rītdiena būs rozā
lasīt ir interesanti,bet ļoti grūti,tāpēc nežēlīgi lēnu virzos pa atkāpēm uz priekšu,pa ne pa lappusēm,jo gribas pedantiski saprast visu,iztulkot visu,kas ne vienmēr izdodas,un tad dusmojos uz sevi un savu nespēju netulkot burtiski. gribas sākt jaunu dzīvi no rītdienas. pārblīvētu ar apzinīgu mācīšanos,jo patiesi - šis ir pats pēdējais brīdis,un tas ir jāspēj. laiks ir nepielūdzams,un decembris ir tik draudīgi tuvu. man tomēr līdz galam nepatīk tā viņu sistēma. dažas lekcijas un pāri-simtiem-stundu independent study. šausmīgi pietrūkst tās regularitātes,jo pati sevi nespēju noregulēt,saregulēt,regulēt,lai kā es sev stāstītu,ka cenšos,jo varbūt patiesībā tikai mānu pati sevi.

ar rītdienu man ir jāsāk celties septiņos,lai tur vai kas. gribu sākt baudīt agro rītu (pa ja tumšs aiz loga) un garāku dienu burvību. rīt brokastīs gribu cept pankūkas,tā lai visa virtuve silta un smaržo. līdz šim tikai sainsbury's un vienreiz waitrose plānās 45 sekunžu laikā microwave uzsildāmās ēdu,garšīgas. un tomēr rīt man būs pašai savs pats pirmais mēģinājums.