vientulība masu sarīkojumos.

11.11.07 21:02

no rīta izlietnē ieraudzīju bizbizmārīti brīdī,kad sāku tecināt no krāna auksto ūdeni. mazliet salecos,jo viņas parādīšanās bija itin negaidīta. droši vien kopš vakarnakts tur. jo gaisma virtuvē palikusi neizslēgta,tātad neviens vēl nav virtuvē šorīt bijis. un logi aizvērti ciet,liekas,pirmo reizi. izglābu mārīti. no atrašanās vietas uz mačalkas viņa tika nogādāta uz palodzes ārpusē. brīdī,kad pēdējo reizi viņu redzēju,mārīte bija uz muguras un ar mazajām kājiņām pūlējās tikt augšpēdus. man bija jāsteidzas,tāpēc nepalīdzēju viņai līdz galam. tomēr izglābu. tas taču galvenais,vai ne? kad pārnācu mājās,pārbaudīju,vai mārīte gadījumā nav turpat uz palodzes. nebija,tāpēc nopriecājos. būs aizlidojusi.

costa kafejnīcā tirdziņlaukumā pasūtīju mint hot chocolate,kas bija viens no īpašajiem christmas dzērieniem. un manu iecienīto blueberry muffin,kas bija palicis pēdējais. galdiņa pretējā pusē sēdēja Raya. satikāmies tomēr,bet viņai nebija neierobežots laiks,lai parunātos. vispār viņa nemaz nav līdzīga man. gandrīz viss,ko saku es,viņai ir pretējais,un tas,ko saka viņa,man ir pretēji. mēs esam nevis atšķirīgas,bet pretējas! un tas kaut kā ziņā sākumā likās pat kaitonoši,jo viņai ir tāds pamācošais,gudrās-visuzinošās-tik-perfekti-pareizās meitenes tonis,un skorpioniem visvairāk nepatīk,kad viņus kāds māca,kas vēlāk,kad sainsbury's domas dalījās tik vien kā par apelsīniem/mandarīniem un natural yoghurt vai jogurtu ar garšu,par laimi likās pavisam normāli. tomēr vienā lietā mūsu domas saskan - mums nepatīk partying. un varbūt tomēr mēs abas iesim uz to cocktail party, jo citādi manā dzīvē kaut kā pietrūkst mazliet.

un pirms pāris stundām priekš sevis atklāju brīnumtīkamu grupu Au Revoir Simone. parasti ir tā,ka caur ļoti-patikušo filmu ļoti-patikušajai fona mūzikai,meklējot soundreku,atklājas visāda jauna-jauka mūzika,bet šoreiz bija citādāk. atklāju grupu,un pēc tam izlasu un tad dzirdu myspace,ka viena viņu dziesma 'stay golden' skan dedication treilera sākumā,ko pēdējo trīs dienu laikā esmu noskatījusies vismaz reizes divdesmit. to pirmīt nezinot,likās,ka komponists varētu būt jon brion,jo intonatīvi skan līdzīgi dažiem track'iem no gaišo atmiņu mūžīgā starojuma. ai,taisni gribas uz karstām pēdām pasūtīt viņu cd (ja nu tomēr kādam no jums ir viens vai otrs viņu albums un jums nav nekas pretī padalīties ar mani,neatteikšos no tādas iespējas).



un vēl - es šodien atskārtu,ka man negaršo brokoļi.

• [2]
• ieraksti kaut ko

10.11.07 12:56 - mans pirmais pasūtījums!

Your order #202-2975818-4033140 (received 09-November-2007)
-------------------------------------------------------------------------
Ordered Title Price Dispatched Subtotal
---------------------------------------------------------------------
Amazon.co.uk items (Sold by Amazon EU S.a.r.L.):

1 Jesus' Son [2000] £4.97 1 £4.97

Shipped via Royal Mail (estimated arrival date: 10-November-2007).

-------------------------------------------------------------------------
Subtotal: £4.23
Delivery Charge: £1.24
VAT: £0.96
Total: £6.43


šis ir pats laimīgākais sestdienas rīts! uz blackboard Reception telpā starp pārējiem ieraudzīju arī savu istabiņas nummuru - 27B2. parakstiņš un glītā kartona paciņa ar gaidīto filmu nonāk manās rokās. tā sajūta,turot paciņu rokās un ar smaidu pa visu seju raitā solī ejot uz istabiņu,ir laimes sajūta. paciņu atplēsu vaļā virtuvē ar pusaizvilktām žalūzijām,kas rada savādi jauku noskaņu,gaidot,kad uzvārīsies ūdens rīta tējai. nespēju nenoskatīties uzreiz,lai gan obligātais darāmo darbu saraksts jau sāk sniegties pāri galvai. aizvilku tumši zilos aizkariņus un pilnīgā tumsā,apsegusies ar gultas pledu,ļāvos Billija valdzinājumam gandrīz divu stundu garumā. pa vidu tam piezvanīja Raya,un aicināja mani rīt vai šodien uz tee with cake or muffin,un es viņai,protams,teicu,ka man tagad tik daudz jāmācās,tomēr tad sapratu,ka tas ir tik muļķīgi,jo atvēlēt divas stundas no dienas,lai parunātos ar mērķtiecīgu un kaut kādā ziņā man iekšēji līdzīgu meiteni,būtu tā vērts.
savdabīgs humors filmā ienāk līdz ar Jack Black epizodisku parādīšanos. pēc tam,kad Billija atveidotais personāžs iznāk no rehabilitācijas klīnikas un patiesi-patiesi sāk jaunu dzīvi,ticis vaļā no n. atkarības,filma kļūst saulaina,un beigas tik jaukas,ka atkal nevar nesmaidīt. All these... weirdos, and me... getting a little better every day right in the middle of 'em. I had never known... I had never even imagined for a heartbeat that... there might be a place in the world for people like us. par spīti dažām disturbing scenes, šī filma noteikti ir skatāma again and again,kamēr neapnīk.

 

 

• [2]
• ieraksti kaut ko

9.11.07 23:42

man ir jauni zābaciņi! jauni,bet lietoti. nezināju,kādus gribu,bet šodien,kad ieraudzīju,sapratu,ka vienmēr esmu gribējusi tieši tādus. un,kas ir pats interesantākais,es atceros,ka kaut kad tālā bērnībā man bija ļoti līdzīgi! šie ir mazliet nobružāti,bet tumši brūni,tāpēc nemaz nevar pamanīt,ar no jauna uzliktiem papēžiem. ar drēbēm nekad tā nav bijis - jau pielaikošanas kabīnē,ja patīk un der,tā uzreiz kļūst par manējo,pirms vēl esmu par to samaksājusi. bet tagad,ievelkot kājas zābakos,es sev sāku uzdot jautājumus - kas tajos staigājis. kāpēc tā sieviete (vai meitene) zābakus atdevusi šim veikalam? tāpēc,ka palika par mazu? tāpēc,ka apnika? varbūt valkātāja nomira un kāds viņas drēbes un apavus aiznesa uz charity veikaliem? - pat tādas domas raisās manā galviņā.

• [2]
• ieraksti kaut ko

9.11.07 23:03

FARA charity veikalā,izrādās,ir jauki un mājīgi iekārtots pagrabstāvs tikai priekš vakartērpiem (un kāzu kleitām,kurpēm un aksesuāriem),kur šodien nemanot pagāja kādas divas stundas,laikojot daudzas skaistas kleitas. nosalu gan,jo tur lejā diezgan pavēss. gribēju atrast kokteiļkleitu priekš tās international cocktail party nākampiektdien,un,lai gan man aizvien ļoti gribas iet,kompānijas tomēr pagaidām nav un vēl tā priekšnojauta,ka es atkal garlaikošos un būšu autsaidere,kamēr citi piedzersies līdz neprāta jautrībai un jautri pavadīs laiku.
bija vairākas kleitas,kas derēja kā tieši priekš manis radītas. tā ir tik patīkama sajūta! vislabāk tomēr patika tā visdārgākā izvēle (35 mārciņas,bet pārdevēja teica,ka man pārdošot pa 30,ja atnākšu rīt). krāsa,fasons,materiāls - viss-viss kopā. un varbūt tomēr kleita ir pārāk skaista,lai vilktu uz kokteiļpārtiju. kā lai zinu,kā ģērbsies citas meitenes?
nekad neaizmirsīšu to gadījumu 5.klasē,kad ar tādu nepacietību gaidīju balli,kas tika rīkota pēc zēnu kora festivāla Latviešu Biedrības namā. ja balle,tad balle. ar mammu nopirkām man vīna krāsas samta kostīmu - augšiņu un svārkus. aizgāju pie frizieres,kura man uztaisīja burvīgu vakara frizūru,ko iemūžinājām bildēs. kad nonācu 'ballē' un ieraudzīju pārējos vienaudžus,kas bija džinsās,džemperos,maiciņās (pat meitenes),biju vīlusies. jutos tik neiederīga un vientuļa,taču tā bija ikdienas sajūta. cerēju,ka balles tērps un frizūra mani padarīs pašpārliecinātāku. ka mani skolasbiedri aicinās mani bariņā. taču tā nenotika. nogāju uz foajē un no telefona automāta piezvanīju vecākiem,lai atbrauc pakaļ. kopš tās reizes gandrīz katrs tāda veida pasākums scenāriju nemaina. aizvien esmu tā pati kautrīgā meitene,kas alkst uzmanības un grib draudzēties. tā pa īsto. nevis virspusēji,nevis tikai tad,kad otram izdevīgi.

• [3]
• ieraksti kaut ko

8.11.07 22:53 - 7.novembris

kompliments -
where are you from? Sweden? Norway?

- jaukais vīrietis no Credit Control nodaļas. es gāju ar domu,ka viņi tomēr nepieļaus nevienu izņēmumu sakarā ar accomodation maksājumiem,t.i. naudas pārskaitījumiem konkrētajā datumā. cerība bija tik maza,tāpēc mums ar tēti bija padomā rezerves variants. taču nē -viss izgāja tik neticami labi! tik pārsteidzoši vienkārši un ar abpusēju smaidu.

• [2]
• ieraksti kaut ko

6.11.07 20:06

šo redzēju šodien HMV filmu nodalījumā. naudas maz,tāpēc nenopirku,bet jādabū kaut kur nebūt un jānoskatās. jo ātrāk, jo labāk. varbūt filmas iespaidā tomēr izlemšu rakstīt par viņa gleznu un nebūs jāmeklē cita:

( > )

• [1]
• ieraksti kaut ko

5.11.07 11:19

grūti bija aizmigt nedaudz pēc divpadsmitiem. varbūt tāpēc,ka iepriekšējās naktis gāju gulēt tikai ap diviem vai pat trijiem. bet tagad jāpierod. un dīvaini bija ar piecelšanos. jutos jau izgulējusies vai vienkārši tā apziņa,ka jāceļas mani piemodināja augšā. gaidīju,kad zvanīs modinātājs,jo biju 100% droša,ka tas vēl nav zvanījis un es neesmu pa miegam to nospiedusi. paskatījos pulkstenī - 7:54. izrādās,ka modinātāju esmu uzlikusi uz 7pm,nevis am. atceros,instrukcijā vēl bija brīdinājums,lai pārbauda kārtīgi,kas rādās maliņā - pm vai am.
pankūku cepšanā ūdeni aizstāju ar pienu (kāds,starpcitu,ir dzēris manu pienu,jo pudele gandrīz tukša,bet pati to tikai divreiz uz kellogsiem uzlēju),pirmā porcija (4 pankūkas) izcepās visai labi,taču otrā porcija piedega melna kā ogles,lai gan visu darīju tieši tāpat,kā rezultātā virtuve nevis smaržo,bet gan smird pēc dūmiem. un pašas drēbes,liekas,piesūkušās to piedeguma smaku. cik gan labi,ka neviens (t.i. - mani flatmate'i) neredzēja mani gatavojam. nezinu kāpēc,bet otro virtuves logu nekādi nevarēju atvērt. un ventilātors,kad to ieslēdz,taisa briesmīgu troksni un tādus kā mehāniski skaļus vaidus,par ko sūdzēties nedomāju,jo zinu,ka daudziem,ja ne visiem, ir tāda pat problēma.
dodamies uz Primark nopirkt zeķītes un zeķubikses (neko citu tur vairs nepirkšu) un pēc tam uz uni.

• [8]
• ieraksti kaut ko

4.11.07 22:47

rīta dušas vienmēr ir steidzīgas pat tad,ja nav agrās lekcijas. vakara duša,turpretim,ir miera pilna. biju aizmirsusi to sajūtu. vakara dušas mieru. un iešanu gulēt ar mitriem matiem,un rīta priecāšanos par iegulējušajām lokām vai tieši pretēji. gribētos sapīt bizītes.

• [3]
• ieraksti kaut ko

4.11.07 19:12 - rītdiena būs rozā

lasīt ir interesanti,bet ļoti grūti,tāpēc nežēlīgi lēnu virzos pa atkāpēm uz priekšu,pa ne pa lappusēm,jo gribas pedantiski saprast visu,iztulkot visu,kas ne vienmēr izdodas,un tad dusmojos uz sevi un savu nespēju netulkot burtiski. gribas sākt jaunu dzīvi no rītdienas. pārblīvētu ar apzinīgu mācīšanos,jo patiesi - šis ir pats pēdējais brīdis,un tas ir jāspēj. laiks ir nepielūdzams,un decembris ir tik draudīgi tuvu. man tomēr līdz galam nepatīk tā viņu sistēma. dažas lekcijas un pāri-simtiem-stundu independent study. šausmīgi pietrūkst tās regularitātes,jo pati sevi nespēju noregulēt,saregulēt,regulēt,lai kā es sev stāstītu,ka cenšos,jo varbūt patiesībā tikai mānu pati sevi.

ar rītdienu man ir jāsāk celties septiņos,lai tur vai kas. gribu sākt baudīt agro rītu (pa ja tumšs aiz loga) un garāku dienu burvību. rīt brokastīs gribu cept pankūkas,tā lai visa virtuve silta un smaržo. līdz šim tikai sainsbury's un vienreiz waitrose plānās 45 sekunžu laikā microwave uzsildāmās ēdu,garšīgas. un tomēr rīt man būs pašai savs pats pirmais mēģinājums.

• [8]
• ieraksti kaut ko

1.11.07 00:18

dīvaini,bet zem 'update journal' rādās 1.novembris. skatos spogulī un neredzu divdesmit. bet jūtos veca,sevī atkārtojot šo skaitli. jūtos kaut kā pavisam nepareizi. pareizi būtu mācīties trešajā kursā. vai vismaz otrajā. būt aptuveni sapratušai,kurā virzienā doties,lai patiktu un lai būtu jauks atalgojums. liekas,esmu iestrēgusi kaut kur. starp tām divām pasaulēm,jūs paši nojaušat,kurām. un tā nepārvaramā sajūta,ka obligāti jāizdzēš visas 'vecās' ikonas,fiksi jānomaina žurnāl-izskats,lai tas būtu kāds no iepriekšējiem,bet tomēr - cits. tieši šodien. it kā kāds man čukstētu priekšā,ka tā tas notiek,pārkāpjot tādu slieksni. no kaut kā noteikti jāatvadās - nesāpīgi un ātri,un tomēr kaut kas jāatstāj. vispār šis slieksnis atkal ir iespēja kaut ko mainīt uz labo pusi. iespēja,kuru nedrīkst palaist vējā.

mazliet gribējās citādāk. gribējās,lai būtu naudiņa. lai varētu uztaisīt ko garšīgu. un nopirkt daudz helovīnu saldumu. sevi un citus palutināt. izrotāt istabiņu un virtuvi ar helovīnu nieciņiem,izgrebt pašai pumpkinu,uzaicināt pāris šeit iegūtos draugus,skatīties kādu filmu,manis pēc,šausmeni,man laikam pat būtu vienalga. nekas,to citu gadu,vai ne. uz 21. rītdienu pavadīšu kopā ar Annu Londonā. staigāsim pa abām galerijām. es meklēšu gleznu,par kuru rakstīt savu divtūkstošvārdu eseju. un būs fōōrši! raudzīsim,kādus pārsteigumus rītdiena atnesīs un kā šī pilsēta svin Helovīnus.
rīt ir cleaning day,un par cik šī ir reading week un lekcijas nenotiek,daudzi tuvāk vai tālāk,taču Anglijā dzīvojošie studenti ir devušies mājās. patīkams klusums un miers vismaz manā stāvā pāris dienas. tukši ledusskapja plaukti un aizslēgti virtuves skapīši. nēģeris (aizvien nezinu viņa vārdu) šodien gan parādījās,taču savus cleaning pienākumus nav izpildījis. shane's pirms aizbraukšanas svētdien iznesa miskasti un,iespējams,izmazgāja virtuves grīdu,kas vairs neizskatās tīra. būs interesanti rīt uzzināt,vai viņiem būs jāmaksā soda nauda (15 poundi) vai nebūs. teorētiski,nekur nav teikts,ka reading week nav jātīra dzīvoklis. nēģerim vienreiz jau bija jāmaksā soda nauda par savu pienākumu neizpildīšanu. man ir radies iespaids,ka viņam vispār pārāk nerūp tās 15 mārciņas.

vakardien beidzot aiznesu savu portatīvo datoru uz vienu elektronikas veikalu,un izstāstīju savu bēdu vienam pārdevējam,kas grozījās pie datoru stenda. viņš teica,ka mans cd-roms esot izdzēsts vai korumpēts. nedeva man cerības,ka mans dators šeit varētu atpazīt jebkādu cd vai dvd. īpaši dvd,kas ir no uk. jo tiem esot cita 'zona'. un tad klāt pienāca tāds japāņu izcelsmes (pēc izskata) darbinieks - jauns puisis Jasons,kurš sāka pētīt manu datoru,un pēc aptuveni pusstundas paziņoja,ka esot salabojis. es nespēju tam noticēt! divus mēnešus es dzīvoju bez dvd un cd. trīs pirmajā nedēļā iegādāto dvd neiešana sagādāja lielu vilšanos. šī fakta dēļ nepaņēmu līdzi no mājām felicity visas četras sezonas,jo domāju,dators nekad neatpazīs neorģinālos cd. nemācēšu izskaidrot,kas īsti bija noticis,man gan izskaidroja,taču tas likās tik sarežģīti,ka jau pāris sekundes pēc tam vairs nespēju atsaukt atmiņā,ko man nupat teica. par baltu velti turklāt! jasons ir ģēnijs. jau tanī pat vakarā penhryn road filmu nodaļā uz labu laimi,staigājot gar dvd un videokasešu plauktiem,kas sakārtoti alfabēta kārtībā pēc režisoru uzvārdiem,paņēmu vispirms Central Station (oriģ. - Central do Brasil) un Partie de campagne (1936.g. franču melnbaltais kino). manu šeit pirmo filmu vakaru (ak,kā es pēc tiem biju noilgojusies!) atklāju ar burvīgo Marie Antoinette dvd versijā,ko nopirku šeit jau pirmajā nedēļā. mans pirmais oriģinālais filmu dvd ar aizkadriem un citiem pielikumiem. pēc filmas otrreizējas noskatīšanās,skatīties vairāku minūšu sižetu par filmas tapšanu,bija vairāk nekā lieliski.

un šis vakars ar Central do Brasil. kurš no jums ir redzējis? festivālu filma. domāju,varbūt Latvijā rādīta,bet google neko neuzrādīja. no sirds iesaku! ja nebūtu tik vēls un rīt nebūtu agri jāceļas,pastāstītu ko vairāk.

• [8]
• ieraksti kaut ko