jā,gan jau atnāks,un es gaidu,pacietīgi. bāc,grūti taču,jo gadi iet uz priekšu. (tagad izklausos pēc pusmūža sievietes) bet pavērojot,paklausoties citu stāstus,paskatoties to pašu ainu vai vēl nez ko,daudziem ir tā pieredze,laimīga vai nelaimīga un tomēr. dažām 18 gados vai vēl pat agrāk jau bērni. a es savos 18 vēl mācos skolā,pildu mājasdarbus,nēsāju smagu somu ar grāmatām,sēžu mājās un no lielās dzīves ne sūda nejēdzu. lai gan tik daudz 'shit in this world',tomēr naivi ceru,ka ir kaut kur klusi gaida tā vienīgā 'true love'.