Uz ežiņas galvu liku
Nu tā, šodien es gribēju uzrakstīt par armijā iešanu. Tagad gan reti kurš par to vairāk satraucas, visi ir slimi vai arī mācas, bet pirms pāris gadiem cilvēki no armijas vairāk baidijās. Vienu manu paziņu savāca tieši no mājām, jo uz pavēstēm viņš nereaģēja. Bet nu tas nu tā. Interesantāks atgadijums, taisni vai smieklīgs, piemeklēja vienu citu manu paziņu. Gadi viņam toreiz bija kādi 20 , pats viņš svaigi izmests no universitātes un beidzot pienākusi ilgi gaidītā pavēste - We Want You. Nu un viņš pēc dabas ļoti mīlēdams valsti un nevarēdams neko sakarīgu izdomāt kā lai neiet armijā izdomāja vismaz piedzerties. Un to viņš veiksmīgi arī izdarija ar vel diviem draugiem. Nu un kad šie jau bija smagi apdzērušies viens viņam saka - zini vajag roku salauzt, tas ir vienkārši un armijā varēsi neiet, pēc tam iestāsies universitātē latviešu valodas pedagogos un nekur tevi neviens neņems. Tajā brīdī mans paziņa jau bija gana dzēris lai akceptētu tik prātīgu lēmumu. Tā nu visi devās veikt rokas lauzšanas procedūru uz ateju, hmm nu tualeti vai kā tik to iestādi nesauc. Plāns ļoti vienkāršs - jauniesaucamais liek roku uz tualetes poda malas un otrs lec ar kāju virsū. Izskatijās ka tas būs kā divus pirkstus apčurāt. Visi vel ierāva pa vienai glāzītei. Mans paziņa novietoja roku uz poda malas, otrs gatavojās lecienam un trešais stūri raustijās smieklu agonijā. Un tad leciens - jauniesaucamais pēdējā brīdī atcerējās ka grib armijā un roku parāva malā un .... lecējs salauza kāju.