Humānisms
Jūs visi noteikti pazīstat humānismu kā kautko labu, mīļu un gandrīz vai svētīgu. Es šodien nedaudz palasiju par ļauno karu un nonācu pie slēdziena, ka īstenībā ir nedaudz savādāk. Humānisms ir briesmīga lieta, gandrīz vai visa ļaunuma sakne, ja neskaita darbu un franču revolūciju.
Tātad, ko nozīme vārds humānisms - humanus latīniski nozīmē cilvēcīgs. Tātad no sākuma vaidzētu uzzināt kas ir cilvēks. Cilvēks ir tāds dzīvnieks, kurš parasti ir monogāms, dzīvo baros, ir visēdājs, bieži nodarbojas ar laupīšanu, līdzīgi kā skudras. Kādas ir cilvēkam raksturīgas īpašības? Skaudība, mantkārība, agresija, zaglība, spēka un varaskāre. Šīs īpašības tad arī acīmredzot ir cilvēcīgas. Bet ko ir pieņemts uzskatīt par humānismu? Par humānismu ir pieņemts uzskatīt uzskatu, kam(kā rakstīts svešvārdu vārdnīcā) strāvo cauri mīlestība uz cilvēkiem(ļoti neraksturīga cilvēkam), cieņa pret cilvēkiem, rūpes par viņu labklājību, radās jau 14.gs. Itkā esot cīnijušies pret feodālismu un beigās šitie humānisti uztaisija buržuāzisko kapitālismu(to es nesaku, to svešvārdu vārdnīca saka, bet nu tā apmēram varētu būt) Tātad šie te jaukie "humānisti" cīnijās pret vecajām feodālajām vērtībām - pret varu un spēku, pret laupīšanu, pret karagājieniem, pret vareniem vadoņiem. Tātad "humānisti" cīnijās pret humānistiem, jo visas šīs vecās vērtības bija tās cilvēcīgās. Un kāda tagad ir humānistu pasaule? Tagad vairāk cilvēkus neaplaupa varens vadonis, kurš skrien ar zobenu pa priekšu, bet gan viens riebīgs birokrāts, kurš sēž kantorī aiz galda un skaita naudu. Ja tagad karo, tad galvenais sēž silta dīvānā un zīmē kartē kuras vietas sabombardēt, nevis tā kā senākos laikos, kad valdija īstie humānistu ideāli un galvenais humānistu vadonis skrēja pa priekšu ar nazi un grieza visus gar zemi. Tātad humānisma laiki ir pagājuši, tagad valda kautkādi pretdabiski antihumānisti, kuriem vienīgā humānā īpašība ir tā, ka viņi bieži melo, piemēram - mēs karojam par brīvību, pret terorismu, vai vel nezin kautko. Īstie humānisti bija piemēram senajā Grieķijā, kur lai kļutu par vadoni humānistam vaidzēja iet pirmajās rindās, tad bija lielāka iespēja dabūt galu, bet arī lielāka iespēja sasniegt varu, bagātību un citas humānās vērtības. Un arī kara metodes un ideāli bija humānāki, piemēram kad Parids iešava Diomēdam bultu kājā, Diomēds viņu nosauca par gļēvuli, jo īstam humānistam ir jānāk un pretinieks jānodur ar nazi, jāpaņem viņa nauda un jaizvaro viņa sieva.