sametās neomolīgi pēc trešdienas sarunas ar Kremenu. nezināju, ka sainsbury's ir slēgts līdz novembra beigām, jo tiek pārkārtots. surbitonas Marks&Spencers ir tik maziņš un dārgs, ka man neatlika nekas cits, kā iet uz Waitrose, kas ir pats dārgākais pārtikas veikals, taču izvēle ir daudz lielāka. pat angļu studenti tur neiepērkas (parasti). neko normāli ēdamu nenopirku, tikai kārumus (domājot par kārumiem, es vienmēr atceros to, ka šeit nav šokolādes sieriņu 'kārums')  un raspberry saldējumu - pirmo reizi esot šeit! daļu vakara pavadīju ar skaisto (vizuāli, teatrāli, sižetiski! - paša režisora veidotais sižets ir apbrīnas vērts), tomēr skumjo (īpaši, ja beigas es sapratu pareizi) Lovers of the Arctic Circle (Los Amantes del Círculo Polar), kas ir viens no skaistākajiem un visgudrāk izdomātajiem mīlas stāstiem, kādu nācies redzēt.  ēdot saldējumu. un cepumus ar šokolādes gabaliņiem. 

 

 

20.11.07 22:41

pēc nepilnu četru stundu miega tomēr spēju pamosties laikā,kas ir vairāk nekā apbrīnojami. laikam tomēr iekšējais stress neļauj gulēt ilgāk. kad esmu sataisījusies,vēlreiz izrunāju cauri savu prezentāciju kopā ar slaidšovu. apziņa,ka lasīšu no lapas,nevis runāšu bez lapas,tikai dažubrīd tajā ieskatoties,reizē gan mierina,gan satrauc. varbūt tomēr vajadzēja vairāk piestrādāt?
knights park kampusā esmu piecpadsmitminūtes ātrāk (pirmo reizi ceturdienas rītā!),eju ar kājām,jo nokavēju autobusu 8:27. caur kafejnīcas ieeju mani iekšā ielaiž Seda,kas izsaka komplimentu par manām melnajām kurpēm. koridorī satieku Alexu (no manas Visual Culture grupas), un izstāstu viņam par izmaiņām prezentācijā. dodamies uz lrc datorklasi,kur viņš samazinātā formātā izprintē jauno versiju,ko iesniegt Lizai,mūsu pasniedzējai,un izprintē mūsu kopējo bibliography,kurai pēdējā brīdī pievienojam dažus internet-saitus,ko lietoju savai prezentācijai.
demelza atsūta sms,ka kavēsies,jo kaut kāds misēklis ar autubusu,tāpēc pirmās sāk tās grupas,kuras ir jau pilnas. mēs esam ceturtie,kas tomēr ir pavisam labi,jo ir tā iespēja redzēt,kādas prezentācijas citiem. pavērot,kā katrs prezentē. lai gan visi pieci bijām ģērbušies melnā un sarkanā (izņemot manas baltās zeķubikses,kuras nevarēju neuzvilkt,jo likās tik fetišiskas),manuprāt,vienotā stilā tomēr nebijām ieturēti,kas kaut kā nemaz nebija tik būtiski. būtiski tas,ka neviens no mums neaizmirsa par norunu. arī anneka bija ieradusies,tiesa gan,klepojoša un ar iesnām. pirms mana uznāciena noskaitīju lūgšanu,un uztraukums runājot pazuda gandrīz pavisam. nolasīju godam,manuprāt. un mūsu kopējā prezentācija,kas nevienu reizi nebija izmēģināta un nevienam no mums nebija ne jausmas,cik minūtes beigu galā tā varētu kopā aizņemt,šķiet,izdevās pavisam labi,par ko liela,atvieglota izelpa.
1:15 mums bija jābūt Londonā,pie Bekingemas pils,The Queen's Gallery ieejas. braucām četratā - es,Demelza,Kirstie,Emma un tas foršais,tumšbiezmatainais puika,kuram nezinu vārdu,bet viņš ir vienā prezentācijas grupā ar Emmu. pirmo reizi biju slavenajā Victoria station. braucām no Kingston līdz Clapham Junction,un tad pārsēdāmies uz Victoria vilcienu,nobraucot tikai vienu pieturu. no Victioria station bija jāpaiet kādas 10 minūtes līdz satikšanās vietai. galerijas foajē patīkami smaržo pēc ziemassvētkiem. varbūt tā,kas smaržo,ir īstā,palielā egle,izrotāta vienādiem mirdzoštumšiziliem kroņiem. pirms ieejas pašā galerijā - somu un kabatu pārbaude. uzgaidāmajā telpā pirms 'ekskursijas' sākuma - cepumi,sulas un ūdens. un katram mapīte ar piecām kartiņām,uz kurām attēlotas slavenākās gleznas,kas redzamas karalienes kolekcijā,un aprakstu gan par šo kolekciju,gan to,par ko mums stāstīs. gājiens uz toaleti jau vien tik īpašs - aiz katra pagrieziena cilvēks (tante vai onkulis) 'formā',kas tev norāda,kur tālāk doties,un atpakaļceļā novēl patīkamu pēcpusdienu. ak,un mana smieties-vai-raudāt (bet labāk smieties) veiklība,uz jautājumu,vai es meklējot loo,atbildot,ka nē - meklēju toilet.
mūsu universitātes grupa sadalīta grupās a un b. bez mums šopēcpusdien arī wimbledon college of art un slade school of fine art & chelsea college of art and design studenti. man piešķir b grupas uzlīmīti,un tieši pulkstens divos (britu apbrīnojamā precizitāte un organizētība!) the art of italy in the royal collection: renaissance and baroque student study afternoon var sākties. izrādās,ka esmu grupiņā ar mūsu pasniedzēju Niku un vēl vienu foršo puiku,kuram nekādi nespēju atcerēties vārdu. interesanti ir tas,ka man visu laiku bija licies,ka viņš taču noteikti ir anglis,bet,kad prezentācijā dzirdēju,kā viņš runā,tik nepārprotami perfekti izrunājot franču terminus,un ar savdabīgu akcentu,man sāk likties,ka viņš varbūt pat ir no Francijas. ak,jā,kad vēl gaidījām foajē,vlada palūdza viņam mūs abas nofotografēt pie tās egles. un pēc tam vlada gribēja,lai es nofotografēju viņus abus. vlada ar mani runā krieviski,bet es ar viņu angliski. vlada man krieviski jautāja,vai man neliekoties,ka tas puika esot krasivij,un es angliski viņai atbildēju - yes,indeed,viņam stāvot turpat blakus.
divas-ar-pus-stundas,sadalītas piecās pusstudās piecos tematos un piecos izstādes kuratoros. acis gandrīz neiespējami noturēt vaļā,lai kā censtos un manas kājas visu dienu kurpēs uz papēžiem tik nogurušas,ka vairs ne nostāvēt. un tomēr kaut kā nebūt uz beigām palika vieglāk. pēdējā pusstunda bija Caravaggio divu gleznu pusstunda. viena no tām kādreiz nemaz netika uzskatīta par Caravaggio gleznu,taču tagad ir atklāts,ka to tomēr gleznojis viņš.
pēc izstādes vēl bija iespēja tur pavadīt stundu,rūpīgi apskatot gleznas,un lai cik ļoti nogurusi es nebūtu,es tomēr tās gleznas vēlreiz aplūkoju,jo varbūt man vairs nekad nebūs iespēja tās redzēt. turklāt šo gleznu izstāde ir tikai līdz 2008.janvārim. varēju doties mājās kopā ar demelzu,kas arī dzīvo Clayhill,taču teicu viņai,ka gribu izmantot vēl šo dienu Londonā. ak,ko gan vēl var izmantot,kad piecos jau ir tumšs un ārā ir auksts? negribēju doties atpakaļ uz Victioria station,gribēju atrast citu staciju,bet neatradu,tāpēc pa citu ceļu nonācu pie Victioria. stacija bija pārpildīta ar cilvēkiem - tieši tas laiks,kad visi dodas mājup no darba. iesēdos metro,lai aizbrauktu līdz Vauxhall,jo zināju,ka Vauxhall ir priekšpēdējā pietura vilcienam no Kingston vai Surbiton uz Waterloo. domāju,ka no tās stacijas zināšu vilcienu,ar kuru tikt līdz Surbiton. bet nonākot tur un raugoties vilcienu-gala-staciju-nosaukumu atiešanas laikos no Vauxhall,neviens nelikās pazīstams,un information desk te nekur nebija,jo stacija pārāk maza,tāpēc devos ar vilcienu līdz waterloo,un tad no waterloo ar fast train uz Surbiton,kas bija tik pilns,ka visas divdesmit minūtes stāvēju kājās,ik pa brīdim aizverot acis un aizmiegot uz vairākām sekundēm.
nonākot mājās un slēdzot iekšā datoru kā parasti,esmu nepatīkami izbrīnīta par to,ka dators neslēdzas iekšā. nekādas reakcijas,nekādas skaņas. vakaru pavadu neierastā klusumā un neizpratnē. un tomēr ar skaidru mērķi rīt nest datoru parādīt tam gudrajam puisim,kas man toreiz datoru salaboja tā,ka tagad tas spēlē gan ne-latvijas reģiona dvd,gan neorģinālos cd un visus pārējos.

8.11.07 22:53 - 7.novembris

kompliments -
where are you from? Sweden? Norway?

- jaukais vīrietis no Credit Control nodaļas. es gāju ar domu,ka viņi tomēr nepieļaus nevienu izņēmumu sakarā ar accomodation maksājumiem,t.i. naudas pārskaitījumiem konkrētajā datumā. cerība bija tik maza,tāpēc mums ar tēti bija padomā rezerves variants. taču nē -viss izgāja tik neticami labi! tik pārsteidzoši vienkārši un ar abpusēju smaidu.

17.10.07 00:11

daudz čaukstošas oranždzeltenas lapas gar šauro ietvīšu sāniem. rudens arī te jau nobriedis. vidējā temperatūra gan +18 grādi. vienudien bija uzkāpis pat līdz +20. es,kā jau no aukstās Latvijas,allaž ģērbjos atbilstoši mēneša nosaukumam un datumam. ja oktobra vidus,tātad jāģērbjas silti. ja anglija,tātad lietussargs vienmēr (izņemot,protams,dienas,kad bbc weather ikoniņa rāda tikai saulīti) somā. mēteli gan šajās dienās būtu smieklīgi vilkt,taču šalle un cimdi tiek likti lietā,tiesa gan,tikai sākumā,jo jau pēc pāris minūtēm,raitā solī ejot,paliek pavisam karsti.

ceturtdien Penhryn Road campusa Studentu bārā 'Space' bija Poster Sale. gandrīz tie paši plakāti,kas Fresher's Fayre,taču arī daudz jauni klāt. tagad manu saulaini dzelteno istabiņas sienu rotā divi nelieli Gustava Klimta plakāti ar 'the kiss' un 'mother and child'' - abi kopā pa piecām mārciņām.

ceturtdien vakarā pēc jau tā garās dienas satikos Embankment station ar A. ceturdien bija tieši mēnesis,kopš esmu šeit. tieši ceturtdien es pirmo reizi viena braucu ar vilcienu un pēc tam ar metro. pirmo reizi pati atradu vajadzīgo metro līniju,staciju. un tas patiesībā ir tik vienkārši - visa informācija kā uz paplātes. easy! dikti patīk un aizrauj tā visa metro un vilcienu padarīšana. no ceturdienas paliks atmiņā 'ekskursija' uz Soho (biju tomēr gaidījusi ko iespaidīgāku) un grāmatveikals (neiegaumēju nosaukumu,taču Waterstones tas nebija noteikti) ar burvīgu iekārtojumu - īpaši mīksto dīvāniņkrēslu teritoriju pie logiem,ar skatu uz Londonas ielu (tikai - kādu?).

nezinu,kā un kāpēc,bet vienudien,tas laikam bija šo piektdien,uz plīts atrodu zīmīti,ka cooker is broken,un kāds atnāks salabot. biju vakar noskaidrot,kāpēc neviens nenāk,un man paskaidroja,ka pa brīvdienām labotājs nenāk,kas it kā man pašai būtu bijis jāsaprot,taču,ziniet,grūti ir trīs dienas izturēt neko necepot un nevārot. taču rīt,tas ir,šodien,viņam esot jābūt. nebija. un pat ja bija,zīmīte aizvien vēl nav noņemta. vakar uzzināju,kāpēc common room jau gandrīz nedēļu ir slēgta - tāpēc,ka kāds esot smashed the pool table,un kamēr vainīgais neatzīsies vai arī kāds aculiecinieks nepateikts,kurš bija vainīgs,common room būs slēgta. un ja nu neviens neatzīstas? kaut kas nav vairs īsti tā,kad neredzu no savas istabas loga gaismas un jauniešus līdz divpadsmitiem vakarā spēlējot galda tenisu. un kopistaba vismaz priekš manis bija vieta,kur satikt pāris cilvēkus,ko ikdienā nesanāk satikt.

piektdien Knights Park kampusā,kad pēcpusdienā devos pakaļ mākslas vēsturē atstātajiem kopētajiem lasāmmateriāliem,ko bija jāpaņem iekš Pigeon Holes (beidzot es zinu,kas tas ir),nebiju gaidījusi ieraudzīt grāmatu tirdziņu. visādas grāmatas,saistībā ar arhitektūru,dizainu,mākslu,pat filmām. skaidras naudas man nebija,un tuvākais automāts desmit minūšu gājienā. vispār labi vien,ka nenopirku neko,lai gan bija pāris grāmatas,ko ļoti iekārojās iegūt savā īpašumā. neapzināti 'ietaupīju' vienam citam pirkumam. šis varbūt bija šogad pirmais,bet noteikti ne pēdējais tirdziņš.

piektdien,ar nodomu ejot cauri Kingstonas market'am kādas 15 min pirms tā darba laika beigām,viens pārdevējs skaļā balsī reklamēja,ka divas kastītes ar zemenēm pie viņa tieši tagad var nopirkt pa 1.50. protams,nenoturējos. jau pirmajā vakarā man bija sagrieztas zemenītes (par ļoti garšīgām nenosauksi,tomēr ēst varēja) ar cukuru (ko beidzot nopirku,jo visu šo mēnesi biju pavisam labi izturējusi bez tā) un pienu. tas pats arī sestdienas vakarā,taču šodien,nē,jau vakar no rīta ieraudzīju,ka tās pārklājušās ar tādu baltu apmatojumu. nezinu,kā šo parādību pareizi sauc - pelējums,laikam,bet ēdamas tās vairs nebija,tāpēc šodien izmetu ar visu plastmasas kastīti laukā. būs mācība,ka augļi jāapēd ātrāk,vai vismaz jāizņem no plastmasas iepakojumiem.

piektdien pirmo reizi pārgāju pāri Kingston Bridge,no kura paveras gana skaists skats uz abām pusēm. tie koki Temzas otrā pusē vilināt vilināja jau kopš pirmo reizi biju pie upes. te,Kingstonā,starpcitu,nav neviena parka. te ir diezgan daudz koku,daudz krūmu un tādi mazi skvēriņi,vāveres daudz,taču neviena parka. un šī apziņa ir nepatīkama,jo man tik tiešām bija licies,ka te būs daudz parku. visu laiku bija tā neatrisinātā intriga par to,kas ir krasta otrā pusē. cerēju ieraudzīt tur parku - vienu īsu angļu parku! nonākot otrā pusē,uz kartes bija rakstīts Hampton Court. izrādās,tas ir pats sākums milzīgajai teritorijai,kas aizved līdz HC Palace. noteikti aiziešu drīzumā! taču todien bija jau pavēls,lai turp dotos,nezināju arī,cik tālu tas vispār ir. gar upi perfektā rindā milzīgi,resni,veci kastaņkoki. paņēmu par piemiņu arī no turienes. man jau ir maza kolekcija uz plaukta ar anglijas kastaņiem. izskatās tāpat,taču tas zaļais apvalciņš citādāks - adatiņas vairāk - viena pie otras,taču mīkstas. un mazas laiviņas,kuterīši gar krasta malu - tik poētiski. un daži zvejnieki. katrs ar savu telti. ne tik poētiski,kā varbūt izklausās. atradu vēl vienu zaļu teritoriju,paejoties nedaudz citā virzienā,iepretim Kingston University Bridge House. ļoti liela zaļa platība ar pāris kokiem,norobežota ar augstu brūnu sētu. pie tuvākās ieejas - nožogota vieta skeitbordistiem un šūpoles. aizstaigāju līdz otrai izejai,nedomāju,ka tur vēl atriezīšos. nekā tāda,dēļ kā atgriezties.

sestdien pusčetros atkal satikos ar A. viņš mani aizveda uz Hampstead,parādīja Hampstead Heath - mistiski maģisko parku,un pļavā pie koka viņš man(i) lasīja. atpakaļceļā viņš izkāpa pieturā Totenham Court Roud,bet es - Charity Cross. pulkstens bija jau gandrīz septiņi,tātad,jau pavisam tumšs,es tomēr devos mierīgā pastaigā pa Londonu. daži veikali vēl bija vaļā. nonācu līdz Waterloo Bridge,un devos tālāk uz stacijas pusi. gāju gar National Theatre un pretējā pusē,ēkā aiz stikla sienas dažu metru augtumā ieraudzīju pavecāku sievieti starp grāmatu plauktiem. izskatījās pēc veikala,taču kāpēc vaļā tik vēlu! tas bija National Film Theatre,ko uzzināju tikai vēlāk. pēc pāris minūtēm jau atrados veikalā,kur ir simtiem grāmatu tikai par filmām! eiropas kino,holivudas kino,neatkarīgais kino,grāmatas par režisoriem,grāmatas par aktieriem,filmu teorija,filmu kritika,filmu uzņemšana,visādi reti sastopami dvd no visas pasaules,melnbaltas kartiņas ar aktieriem,režisoriem...un vēl un vēl...! es pat iedomāties nevarēju,ka tāds veikals vispār var būt! pēc kādas pusstundas vispārējas apbrīnas,reizē apjukuma un apziņas,ka nedrīkstu šo veikalu atstāt,neko nenopērkot,es paliku pie vienas četrsimtarpuslappušu grāmatas - FILM - a critical introduction,kas,pirmkārt,vizuāli ir ļoti tīkama,turklāt saturiski un ilustratīvi bagāta. samaksāju 24.95,kas pat nešķiet nemaz tik dārgi priekš tādas grāmatas,man pat liekas,ka šī ir pati vērtīgākā (ne tik daudz cenas ziņā) grāmata,ko jelkad esmu iegādājusies!
Powered by Sviesta Ciba