oi,par tām vispār nerunāsim,i nedomāsim. var jau būt,ka pieredzes viņām netrūkst,tomēr gudrības gan.
mācības,protams,mūsdienu progresīvajam cilvēkam ir pirmajā vietā. "pēc tam domāšu par visu pārējo". un tomēr šobrīd man šķiet,ka visas grūtības kopā ar kādu pārvarēt būtu vieglāk. laime un prieks būtu pilnīgāks,ne vairs tikai mans. protams,ja blakus būtu īstais cilvēks,ko,reāli domājot,mūsdienu pasaulē šķiet neiespējami atrast. ja ticam brīnumiem,viss šķiet iespējams.