šonakt sapnī biju bijušajā (omes) dzīvoklī,laumas istabā. un ciemos bija atnācis Andras,tas puisis no Mākslas vēstures kursa (es viņu redzu vienreiz nedēļā - ceturtdienās. redzu,jo mēs nekad neesam runājuši vai sasveicinājušies,mēs tikai dažkārt skatāmies viens uz otru. šo ceturtdien viņš pirmo reizi nebija,un man nebija uz ko skatīties,kas,no vienas puses,bija labāk,jo varēju domāt tikai un vienīgi par abām lekcijām. bet tanī pašā ceturtdienas vakarā es viņu atradu facebook'ā,un tagad varu skatīties viņa trīs bildes cik vien bieži gribu,jo,lai gan facebook ir funkcijas ziņā līdzīgs draugiem.lv,tāda profila apskates statistika tur neeksistē.)
viņam līdzi bija liels pīts grozs,pilns ar kaut kādām drēbēm,un augšpusē maliņā sēdēja mazs pelēks,nobijies kaķēns. turpat man līdzās bija Princis. teicu,ka kaķēns izskatās tieši tāds pats,ka mans Princis,kad bija maziņš. kad kaķēnu Andras izcēla no groza,viņš sāka šņākt uz Princi. mēs nevarējām saprast,kāpēc. bet Princis izturējās diezgan vienaldzīgi. mēs uztraucāmies,lai tikai viņi nesakaujas. bet es biju diezgan pārliecināta,ka Princis neko kaķēnam nenodarītu. bez mums abiem istabā bija vēl kāds,liekas,tā bija mamma. 'skaties,ko Andras mums ir atnesis!',viņa aizrautīgi teica. un es cerēju,ka tā būs kāda dāvana,un savā neparastā ziņā varbūt tā arī bija. tas,par ko mamma tā priecājās,bija kaut kāds preču katalogs,ko parasti piegādā pa pastu. 'ko tad viņš ir atnesis?' es neizpratnē jautāju. mamma man iedeva katalogu,es skatījos un nespēju saprast,kas tajā tik īpašs. iedevu Andrasam,ar domu,ka viņš no kataloga varbūt radīs kādu brīnumu. bet nē,viņš to turēja pavērstu pret mani,un teica ko aptuveni šādu - 'Tu vari no tā pasūtīt visu,ko vēlies!'