dīvaini,bet zem 'update journal' rādās 1.novembris. skatos spogulī un neredzu divdesmit. bet jūtos veca,sevī atkārtojot šo skaitli. jūtos kaut kā pavisam nepareizi. pareizi būtu mācīties trešajā kursā. vai vismaz otrajā. būt aptuveni sapratušai,kurā virzienā doties,lai patiktu un lai būtu jauks atalgojums. liekas,esmu iestrēgusi kaut kur. starp tām divām pasaulēm,jūs paši nojaušat,kurām. un tā nepārvaramā sajūta,ka obligāti jāizdzēš visas 'vecās' ikonas,fiksi jānomaina žurnāl-izskats,lai tas būtu kāds no iepriekšējiem,bet tomēr - cits. tieši šodien. it kā kāds man čukstētu priekšā,ka tā tas notiek,pārkāpjot tādu slieksni. no kaut kā noteikti jāatvadās - nesāpīgi un ātri,un tomēr kaut kas jāatstāj. vispār šis slieksnis atkal ir iespēja kaut ko mainīt uz labo pusi. iespēja,kuru nedrīkst palaist vējā.

mazliet gribējās citādāk. gribējās,lai būtu naudiņa. lai varētu uztaisīt ko garšīgu. un nopirkt daudz helovīnu saldumu. sevi un citus palutināt. izrotāt istabiņu un virtuvi ar helovīnu nieciņiem,izgrebt pašai pumpkinu,uzaicināt pāris šeit iegūtos draugus,skatīties kādu filmu,manis pēc,šausmeni,man laikam pat būtu vienalga. nekas,to citu gadu,vai ne. uz 21. rītdienu pavadīšu kopā ar Annu Londonā. staigāsim pa abām galerijām. es meklēšu gleznu,par kuru rakstīt savu divtūkstošvārdu eseju. un būs fōōrši! raudzīsim,kādus pārsteigumus rītdiena atnesīs un kā šī pilsēta svin Helovīnus.
rīt ir cleaning day,un par cik šī ir reading week un lekcijas nenotiek,daudzi tuvāk vai tālāk,taču Anglijā dzīvojošie studenti ir devušies mājās. patīkams klusums un miers vismaz manā stāvā pāris dienas. tukši ledusskapja plaukti un aizslēgti virtuves skapīši. nēģeris (aizvien nezinu viņa vārdu) šodien gan parādījās,taču savus cleaning pienākumus nav izpildījis. shane's pirms aizbraukšanas svētdien iznesa miskasti un,iespējams,izmazgāja virtuves grīdu,kas vairs neizskatās tīra. būs interesanti rīt uzzināt,vai viņiem būs jāmaksā soda nauda (15 poundi) vai nebūs. teorētiski,nekur nav teikts,ka reading week nav jātīra dzīvoklis. nēģerim vienreiz jau bija jāmaksā soda nauda par savu pienākumu neizpildīšanu. man ir radies iespaids,ka viņam vispār pārāk nerūp tās 15 mārciņas.

vakardien beidzot aiznesu savu portatīvo datoru uz vienu elektronikas veikalu,un izstāstīju savu bēdu vienam pārdevējam,kas grozījās pie datoru stenda. viņš teica,ka mans cd-roms esot izdzēsts vai korumpēts. nedeva man cerības,ka mans dators šeit varētu atpazīt jebkādu cd vai dvd. īpaši dvd,kas ir no uk. jo tiem esot cita 'zona'. un tad klāt pienāca tāds japāņu izcelsmes (pēc izskata) darbinieks - jauns puisis Jasons,kurš sāka pētīt manu datoru,un pēc aptuveni pusstundas paziņoja,ka esot salabojis. es nespēju tam noticēt! divus mēnešus es dzīvoju bez dvd un cd. trīs pirmajā nedēļā iegādāto dvd neiešana sagādāja lielu vilšanos. šī fakta dēļ nepaņēmu līdzi no mājām felicity visas četras sezonas,jo domāju,dators nekad neatpazīs neorģinālos cd. nemācēšu izskaidrot,kas īsti bija noticis,man gan izskaidroja,taču tas likās tik sarežģīti,ka jau pāris sekundes pēc tam vairs nespēju atsaukt atmiņā,ko man nupat teica. par baltu velti turklāt! jasons ir ģēnijs. jau tanī pat vakarā penhryn road filmu nodaļā uz labu laimi,staigājot gar dvd un videokasešu plauktiem,kas sakārtoti alfabēta kārtībā pēc režisoru uzvārdiem,paņēmu vispirms Central Station (oriģ. - Central do Brasil) un Partie de campagne (1936.g. franču melnbaltais kino). manu šeit pirmo filmu vakaru (ak,kā es pēc tiem biju noilgojusies!) atklāju ar burvīgo Marie Antoinette dvd versijā,ko nopirku šeit jau pirmajā nedēļā. mans pirmais oriģinālais filmu dvd ar aizkadriem un citiem pielikumiem. pēc filmas otrreizējas noskatīšanās,skatīties vairāku minūšu sižetu par filmas tapšanu,bija vairāk nekā lieliski.

un šis vakars ar Central do Brasil. kurš no jums ir redzējis? festivālu filma. domāju,varbūt Latvijā rādīta,bet google neko neuzrādīja. no sirds iesaku! ja nebūtu tik vēls un rīt nebūtu agri jāceļas,pastāstītu ko vairāk.