dāvana
tumša baznīca,gaišs altāris,daudz sveces,liela askētiska egle ar dzeltenām lampiņām,daudzdaudzdaudz cilvēku un Valdis Indrišonoks dzīvajā,dažu metru attālumā (vajadzēja tomēr apsēsties tuvāk) Mateja baznīcā,jaunā albuma Klusas sarunas ar Tevi prezentācija,nopirku,bet nokautrējos palūgt autogrāfu,pateikt,cik ļoti man patīk un cik daudz nozīmē viņa mūzika,kas ir tā Kunga iedvesmota,bet negribējās atkārtoties (kā vienmēr,kad kādam gribu pateikt kaut ko labu,ko tādu,ko viņam daudzi jau ir teikuši,jo es neko oriģinālu ātrumā un pat lēnumā reti kad esmu spējīga izdomāt). viss tas,ko es par viņu domāju līdz šim-kā par mākslinieku,izpildītāju,dziesmu autoru,cilvēku galu galā-nu ir kāpinājies kubā. klausoties viņā,Dievs liekas tuvāks nekā parasti. vienīgi jāsaka,ka Maijas Lūsēnas parādīšanās ar savu...solo dziesmu... (rīt viņai būs solo koncerts Biedrības nama lielajā zālē,jūtu līdzi tiem,kam to nāksies dzirdēt) bija pieri raucoša. ko Valdis viņā saskatījis? ai,bet tā ir tikai nenozīmīga adata smaržīgā,mīkstā,patīkamā siena kaudzē,kuru nav vērts meklēt.
pirmspēdējā un visiem tiem,kas klausās viņa mūziku,zināma dziesma Cik brīnišķīgs Tavs vārds ar savu piedziedājumu (Alelūūja) mani aizkustināja līdz asarām. prieks,sajūsma,nožēla,mana niecība un Viņa varenība. tā bija visa koncerta kulminācija. cilvēki dziedāja līdzi,piecēlās kājās,sita līdzi plaustas. es,protams,nevarēju izdvest ne skaņas,jo man ir laringīts,bet dvēsele dziedāja no visas sirds.
(šito es pateikšu uz austiņas - gribējās laikam,lai koncerta vēl kāda dziesma būtu tāda -paņemoša-,jo pārējās dziesmas bija tādas 'aijā žūžū',mierīgas,klusas. netipiski viņam tomēr. bet ziemassvētkiem tipiski - mēs taču gaidām klusuma svētkus,tāpēc - čšš!)
kā gribētos viņu pazīt!