otra puse.
meklēju viņu,savu noklīdušo,nekad nepiederējušo sirds pusi. jeb atbalsi,kādu to apraksta Jaunsudrabiņš savā dramatiskajā triloģijā Aija. melno vai balto,ja tādas krāsas viņai maz drīkst piedēvēt. stilam nav nozīmes. visu izšķir...slāpes? arī,bet galvenais,lai 'labs cilvēks',esmu dzirdējusi sākām.
nu un otra puse? tā man ir. viena pagale nedeg,tu zini. un tā pati cietusi mazās,no tāluma skatoties-it kā nenozīmīgās avārijiņās. bet viņa,aklā,jau mani neredz,vai arī izliekas. varbūt mani tiešām nevar pamanīt. pelēkajā pūlī tik pat pelēka pele,tu nodomā. ar pirmo iespaidu tev pilnīgi pietiek,lai meklētu tālāk savu atbalsi,seksīgāku,uzkrītošāku,kliedzošāku.
bet es,mazā muļķīte,meklēju,cerīgi blisinos tur un šur,visur,tramvaja pieturās,tukšos,pārblīvētos trolejbusos,pa ceļam uz skolu uz atpakaļ,pagalmos un skaistos veikalos,starp grāmatnīcu plauktiem,kinoteātros,rindās. dažreiz šķiet - esmu atradusi,šķiet,ka mūsu skatieni sastopas netīros,pelēkos,smirdīgos rīgas tuneļos,kad tā nāk man pretī,un es tai pavirši aizslīdu garām,atskatīdamās. varbūt tas tik kārtējais apmāns. visi mānās,arī skatieni.
nē,tas nav sludinājums,kuru ievietošu avīzē Рекламная газета на русском языке (частные объявления публикуются бесплатно). ir šāda tāda,ne tik patīkama pieredze tādā vai citādā veidā,saproti kā gribi.
un atkal nākas atgriezties pie tik pierastā teiciena,patiesībā diviem,par kuriem man atkārtoti lika aizdomāties viens posts. kas meklē tas atrod,jebšu-kas nemeklē,pie tā atnāk pats. jebkas,ko meklējam.
dilemma,ne? kāpēc bij jāizdomā tādi teicieni? nepietika jums ar vienu? bet tagad - tiec nu gudrs. izvēlies to,kurš tuvāks sirdij (vai mājām).
Bībelē ir simtiem atziņu,atbildes uz jebkuru jautājumu,jāmāk tikai saskatīt un atrast,un tad nav vairs vajadzīgas nevienas citas 'kā sasniegt,atrast to un šito' grāmatas,cosmopolitēnu un sīrupu padomi. meklējiet,tad jūs atradīsiet - tā tur rakstīts. atbildes nāk un nāks,to zinu droši,un nāks arī tad,kad to vismazāk gaidīsim. vai tāpat atradīsies arī taustāmas vērtības? tādos brīžos kā šis šķiet,ka glāze jau pilna pacietības. tad tā pārsmeļas pāri,dažreiz apliedama nevainīgi vainīgos līdzcilvēkus un uz kādu brīdi atkal ir labi.